Un jūs vēl esat kopā?!

— Jolanta Sēnele

Un jūs vēl esat kopā?!

— Jolanta Sēnele

Raksts

Publicēts: 17 aprīlis, 2019

Kategorija: Domas

Dalies

Akadēmiskās aprindas ir aizņemtas ne tikai ar insektu skaitīšanu, melnā cauruma izskaitļošanu vai viduslaiku manuskriptu lasīšanu, bet arī ar visparastākās mīlestības izpēti. Šoreiz apkopojām pētījumus, kas atklāj ilgstošu attiecību riska faktorus jeb kam šķiršanās draud vairāk.

Akadēmiskās aprindas ir aizņemtas ne tikai ar, teiksim, insektu skaitīšanu, melnā cauruma izskaitļošanu vai viduslaiku manuskriptu lasīšanu, bet arī ar visparastākās mīlestības izpēti. Šoreiz apkopojām pētījumus, kas atklāj laulību attiecību riska faktorus jeb, vienkārši sakot, kam šķiršanās draud vairāk. Kas lielākajā gadījumā ir attiecināmi arī uz neoficiāli noformētām ilgstošām attiecībām. Lūk, 10 riska faktori, bet, vai tā ir tiesa, lemiet paši.

1. Apprecēšanās ļoti agrā jaunībā vai pēc 32 gadiem. Labākais laiks ir vēlie divdesmit vai agrie trīsdesmit. Pēc šī (1) pētījuma, precoties pēc 32 gadu vecuma, šķiršanās risks katru gadu palielinās par 5procentiem, kas nozīmē: mijot gredzenus 40 gados, šķiršanās risks jau ir pieaudzis par 35 procentiem.                                      

https://ifstudies.org/blog/want-to-avoid-divorce-wait-to-get-married-but-not-too-long/Learn more

2. Liela gadu starpība. Pat viena gada starpība partneru vecumā jau rada 3 procentu lielu šķiršanās risku, salīdzinot ar viena vecuma partneriem (2). Piecu gadu starpībai šis risks jau ir 18 procenti un 10 gadu – 39 procenti. Labā ziņa ir tāda, ka tie vēl joprojām nav visi 100 procenti.

(2) https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2501480

3. Jo mazāk cerējas, jo sliktāk. Tie pāri, kas pirms kāzām tikās vismaz trīs gadus, par 39 procentiem mazāk šķīrās, nekā tie, kas tikās mazāk par gadu (3).

(3) https://www.theatlantic.com/health/archive/2014/10/the-divorce-proof-marriage/381401/.

4. Apprecēšanās naudas vai skata dēļ. Ja gribam ilgu un stabilu laulību, tad izskatam un naudas makam ir jābūt vienaldzīgam. Nu, tā vismaz zinātne saka. Skaitļos izteikts, tas nozīmē, ka iespējamība izšķirties ir 50 procentus liela tiem vīriešiem, kas partneri apprecēja izskata dēļ; un 60 procenti liela tām sievietēm, kas partneri apprecēja turības dēļ (2). Salīdzinot ar ko? Ar tiem un tām, kam tas ir bijis vienaldzīgi.

5.  Ja sākam nicināt viens otru. Skaidrs, ka neviens jau neprecas ar domu, ka nu tik otru kādreiz nicinās un noniecinās, bet nenoliegsim, ka šad un tad tas iezogas jebkurās attiecībās. Bet, ja šo dienaszagli vēl izrādām savam partnerim, tad pastardiena nav tālu. Tā vismaz uzskata Vašingtonas universitātes psihologs Džons Gotmans, kas nicinājumu dēvē par vienu no “četriem aizjūga zirgiem, kas velk apokalipsi ”. Pārējie trīs ir: 1) kriticisms, kad partnera uzvedību pārvērš partnera raksturīpašībā; 2) aizsardzība, kad viens no partneriem ieņem upura lomu sarežģītās situācijās un 3) atteikšanos pārrunāt kādas sasāpējušas lietas. Gotmans šos “zirgus” identificēja ne pār mēru lielā (79 pāri), tomēr ilgā (14 gadi) pētījuma laikā. Vairāk šeit (4)

(4) http://ift-malta.com/wp-content/uploads/2013/01/gottman-predictor-of-divorce.pdf

6. Ja esat pārāk iemīlējušies. Nu, vismaz sākumā. “Ja jūs kā tikko precējušies nevēlaties ne viens otru apķert, ne skūpstīt, ne turēt otra roku, tā var būt liela problēma. Bet, ja jūs burtiski vienu no otra nevar ne atraut, tā arī var būt liela problēma.” Tā ironizēja Business Insider, aprakstot šo (5) pētījumu. Tā ietvaros 168 pāriem tika sekots 13 gadus, kas nav maz, jo iekļauj visus kritiskos gadus, to skaitā “dramatisko” septīto gadu. Un, lūk, ko šis pētījums secināja par šādiem kaislīgajiem jaunlaulātajiem: “Tie, kas izšķīrās pēc septiņiem vai vairāk gadiem, kā jaunlaulātie bija gandrīz prātam netverami iemīlējušies un izrādīja par aptuveni trešdaļu vairāk iemīlēšanos kā tie pāri, kas vēlāk turpināja laimīgi dzīvot.”

(5) https://faculty.washington.edu/jdb/345/345%20Articles/Chapter%2011%20Huston%20et%20al.%20(2001).pdf

7. Stress. Nē, nevis darba zaudēšanas, nāves, slimības vai zemestrīces, bet gan visparastākais ikdienas stress spēj sagrauzt laulību tā, ka nekas glābjams vairs nepaliek pāri. Nokavēju autobusu, aizmirsu nopirkt pienu bērniem un tā tālāk - tieši šādi sīkumaini niecīgi stresa mirkļi ir tie, kas krājas un krājas, kamēr spainis pilns līdz malām. Tā vismaz liecina šis (6) pētījums, kur tika analizēti faktori, kas noveduši eiropiešu (precīzāk, vāciešu, itāļu un šveiciešu) laulības līdz šķiršanai. Ikdienas stress bija tik svarīgs faktors, ka pārsniedza nozīmībā pat iemīlēšanos citā personā, partnera vardarbību vai kādas citas būtiskas pārmaiņas dzīvē. Varbūt tomēr jāpierakstās tajos apzinātības kursos? 

(6) https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1177/0265407507081456


Bilde: Shutterstock


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 17 aprīlis, 2019

Kategorija: Domas

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu