Vīrieša copy paste jeb Kā pārslēgties uz baudīšanu

— Dana Sinkeviča

Vīrieša copy paste jeb Kā pārslēgties uz baudīšanu

— Dana Sinkeviča

Raksts

Publicēts: 22 mai, 2018

Kategorija: Domas

Dalies

Kā dzīvot ar prieku un baudīt, kā dabūt sevī draivu un pat vīriešu noslēpumainais fetišs – "tirgus zeķubikses" – tie ir tikai daži temati, ko apspriedām Imperfekt un klīniskās psiholoģes Kristīnes Balodes rīkotajā meistarklasē "Parunāsim par to" vienā no Rīgas stilīgākajām vietām – Imagehouse.


... un tad tu ievelies mājās, pārgurusi kā suns. Darbā bija kārtējā lokāla mēroga katastrofa vai arī bosam ieradusies ciemos sievasmāte – grūti pateikt, kāpēc viņš plosījās par totāliem sīkumiem; tad vēl treniņš sporta klubā, lai varētu iespraukties iepriekšējās sezonas lina kleitiņā, pēc tam galopā pa veikalu. Tagad vajadzētu kaut ko ātri sameistarot vakariņām (bet tā, lai veselīgi un nav trekni!), pēc tam pārbaudīt, vai bērni izmācījušies, tad visus mazgāties un gulēt, bet pēc tam vēl jāsagatavojas rītdienas sapulcei... 

"Sekss, kāds sekss? Tu ko, mani par Terminatoru uzskati?" - apmēram tāds jautājums pēc intensīvas dienas varētu pasprukt pār daudzu sieviešu lūpām mirklī, kad starp viņu un spilvenu vai televizora pulti cerīgi nostājas viņas vīrietis. Vai pat nemaz tik tālu netiek, pietiek jau ar ar to gribošo acu skatienu, lai uzšņāktu, novērstos, demonstratīvi sāktu meklēt galvassāpju tabletes vai vienkārši neuzkrītoši saplūstu ar tapešu rakstu...

Ko par to teiktu klīniskā psiholoģe, Imperfekt rakstu autore Kristīne Balode?


Pirmkārt jau to, ka seksualitāte, seksuālais instinkts ir izvēles instinkts, nevis izdzīvošanas jautājums. Tādēļ to ir tik viegli atslēgt (jo, ja priekšniekam pateiksi, piemēram,: "Ej taču tu ratā ar savu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīšu izlietojuma atskaiti!", tas, visdrīzāk, varētu būt izdzīvošanas jautājums tavai karjerai). Taču, iedomājies, ka kādu brīdi esi nolēmusi nelietot roku. Tad pēkšņi pēc trīs mēnešiem gribi to izmantot, lai sasveicinātos. Zini ko, roka nu nemaz negribēs to darīt.  Īsāk sakot, gribēšana un baudīšana ir izvēles lieta.

Ko darīt, ja negribas? Vienkārši sāc darīt – un viss notiks. Tas ir tāpat, kā ar velosipēdu: ja uz tā neuzkāpsi, nekur netiksi. Ja uzkāpsi, braukšana notiks pati par sevi un aizvizinās tevi pretī saulrietam, saullēktam vai vismaz kafejnīcai, kur pārdot nenormāli garšīgus pīrādziņus. Starp citu, darīšanas megaieroči ir iztēle un pieskārieni, par kuru daudzpusīgo spēku mums, atturīgajiem no ziemeļiem, ir visai vēss un miglains priekšstats.

Otrkārt, mēs esam aizmirsušas rotaļāties. Uzkrāvušas sev milzīgu pāratbildību.Vēl sievietes mēdzot šausmīgi pārspīlēt. Kaut vai par bērnu audzināšanu: tagad, kad zinātne ir šo to izpētījusi ne tikai par bērnu fizisko, bet arī emocionālo labsajūtu, mums šķiet, ka pat izņēmuma iziešana vakarā padzert tēju vai vīnu ar draudzeni tā vietā, lai lasītu bērnam priekšā pasaciņu, viņam radīs traumu uz mūžu. Jātver viss mazliet vieglāk. Turklāt pasaciņu izlasīt (vai ēst uztaisīt, dibenu nomazgāt, matemātiku atprasīt un bonusā pat grīdu ar putekļsūcēju izsūkt) var arī tētis. Daudzas pat nenojauš, cik daudz ko tēti un vīrieši vispār spēj izdarīt. Tikai jānoliek viņi fakta priekšā (ja nu gadījumā paši neprotas).

Kristīne Balode vispār iesaka izmantot copy paste podziņu, lai nokopētu tādu attieksmi pret dzīvi un baudīšanu, kāda ir vīriešiem. Gadsimtiem ilgi viņi, kā jau patriarhālā sabiedrībā, ir baudījuši privilēģiju gribēt, prasīt to, ko gribas un saņemt to, ko gribas. Ja tā tev ir problēma - maini savu pasīvās baudītājas attieksmi. Dari kaut ko, lai dabūtu to, ko patiešām vēlies. Jo pat kūciņa pati neuzlec uz tava šķīvīša tikai no skropstu plivināšanas. Turklāt nelaime vēl tā, ka vīrieši joprojām nav iemācījušies lasīt mūsu domas.

Treškārt, nešaubies par sevi pati, neapstrīdi sevi. Mums meistarklasē bija pavisam elementārs vingrinājums: jāuzraksta kāds kompliments par citu dalībnieču ārējo izskatu. Tad pildspalvas aši vilka burtus, taču, kad beigās bija jāpasaka kaut kas labs par sevi, paspruka klusums un pieres saraucās... "Nu, man frizūra tā neko, " īsti neskaitās. Formula ir vienkārša: ja tu pati sevi neiekāro, neviens tevi neiekāro. Tādēļ, ziniet ko, beidzam būt sev bargākās kritiķes! Tikai tad mums pašām iekšā būs  draivs par dzīvi, tā mirdzošā harizma, pēc kuras visas tik ļoti ilgojamies.

 Vēl daudz runājām arī par to, kādēļ tik maz lietojam maņas, kādēļ ir veselīgi aizvērt acis, par sievietes ciklu un spēju baudīt, par 20 minūšu "plato fāzi" mīlējoties, kas mums nepieciešama, lai finālā nebūtu "pļukš", par to, kādēļ iekārei nav nekāda sakara ar uzdāvinātu puķu pušķi un pat par vīriešu fetišu - "tirgus zeķubiksēm" – nu tām, mieskaskrāsas, bez spīduma... Īsāk sakot, daudz runājām, smējāmies, baudījām uzkodas un vīnu un... nolēmām, ka vairāk mācīsimies baudīt arī visu pārējo.

Uz tikšanos nākamreiz!

Foto – Dana Sinkeviča


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 22 mai, 2018

Kategorija: Domas

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies