Vidēji aritmētiskais Artūrs

— Linda Mūrniece

Vidēji aritmētiskais Artūrs

— Linda Mūrniece

Raksts

Publicēts: 22 oktobris, 2019

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Jau dažus gadus esmu neprecēta, tāpēc bieži saskaros ar vīriešu uzmanības pierādījumiem. Ar nožēlu jāteic, ka pozitīvu stāstu nav daudz. Vismaz man nav neviena, ko pastāstīt. Reiz tviterī rakstīju: “Šķiet, manā vecumā normāli vīrieši ir vai nu laimīgi precējušies, vai nonākuši debesīs. Apkārt un pa apli klīst abās vietās izbrāķētie.” Pagaidām nekas neliecina par pretējo. Tomēr ne viss ir slikti – esmu guvusi jaunu pieredzi, jaunas atziņas, pat izveidojusi “vidējo aritmētisko” piecdesmitgadnieka pielūdzēja tēlu, kas manā gadījumā ir pavisam reāls cilvēks, bet, domāju, varētu simbolizēt daudzus.

Gulbīši un tulpes

Viņu sauc Artūrs, viņam ir 48 gadi. Stāsta, ka esot uzņēmējs un nodarbojas ar visādiem auto un moto sportiem. Pirmajā sarunā nopratināja mani teju kā darba intervijā, turpat pieminot, ka kopīgas intereses ir ļoti svarīgas. No sievas esot šķīries. Meitiņu satiekot divas reizes nedēļā. Parādīja bildi. Uzvārdu minēt negribēja, vēlāk visu izstāstīšot, bet slēpjams gan nekas neesot. It kā ir viss komplekts, kas uz sievieti var atstāt iespaidu: uzņēmējs, kam tātad pietiek naudas, nodarbojas ar sporta veidiem, kas izmaksā dārgi, brīvs, nevienu nekrāpj, rūpīgs tēvs, interesējas par otru un pirmajā vietā liek kopīgas intereses... Nedēļas garumā, gar viesnīcu ejot, ienesa pa ziedam, paēda vakariņas uz mana rēķina, izdzēra krietnus litrus alus arī uz mana rēķina un devās tālāk. Ik pa laikam atsūtīja kādu gulbīšu bildi ar salkanu tekstu. Kad minēju, ka pārāk lipīgi un vismaz mani neuzrunā, gulbīši pazuda, sāka sūtīt tulpju bildes. Tulpes, protams, divas un kopā savijušās, ar mājienu, ka tie varētu būt mēs... Salkanums nebeidzās, bet manu laiku arī īpaši neaizņēma. Ar interesi gaidīju, kas notiks tālāk.

Pazuda, kā nebijis

Vienu dienu atrakstīja, ka tomēr ir precējies, bet esot apņēmības pilns šķirties tūlīt pat. Nākamajā dienā pateica, ka uzvārdu nav gribējis nosaukt, jo tad es uzzinātu, ka viņš pusei Rīgas esot parādā, un tā iemesla pēc arī banku kartes nelietojot... Un es joprojām ar interesi gaidīju, ko gulbīšu sūtītājs vēl sadomās. Un sadomāja arī. Kad nedēļu bija nopūlējies ar tiem gulbīšiem un tulpēm, ik pa laikam izmetot pa patiesības druskai, nolēma ķerties vērsim pie ragiem. Tā vietā, lai zvanītu vai runātu klātienē, atsūtīja ziņu, ka man viņam otrdien vai trešdien vajadzētu aizdot mašīnu. Uz Valmieru gribot braukt... Šoreiz necitēšu, ko tobrīd gulbīšu piesūtītājam pateicu, bet Artūrs pazuda, kā nebijis. Nekādu puķu, gulbju, salkanu tekstu. Jā, starp citu, teksti parasti beidzās ar “murr…”. Esmu pieredzējusi, gudra, attapīga sieviete, spēju sevi gan pasargāt, gan situācijas izvērtēt. Tomēr šim nebija bail pat no manas iepriekšējās karjeras un mana ne visai mīlīgā rakstura. Tas nozīmē tikai to, ka kāda, kuru uzrunās gulbīši un “murr…”, var iekulties stāstā, no kura tik viegli ārā netiks.

Tā tie Artūri staigā no vienas pie otras

Šim Artūram ir uzvārds, kuru es tomēr uzzināju. Līdz ar to uzzināju daudz neglaimojošas informācijas par murrātāju... Kas mani nebūt nepārsteidza, jo tieši tādu biju iedomājusies cilvēku, kuram gandrīz piecdesmit gadu vecumā nav ne īsta darba, ne naudas, ne dzīvokļa, ne mašīnas. Ir tikai meli par uzņēmējdarbību, sieva, kuras dzīvoklī dzīvo, un bērns, kuram droši vien viņš nevar sagādāt iztiku. Nesen mana laba draudzene Astrīda rakstīja par to, ka vajadzētu ieviest kādu atsauksmju portālu par bijušajiem, lai nākamās “līgavas” neiekrīt. Es balsotu par to, ka šāds portāls būtu vajadzīgs arī tādiem Artūriem, kas meklējas pēc sava labuma, meklē kādu, ko aptīt ap pirkstu un izmantot. Jā, un lielākajai daļai no viņiem mājās ir sievas, kuras pat nenojauš, ka viņu Artūrs staigā apkārt un stāsta, ka tūlīt šķirsies. Žēlotājas jau atradīsies vienmēr. Negribētos vispārināt, tomēr tādu Artūru nospiedošā vairākuma dēļ (vismaz manos sociālajos tīklos) tie, kas tādi nav, pazaudējas. Pilns feisbuks ar uzmācīgām vēstulēm. Parasti laika taupīšanas nolūkos gan neatbildu un izdzēšu, pat nelasot, tomēr ir dienas, kad nespēju atturēties kādu precēto pārmācīt, piedraudot viņa izjustos tekstus pārsūtīt sievai. Nav taču grūti apskatīt publiski pieejamo informāciju par pielūdzēju un pēc trim klikšķiem atklāt, ka ir precējies. Nekaunīgākie eksemplāri to nemaz neslēpj un cēli pozē ar sievu profila bildē. Es publiski diezgan skaidri esmu noformulējusi, ka man ar attiecībām viss kārtībā, nevienu nemeklēju un esmu gana pašpietiekama. Tāpat droši vien lielākā daļa manu vienaudžu atpazīst manī bijušo ministri, personu, kas spēj izvērtēt situāciju, proti, neuzķersies uz gulbīšiem, salkaniem tekstiem, nedos pabraukāties ar savu mašīnu un seifa atslēgu arī neatdos. Tomēr dažiem nekaunības pietiek. Bet ir patiešām vientuļas sievietes, kuras meklē sev dzīves partneri. Viņām nav pieredzes ar izmantotājiem, viņas pieķeras un kļūst ievainojamas, tiek krāptas un beigu beigās apkrāptas. Un tā tie Artūri staigā no vienas pie otras. No vienas aizņemas mašīnu, pie otras paēd, pie trešās iedzer alu. Lai saglabātu drošības sajūtu, no sievas arī nešķiras, ar dažiem “murr” telefonā kādu naivāku sievietei var atstāt arī bez mašīnas un ar salauztu sirdi.


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 22 oktobris, 2019

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2019

 

Dalies


2 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu


Valters Korālis


Labas! Varbūt kāda varētu aprakstīt arī "vidējo" ārzemju vīrieti? Internetā un dzīvē... :)

pirms 3 nedēļām Atbildēt



Valters Korālis


Gribēju teikt- labs :)

pirms 3 nedēļām Atbildēt