Vai baumo tikai riebekļi?

— Agate Anna Grebže

Vai baumo tikai riebekļi?

— Agate Anna Grebže

Raksts

Publicēts: 14 janvāris, 2019

Kategorija: Par visu ko

Dalies

Ir gandrīz skaidrs, ka senā pagātnē mezolīta laikmeta ļaudis, stāvot ap tikko kā pieveikto medījumu, pārrunāja, kurš nav pietiekami pielicis savu roku šajās medībās un nebūtu pelnījis pulcēties kopā ar pārējiem. Pagājuši 15 000 gadu, un mēs joprojām esam turpat – ne medījuma, bet pie otra darbu un nedarbu apspriešanas.

Darba vidē tenkas ir dzīvas, brīvi plūstošas un – atkarībā no jūsu viedokļa – pilnībā dabiskas un pieskaitāmas pie ikdienišķām sarunām vai arī patogēnas, inficējot morāli, darba produktivitāti un pat veselību. Īpaši smaga tēma tā ir tieši sieviešu vidē, jo reizē esam gan visspējīgākie baumu praktiķi, gan visneaizsargātākie to mērķi.

Būt piesardzīgam ar tenkām ir tikai loģiska rīcība, bet vilinājums atrasties šajā informācijas apritē var būt pārāk kārdinošs, ņemot vērā, ka tā ir visai izplatīta valūta cilvēku komunikācijā. Amsterdamas universitātes pētnieku grupa konstatējusi, ka 90 procenti no sarunām birojos uzskatāmas par baumām, tikmēr Gruzijas Tehnoloģiju institūta pētījumi atklājuši, ka tieši tenkas veido 15 procentus no darba vides epastiem. 

Kāpēc mēs to darām? Vēl vairāk – kāpēc mums tas patīk?Schadenfreude,tulkojot no vācu valodas, nozīmē harm-joy, latviski to varētu saukt par pāri darīšanas prieku. Vārds apzīmē situāciju, kad gūstam sava veida baudu un gandarījumu no tā, ka kādam citam neizdodas. Šķiet – kurš gan riebeklis priecājas par cita nelaimi? Bet priecājas. Visbiežāk tie ir cilvēki ar zemu pašvērtējumu, kas rodas skaudības rezultātā. Īpaši, kad kā galvenā pašnovērtējuma metode tiek izmantota sevis salīdzināšana ar kādu citu, un brīžos, kad mums apkārtējie “krīt”, varam sajuties staltāki. Pētnieki apstiprina, ka smadzeņu zonas, kas saistītas ar baudas un peļņas gūšanu, tiek ietekmētas, kad notiek šis schadenfreude.

Antropologi uzskata, ka visā cilvēces vēsturē tenkas ir veids, kā veidot un uzturēt saikni ar citiem, dažkārt arī līdzeklis, lai izolētu tos, kas neiederas grupā. Cilvēkiem ir spēcīgs dzinulis izzināt citu cilvēku dzīves. Visbiežāk tā pat kļūst par aizraušanos. Cik gan miljardus slavenību dzīvju ķidāšana nopelnījusi gan žurnāliem, gan televīzijai. Pētījumi un pieredze, kas saistīta ar cilvēkiem, kas bijuši baumu upuri vai mērķi, apgalvo, ka tās var sāpināt, aizvainot un radīt baiļu sajūtu. Bet tas jau zināms teju mums katram. Tam seko pētījumi, kas liecina, ka stress (ko rada baumas) darbavietā izraisa dažādas problēmas – to pašu produktivitātes samazināšanos līdz pat slimībām un darba kavējumu pieaugumu. 

Daži gan iebilst, apgalvojot, ka vismaz darba vietā tenkas kalpo noderīgam mērķim – Ziemeļaustrumu universitātes profesors doktors Džeks Levins, grāmatas “Gossip: The Inside Scoop” autors, saka, ka tās pat var nākt par labu emocionālajai veselībai (kā izņēmumu minot tādas baumas, kas iznīcina reputāciju). Viņš to dēvē par spēku, kas sasaista kopā sociālos un biznesa tīklus.

Jautājums par to, vai sievietes tenko vairāk par vīriešiem, tāpēc attiecīgi arī vairāk cieš, uzreiz pārtop zināmā dubultstandartā – ko sievietes sauc par baumām, vīrieši dēvē par vienkāršām pļāpām. Un tomēr tas nav tas pats – sievietes dienu dienā izmanto daudz vairāk vārdu nekā vīrieši, turklāt, kad mēs runājam savā starpā, vārdi, ko izvēlamies, ir daudz personīgāki. Tiek arī pielietota jau no bērnības iekoptā “ja es izstāstīšu noslēpumu, tev arī jāizstāsta kāds” taktika, kamēr vīrieši savā starpā šāda veida saikni gūst ar kopīgām aktivitātēm, ne sarunām. Tipisks piemērs biroja baumām no sievietes būtu: “Nespēju noticēt, kā viņa pārtrauc citus sanāksmēs”, bet no vīrieša: “Dzirdēji, ka priekšnieks nopirka jaunu mašīnu?” Abas ir baumas, bet šajā piemērā iezīmējas atšķirība.

Tas ir nemaināms dzīves fakts – kur cilvēku grupas, tur būs baumas, jo esam saistīti. Ko varam darīt, lai novērstu šo tieksmi baumot, neapzināti gūstot prieku, kad kādam pārākam nepaveicas? Atliek vien darbs pašam ar sevi, jāveido pašvērtējums, izvērtējot sevi un savu darbu, savas un neviena cita augšas un lejas. 

Foto - Shutterstock

Vairāk par šo tēmu:

https://darlingmagazine.org/biological-reason-behind-gossip/

https://www.psychologytoday.com/us/blog/our-gender-ourselves/201408/why-we-love-gossip


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 14 janvāris, 2019

Kategorija: Par visu ko

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu