Sapņu profesija: modes ilustratore

— Laura Lauziniece

Sapņu profesija: modes ilustratore

— Laura Lauziniece

Raksts

Publicēts: 03 decembris, 2019

Kategorija: Meitene

Dalies

Raksts: I'mperfekt MEITENE #2

Foto: Edgards Drusts

Alīna Grinpauka ir modes ilustratore, kura sadarbojusies ar Valentino, Alberta Ferretti un Tiffany & Co. Rudenī izdevniecība Taschen viņu iekļāva savā grāmatā The Illustrator. 100 Best from around the World, kas iepazīstina ar 100, pēc redaktoru domām, labākajiem ilustratoriem no visas pasaules. Kas vēl? Pavisam nesen Alīna atvēra pirmo ilustrācijas žanram veltīto mākslas telpu Baltijas reģionā Metro Store Riga. Kā viņa līdz tam nonākusi? Let’s see!


Vai tev jau bērnībā patika zīmēt?

Cilvēkus sāku zīmēt trīs vai četru gadu vecumā. Jāatzīst, ka viss sākās diezgan amizanti. Mamma ar flomāsteru uzzīmēja ļoti smuku meitenīti ar dzelteniem matiem. Nodomāju, ka tas ir nebeidzami skaisti, un sāku zīmēt pati. Vēlējos panākt, lai man izdodas uzzīmēt tieši tādu pašu meitenīti, kādu uzzīmēja mamma. Tajā laikā populāras bija arī skaistās Disneja multenes un princešu kleitas, un tad es sāku zīmēt tās. Mamma tolaik no darba nesa mājās čupu čupas ar papīru. Mums mājās bija tiešām ļoti daudz papīra. Citu pēc citas ņēmu baltās lapās un zīmēju. Tā bija tāda aizrautība! Zīmējumi bija sadalīti pa kaudzītēm, katra kaudzīte veltīta konkrētai kleitai. Centos katru modeli nostrādāt, cik labi vien var, un tikai tad ķēros pie nākamā zīmējuma. Skolas laikā aizgāju uz zīmēšanas pulciņu, braucu uz olimpiādēm, iestājos mākslas skolā un laikam tikai tad sapratu, ka man zīmēšana nudien padodas. Nebija vairs jautājumu, ar ko dzīvē nodarboties. 9. klasē mākslas skolotāja pateica, ka viņa man vairs neko nevar iemācīt, ka jābrauc un jāstartē Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, tas būšot tuvākais pakāpiens, lai virzītos tālāk. Iestājos vides dizaina programmā. Tajā laikā sabiedrībā vēl valdīja viedoklis, ka mode ir kaut kas nenopietns un ka tā ir profesija, kurā grūti kaut ko sasniegt. Laikam tāpēc, ka mums nebija īsti veiksmīgu starptautisku piemēru.

Ko tu darīji pēc tam? Studēji Latvijas Mākslas akadēmijā?

Jā. Iestājos funkcionālā dizaina apakšnozarē, jo modes mākslā vēl nejutos īpaši spēcīga. Pēc akadēmijas absolvēšanas bija pārdomu posms un pārejas periods. Nesapratu, kur doties. Rīgā modes ilustrācija vēl nebija īpaši attīstīta. Sāku trenēt savu rokrakstu, pētīju, kas notiek pasaulē, aizbraucu pamācīties tehniku uz Ameriku. Tad vienā brīdī sāka parādīties pirmie pasūtījumi. Nu jau četrus gadus zīmēju, uzskatu, ka tikai tagad sāku nostabilizēties un kļūstu pazīstama arī ārzemēs.

Vai negribēji palikt Amerikā?

Domāju, ka uz Ameriku noteikti vēl braukšu, bet pārcelties uz turieni es negribētu. Tā pilsēta paņem ļoti daudz enerģijas. Šķiet, ka beigu beigās Ņujorka izsūc visu radošumu. Aizbraukt uz kādu periodu nav slikti, bet atgriezties atpakaļ arī ir forši.

Kādi klienti pie tevis pasūta ilustrācijas?

Pārsvarā tie ir uzņēmumi, zīmoli, izdevniecības un žurnāli. Pie katra projekta strādā noteikta komanda. Ja tas ir konkrēts zīmols, es strādāju ar to komandas daļu, kas nodarbojas ar idejas izstrādi. Veidoju skices, ar kuru palīdzību mēs kopā cenšamies nodot konkrēto vēstījumu. Patlaban ilustrācijā vairs nav tik ļoti detalizēta apģērba attēlošana, tā vairāk ir sajūta, vīzija, stāsts un vēstījums, kaut kas tāds, kas tevi apbur. Un tas ne vienmēr ir modes zīmols. Modes ilustrāciju patlaban izmanto faktiski visur, jo tā ir trendīga, aktuāla un skaista. Agrāk tie bija tikai sieviešu žurnāli, bet tagad arī vīriešu žurnāli GQ, Esquire, The New York Times, vārdu sakot, izdevumi, kas gluži par modi vairs nerunā, taču izmanto ilustrāciju, lai ieinteresētu savu patērētāju. Modes ilustrāciju mūsdienās lieto arī interjera risinājumos, auduma apdrukās un lifestyle reklāmās.

Cik laika vidēji tu velti viena darba izstrādei?

Viss ir atkarīgs no termiņiem, no apstākļiem un no sarežģītības pakāpes. Ja tas ir tikai mans darbs, tad no idejas līdz realizācijai paiet trīs dienas. Visvairāk laika prasa skicēšana un pati idejas ģenerēšana. Tie ir apmēram astoņdesmit procenti. Man patīk gan mazi, gan lieli formāti. Uzvelkot pāris triepienu uz liela formāta, jau var redzēt, ka tur kaut kas veidojas. Tas ir tāds ilgstošāks un meditatīvāks process. Mazāku darbu var uztaisīt daudz ātrāk. Kas vēl? Ikdienā noteikti ir jāseko līdzi modes tendencēm un aktualitātēm. Ir mirkļi, kad, protams, ir daudz darba un tam vispār neatliek laika. Piemēram, šogad esmu izlaidusi visas iespējamās modes nedēļas.

Kādā tehnikā tu strādā?

Esmu izmēģinājusi vairākas tehnikas, bet apstājos pie akvareļa. Tā ir tehnika, ko apguvu arī ārzemēs. Akvarelim piemīt nejaušības iespēja, tu nekad nezini, kāds būs galarezultāts un kā tā krāsa uzvedīsies. Arī papīrs ir diezgan noteicošs faktors. Un ūdens temperatūra.

Kādas īpašības nepieciešamas cilvēkam, lai viņš varētu kļūt par modes ilustratoru?

Man šķiet, lai sasniegtu rezultātu jebkurā jomā, ir jābūt mērķtiecīgam un pacietīgam. Ilgstoši un nepārtraukti jāiet uz mērķi. Jābūt gatavam, ka tev vairākus gadus būs jādara kaut kas tāds, kas, iespējams, sākotnēji nesanāks. Ir jāpapūlas, līdz sāk sanākt. Taču cilvēkiem bieži vien pietrūkst spēka gaidīt. Ir jāstrādā. Visi gaida ātrus rezultātus. Diemžēl dzīvē tā nenotiek.

Vai katrs cilvēks var iemācīties zīmēt?

Jā, es domāju, ka mācoties un trenējoties jebko var iemācīties. Nevajag tiekties uzreiz uz maksimumu. Ceļš uz lielu mērķi sastāv no daudziem maziem mērķīšiem, citādi tu to nesasniegsi, jo tev nepietiks pacietības.

Vai ir kādi cilvēki, materiāli, grāmatas, ko tu ieteiktu apskatīties un no kā iedvesmoties?

Ieteiktu sākt ar modes ilustrācijas grāmatām. Viens no klasiskiem piemēriem, ko iespējams satikt arī kādā no Londonas mākslas galerijām ir Devi. Viņam ir tuva Holivudas estētika. Iesaku skatīties filmas, kur tiek parādīta mode. Zīmolam Skeparelli ir nomainījies radošais direktors, kurš ļoti labi sajūt zīmola DNS, uzskatu, ka viņam ir vienkārši lielisks Instagram konts.

Ko tu ieteiktu padsmitgadniecei?

Es ieteiktu mācīties valodas. Angļu, franču, spāņu, vienalga. Apgūt valodas, braukt uz šīm valstīm mācīties un attīstīties. Es ieteiktu arī skatīties uz jaunām profesijām. Diemžēl mūsdienās daudzas profesijas mirst, un tā profesija, ko tev iesaka vecāki, ne vienmēr būs aktuāla brīdī, kad tu iznāksi pa universitātes durvīm. Mūsdienās ir tik plašas iespējas: internets, cilvēki, viedokļi. Vienkārši jāskatās apkārt, jāklausās un jādara!


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 03 decembris, 2019

Kategorija: Meitene

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu