Svētku noskaņās pret buļļiem

— Ralfs Eilands

Svētku noskaņās pret buļļiem

— Ralfs Eilands

Raksts

Publicēts: 06 janvāris, 2021

Kategorija: Žurnālā

Dalies

2020. mums visiem bija tikpat nepieciešams kā Nils Ušakovs Rīgas domei, zeķes sandelēm (starp citu, tagad nākot atpakaļ modē) vai aklā zarna cilvēkam, proti, tas bija lieks, un to vienkārši vajag izgriezt. Ar jaunu gadu nāk arī jaunas cerības un apņemšanās, kuras, iespējams, tev nāksies uzklausīt no tuvajiem pie svētku galda. Pēterītis beidzot sāks labi mācīties, Ildze plāno atmest smēķēšanu, un Juris nolēmis tikt vaļā no tā paugura, ko sauc par alus sešpaku, tāpēc ar 1. janvāri sāks aktīvi sportot

Tieši tā! Ļoti iespējams, ka tu svētkus pavadīsi, nepārtraukti klausoties nekam nederīgu audiālu materiālu apgalvojumu veidā, kam angļi devuši vienu fantastisku vārdiņu – bulls**t (latviešu valodā – buļļa mēsli). Būsim reālisti. Iznāk jaunais Playstation 5, ko Pēterītis dabūja Ziemassvētkos, tāpēc matemātikai viņa prioritāšu skalā būs visai zema vieta. Ildze teiks, ka bez cigaretes nav nekāda kafijas dzeršana, savukārt Juris nolems nedaudz pagaidīt un kļūt par sportistu, iestājoties ķīniešu jaunajam gadam (12. februāris). Šajās svētku noskaņās aicinu mūs brītiņu padomāt un kaut ko tiešām reāli apņemties. Ja ne no šā brīža, tad no janvāra. Es vēlos tevi aicināt apņemties kļūt par buļļu apkarotāju, tāpēc turpmākajās rindkopās kā meistarīgs influenceris centīšos tev ieskaidrot, kāpēc būšana par buļļu apkarotāju ir ne tikai veselīga, bet arī makten uzjautrinoša.

Kas tas bullis tāds vispār ir? Tas ir melošanas paveids, kas mentāli, manuprāt, ir tikpat kaitīgs kā plastmasas atkritumi okeānos. Mūsdienās buļļi ir mums visapkārt. Visur, kur mēs ejam, mēs varam tos saost līdz pat tādam līmenim, ka brīžiem šķiet – citi bez veselīgas buļļa devas nemaz nespēj aizvadīt savu dienu, un pasaule citādi nemaz neies uz priekšu. Sociālie tīkli tam ir spilgts piemērs. Fantastiska platforma buļļu augsnei, kurā drūzmējas un cenšas (cits par citu aktīvāk) tev spraust batonus ausīs 21. gadsimta buļļa izstrādājumi ar nosauakumu influenceri. “Tā kā jūs visi man vaicājat par šo jauno jogurtiņu, ko dzeru, gribēju jums, draudziņi, pateikt, ka tam ir nulle kaloriju, bezglutēna, bezlaktozes, diētiskais, A, B, C, D vitamīnu, svaigais, bez E vielām, bet ar ikdienas enerģijas devu, videi draudzīgais, bet taukiem un grumbām netīkamais, vienmēr trendīgais, tavam maciņam izdevīgais, pasaules gastroenterologu un ginekologu atzītais, neskaitāmu reižu testētais, sociāli atbildīgais, daudzu balvu titulētais, pats gardākais, smaržai tīkamākais, skolā vienmēr cītīgākais, pret netaisnībām spītīgākais, savā politiskajā nostājā brīvākais, konservatīvliberālākais, labēji–kreisi–centriskākais, dzimumneitrāli universālākais, bet tajā pašā laikā neuzbāzīgākais un, ja vajag, tad arī uzstājīgākais, nacionāli noskaņoti globālākais, nekam nederīgais pārcenotais mēsls, par kura reklamēšanu man maksā reklāmas aģentūra!” Uzpucēti, pārskaistināti selfiji, neskaitāmas profesijas, kas pierakstītas Instagram profila aprakstā, apgalvojums vīramātei, ka viņas zupa nav pārsālīta, vai ķeksīša atzīmēšana pēc gara tekstuāla blāķa, pie kura rakstīts “esmu izlasījis un piekrītu visiem noteikumiem” internetā, ir tikai daļa buļļu, ar kuriem mēs saskaramies ikdienā. Bet kāpēc mēs melojam? Kāpēc mums ir tik grūti vienkārši būt patiesiem? Dažas teorijas apgalvo, ka mēs nemaz tik ļoti neatšķiramies no šimpanzēm, tālab, gluži tāpat kā šimpanzes, mēs cenšamies katru dienu dažādos grupējumos pierādīt, ka esam šā klubiņa alfas. Nav pat svarīgi, kur: skolā, darbā, mājās vai pie draugiem. Mēs cenšamies iztaisīties labāki, nekā esam, tikai lai paši justos laimīgāki, taču, jo ilgāk es dzīvoju bez buļļiem sev apkārt, jo vairāk saprotu, ka patiesums sagādā krietni vairāk krutuma punktu citu cilvēku acīs! Tāpēc lecam dziļajā galā! Kā teiktu mans čoms psihoterapeits: “Sāksim ar bērnību!”

Mani sauc Ralfs, un es esmu profesionāls buļļu apkarotājs jau kopš astoņu gadu vecuma, kad pēc katra dziedāšanas konkursa, kurā kārtējo reizi zaudēju, no tēta dzirdēju frāzi: “Galvenais ir piedalīties!” Uhtī! Tu nopietni, tēt? Jo man visu laiku šķita, ka pats galvenais ir uzvarēt un iegūt arī kādu balvu, ne tikai izprintētu diplomu ar skolotājas parakstu, uz kura virsū rakstīts PATEICĪBA. Pirms mēs iemācam nedzīt bulli citiem, būtu ļoti svarīgi iemācīties nedzīt bulli pašiem sev, un, lai arī es ļoti cienu sava tēta līdzjūtību, man ir prieks, ka jau astoņu gadu vecumā es saodu viņa vārdos bulli, spēju sev atzīt, ka man ir vairāk jātrenējas dziedāt, jo tas man palīdzēja tagad nonākt tur, kur savā karjerā esmu patlaban.

Ir svarīgi spēt identificēt bulli, kolīdz tu to saod. Un, kad identificēts, tad neklusē, nesēdi, bet rīkojies! Nav svarīgi, vai tā ir viltus ziņa, maldinoša reklāma vai populistiska bazūnēšana, ja tā ir palaista brīvībā, tavs pienākums ir to apturēt, jo tu nevari iedomāties, cik lipīgs var būt bullis un cik ātri tas spēj parazītiski piesūkties citu cilvēku pelēkajām šūniņām.

Viendien sēdēju vecmammas dārzā, saņēmu feisbukā ziņu: “Sveiks! Rīkoju pasākumu, bezmaksas koncerts Latvijas iedzīvotājiem un viesiem. Datums – 9. jūnijs, Rīga, Kronvalda parks. Pamatdoma – popularizēt ģimeni kā pamatu visam. Nekur to nereklamējot, cīņa pret praidu. Vai Tev būtu interese piedalīties?” Atceros, ka todien man bija makten jestrs garīgais, tāpēc uz šādu pilnīgāko buļļa (jo bullis mēdz būt arī fufelis) ziņu nolēmu atbildēt ar “Es esmu gejs.”. Uztaisīju sarakstes ekrānuzņēmumu, aizķēpāju sūtītāja identitāti un ieliku bildi soctīklos ar ziņu “Man parasti nepiedāvā piedalīties pretpraida pasākumos, bet kad piedāvā...”. Protams, ka lielākā daļa interneta lietotāju saprata joku un ar to dalījās, taču viens dzelteno ziņu portāls izvēlējās iet buļļa ceļu un izveidot šo par sensāciju. Portālā tika publicēts raksts, kurā tika skaidrots, ka esmu nācis klajā ar šokējošu paziņojumu. Raksta virsraksts “Ralfs Eilands: es esmu gejs.” Labā ziņa ir tāda, ka internetā mājo daudz buļļu apkarotāju, tāpēc šis “ziņu” portāls dabūja norauties ar neskaitāmiem spēcīgiem ierēcieniem par to, taču sliktā ziņa ir tāda, ka daļa internetistu nemaz neizlasīja rakstu, neiedziļinājās kontekstā un, uzmetot acis tikai virsrakstam, piešķīra man jaunu orientāciju. Es biju pārsteigts, ka manai mamai zvanīja ģimenes draugi, kuri, lai arī bija bijuši ar mani viesībās, kurās es biju ar savu tā laika draudzeni, vaicāja, vai tad tiešām Ralfiņš ir gejs? Tas ir pārsteidzoši, cik daudzi nespēj saost buļļus internetā. Viņi ir gatavi uztvert jebko par patiesību, ja vien virsraksts sakrīt ar viņu iegribām. Un arī ar to ziņu ir dalījušies pietiekami daudz lietotāju.

Ar to mūsu buļļu identificēšanas jautrības nebeidzas, jo pavisam nesen, pateicoties totālam bullim no mūsu mīļās Tieslietu ministrijas, esmu oficiāli kļuvis par mācītāju. Jā, tieši tā! Es varu salaulāt tevi ar tavu mīļoto ASV, lidmašīnās, uz kuģiem un vēl pāris citās vietās, kur mans papīrs to ļauj. Kā tad tas gadījās? Kādu dienu pamanīju ziņu internetā, ka, pēc Tieslietu ministrijas domām, pandēmijas pulcēšanās ierobežojumi neattiecas uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem, jo tie nav nedz publiski, nedz privāti pasākumi, uz kuriem noteikumi attiektos. Proti, es normālus koncertus rīkot nedrīkstu, bet dievkalpojumi notikt drīkst. Man nav divreiz jāsaka, skaidra lieta! Pēkšņi sajutos ļoti apgarots, lai pieņemtu lēmumu nodoties savam jaunajam dzīves aicinājumam! Piezvanīju draugam, kurš garīgajā pasaulē ir zinošāks par mani, un noskaidroju, ka ar pāris klikšķiem internetā varu tapt ordinēts par mācītāju. Šo ziņu arī nopublicēju feisbukā un tviterī, lai tagad radi, draugi un citi sekotāji būtu informēti par drīzu draudzes dibināšanu un tad jau spētu nākt uz neskaitāmiem dievkalpojumiem dzīvās mūzikas pavadībā. Diemžēl mana ilūzija par vēl neizbaudīto pasauli un jaunajiem garīdznieka apvāršņiem ātri vien noplaka, jo Tieslietu ministrijas pārstāvji kaut kā ļoti ātri pārdomāja un paziņoja, ka dievkalpojums “nav publisks pasākums, jo to īpaši neorganizē, bet uz to attiecas ierobežojumi kā uz publiskas telpas apmeklējumu”. Eh, ko darīt... Vismaz varēšu nākotnē piepelnīties kāzu pasākumos.

Visbeidzot es vēlētos minēt piemēru, kas ir visai ikdienišķs, jo, kā reiz teicis 101 cilvēks: “Jāsāk ar mazumiņu!” Šis ir spilgts piemērs tam, ka mēs visi varam kļūt par buļļu apkarotājiem, ja vien sāksim ar patiesības higiēnas uzlabošanu savā mazajā burbulī. Reiz biju sarunājis tikties ar draudzeni Anniju. Gadījās tā, ka biju aizspēlējies Playstation spēlītes un iesēdies dīvāna tik dziļi, ka biju jau saaudzis ar mīksto mēbeli, spēļu pulti un čipsiem. Aizrakstīju Annijai: “Piedod, atceļam tikšanos. Esmu dibendīvāns, kurš spēlē pleisi un negrib nekur taisīties. Sarunāsim citu dienu.” Liels bija mans izbrīns, kad sagaidīju Annijas atbildi: “Haha! Tieši gribēju rakstīt, ka skatos seriālu un ir slinkums iet ārā. Ok. P. S. Paldies, ka nesameloji, ka tev ir darbi ierakstu studijā, kā tu to izdarīji pagājušajā reizē.” Kā jau minēju, patiesība sniedz krutuma punktus, jo īpaši to draugu acīs, kuri tevi pazīst kā vecu suni...

Un ko mēs no šī visa varam mācīties? Atceries, ka buļļi ir visur un viņi izplatās kā nezāles! Kad tos saod, rīkojies – atver logu, ielaid telpā vairāk svaiga gaisa, lai muļķības tiek kliedētas un citiem nepielīp! Palīdzi saviem draugiem neaplipt ar buļļiem, tāpēc velti nedaudz sava dārgā laika, piezvanot, parunājot vai nosūtot uz faktiem balstītu rakstu, kas apgāž kārtējo buļļu teoriju, ar ko viņi ir dalījušies internetā. Galvenais – ja spēsi to darīt neņirgājoties, tad varbūt tev pat izdosies draugam kaut ko iemācīt. Tu neesi alfa, kad melo vai baidies no viedokļa paušanas, tu esi alfa, kad parādi citiem, ka tev ir mugurkauls, viedoklis un tu spēj atspēkot muļķības. Un pats galvenais – neizplati buļļus pats! Katra sīkā detaļa ir svarīga, un gudri, sevi realizējuši, godprātīgi cilvēki daudz vairāk novērtē patiesību, nevis skaistus melus. To arī novēlu tev 2021. gadā! Es strādāju pie sava burbuļa, ja arī tu strādāsi pie savējā, tad varbūt daudz ātrāk dzīvosim tādā vidē, kāda mums sapņos rādās. Hei, vismaz pamēģini! Ja nofeilosi ar seju peļķē, atceries mana tēva vārdus: “Galvenais ir piedalīties!”


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 06 janvāris, 2021

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Ziema 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu