Iekšēji brīvai sievietei
Imperfekt ir radīts sievietēm, kuras vēlas dzīvot ar prieku. Justies labi savā ķermenī, savā prātā, savā vecumā un savā laikā.
Izdevuma piegāde Latvijā PAR BRĪVU!
Abonējot gadam - 29 €
Sākot no 2.oktobra, abonējot gadam, pirmais izdevums, ko saņemsi, būs Imperfekt Ziema.
Imperfekt rudens numurā rakstīja, bildēja, zīmēja, iedvesmoja ļoti raiba, talantīga un priecīga kompānija:
"Esmu žurnāliste un nu jau vairākus gadus dzīvoju Nīderlandē. Dzimusi buntavniece, vienmēr palūkošu, kas slēpjas aiz tā, ko visi tik dedzīgi atbalsta."
"Esmu režisore, reklāmiste, publiciste. Arfeministiskiem uzskatiem, četriem kaķiem un matiem vismaz trīs krāsās, ieskaitot zaļus."
“Esmu no tām laimīgajām, kam darbs ir hobijs.” Bijusi žurnāliste Santā, žurnālu Privātā Dzīve un Deko galvenā redaktore. Patlaban atpūtas vietas Zirgzandales īpašniece.
Cilvēks, kurš grib rakstīt grāmatu, naktīs uz balkona dzert viskiju apakšveļā, ballēties līdz rītam Rīgas ielās un valkāt ekstravagantas drēbes, bet dabū celties septiņos uz darbu, vilkt kedas, košļāt salātlapu un ik pa laikam drukāt dažus teikumus blogā.
Noras Ikstenas tekstus lasīt vienmēr ir tīrā bauda – vienalga, vai tasir stāsts par jautro puisi Ārprātiju, virtuvē izmantojamām garšvielām vai, kā šoreiz, par dabas dziedniecību.
"Mana dzīve nedalās darba un pārējā dzīvē. Jau vairākus gadus pati izvēlos, kuriem procesiem un projektiem teikt jā. Rīkoju, veidoju un vadu dažādus kultūras pasākumus."
Mākslinieks, šajā numurā turpina smīdināt un atklājsavu stāstnieka talantu. Ilustrējis Ārprātija piedzīvojumus
Pieredzējusi žurnāliste, kas patlaban vairs presē nestrādā, sevi raksturo kā cilvēku, kam patīk virknēt burtus vārdos, vārdus teikumos un teikumus sajūtās.
Viņas vārdu un zīmolu Katya Katya Shehurina pazīst ne tikaiLatvijā, viņas tērpus var atrast arī Eiropas lielākajos kāzu žurnālos un izstādēs, bet pašu – gan Rīgas darbnīcā, gan Londonas salonā.
Absolvējusi LMA Konceptuālās glezniecības nodaļas maģistrantūru, vada mākslas studiju un apglezno kūkas; patīk ceļot un pavadīt laiku ar ģimeni.
Ir diplomēta jogas terapeite un jogas skolotāja. Lielu daļu laika pavada Indijā. Esot Latvijā, vada jogas nodarbības studijā Vinjasa. Sevi sauc par pārliecinātu Ziemeļmeitu.
Ikdienā darbojas sabiedrisko attiecību un mārketingajomā, savulaik strādājusi laikrakstā Dienas Bizness. Žurnālistika ir viņas mūža vaļasprieks.
Raksta saistoši un ar humoru. Pati par sevi saka: “Esmu publiciste un feministe, kas tic ilgtspējīgai un iekļaujošai komunikācijai.”
TV un mediju producente, projekta Māmiņu klubs veidotāja Baltijas valstīs; kundalini jogas skolotāja; studē Amanae transformējošo ķermeņa terapiju Beļģijā.
Juriste, kurai patīk rakstīt un izteikties. "Jau vairāk nekā septiņus gadus dzīvoju Lielbritānijā un tur strādāju advokātu birojā. Esmu mīloša mamma mazam delverim, ar kuru kopā izbaudu Londonas sniegtās iespējas."
Bijusi laikrakstu Dienas Bizness un Diena galvenā redaktore, patlaban neatkarīga uzņēmēja.
Ir mūžīgā adrenalīna medniece, kurai svarīgi darīt darbu, kas sagādā prieku. Viņa ir pārliecināta, ka esot kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, iespējams paveikt jebko.
Ir multifunkcionāls personāžs, kura beidzot sapratusi, ka mūžīgās teicamnieces sindroms bojā dzīvi. Brīvajos brīžos nodarbojas ar vīna teoriju un praksi, ko draugi vienkārši sauc par legālu iespēju iedzert.
Virtuālo dimensiju guru, kas raksta emocijas un šiverē pa sociālajiem tīkliem.
Guna Bīlande, Kristīne Balode, Ieva Ivanova, Elīna Brasliņa, Elīna Upmane,
Reinis Hofmanis, Ričards Briška, Andrejs Ņikiforovs, Ieva Ekmane, Linda Mūrniece, Mārcis Cipruss, Vivianna Maria Staņislavska
Vienudien Facebook ieraugu šādu ierakstu (citēju pēc atmiņas): “Nopirku ballei jaunu kleitu. Ievilku vēderu, izgrozījos spoguļa priekšā un jutos tik apmierināta! Skaistule. Svinības bija lieliskas. Nupat apskatīju fotogrāfijas. Ieraudzīju sevi. Resna, veca, nesmuka govs.”
Zinu rakstītāju. Ne viņa resna, ne veca, ne nesmuka. Kur nu vēl govs. Taču paškritiska. Un ironiska. Ko var nojaust kaut vai no tā, ka šo te vispār publicēja.
Pirmoreiz viņu sastapu pērnruden, kad kopā ar draugiem devāmies uz mākslas performanci Pedvālē. Kad iekāpu auto, mani iepazīstināja ar mazliet eksotiska izskata indiešu kungu, kurš, pavaicājis, ar ko nodarbojos es, teica, ka arī strādājot ar tekstiem. Drīz iznākšot kārtējā grāmata – no sanskrita tulkots senindiešu dzejas krājums.
Ir agrs pusdienlaiks. Lokālu Veldze pārpildījuši blakus esošo biroju pusdienotāji. Pie letes sēž divas divdesmitgadnieces. Stilīgas, tetovētām rokām, vasarīgās kleitas. Abas svaipo tinderi un dzer kafiju. “Paskaties uz šo,” viena saka. “Fui, es viņu ziņu.” Viņas svaipo kādu pusstundu, dodas uzpīpēt un atkal atgriežas pie bāra letes. Pēc četrdesmit minūtēm viena no viņām ir sarunājusi randiņu, bet otrai “beidzās vīrieši”.
