Sapņošana nomodā var palīdzēt atrast dzīves mērķi

— Jolanta Sēnele

Sapņošana nomodā var palīdzēt atrast dzīves mērķi

— Jolanta Sēnele

Raksts

Publicēts: 18 janvāris, 2018

Kategorija: Par visu ko

Dalies

Tev varbūt šķiet, ka perfektas sievietes daudz nesapņo, bet dara. Arī  dažādu jomu  gudrinieki  uzsver, ka tikai tāds prāts, kas ir šeit un tagad, var būt laimīgs. Tomēr vairāki pētījumi norāda, ka ik pa brīdim prātam var ļaut nomaldīties neceļos. Un šādas neperfektas izdarības nākotnei var nākt tikai par labu.

Tas, ka mūsu prātam labāk patīk nebūt šeit un tagad, bet gan padomāt par to, kas kādreiz noticis, vai, kas iespējams, varētu kaut kad nākotnē notikt, ir neapstrīdams fakts. Atsevišķi eksperti pat uzsver, ka pusi nomoda laika mēs nodzīvojam sapņos un fantāzijās. Bet vai tam ir kāda jēga?

Kā norāda ekscentriskais Stenfordas biologs Roberts Sapolskis (Robert Sapolsky), tāda nomoda sapņošana aktivizē to smadzeņu daļu, kas ir atbildīga par ilgtermiņa plānošanu, lēmumu pieņemšanu un īslaicīgo atmiņu (administratora daļa smadzenēs). Absolūti nekas frivols, vai ne? “Iespējams, šīs smadzeņu daļas aktivizācija ir atbildes reakcija uz nomoda sapņošanu. (…) Tās ir kā bremzes, kas saka: “Ei, mums ir kaut kas arī jāpadara, pietiek fantazēt!” savā slejā Wall Street Journal norāda Sapolskis.

Savukārt kāds nesens izraēļu pētījums apliecināja pretējo. Vispirms pētījuma dalībniekiem datorekrānā bija jāvēro skaitļu virknes un pie noteiktas skaitļu kombinācija jānospiež atstarpe. Pētnieki šīs garlaicīgas nodarbes laikā ik pa brīdim jautāja cilvēkiem, par ko viņi domā un kā jau bija paredzams, lielākā daļa nu nemaz nedomāja par skaitļu virtenēm. Pēc tam pētījuma dalībniekiem pie galvas tika piestiprināti elektrodi, kas vienai grupai stimulēja iepriekš minēto “administratīvo” daļu, kamēr otrai grupai - citu smadzeņu daļu. Izrādās, ka pirmās stimulēšana, veicot rutinizētus pienākumus, palielina prāta noklīšanu un, kā par brīnumu, vienlaicīgi arī uzdevuma veikšanas kvalitāte pat mazliet uzlabojās. “Kāpēc šī administratīvā smadzeņu daļa veicina sapņošanu nomodā?” jautā Roberts Sapolskis. “Iespējams, tāpēc, ka tas ir noderīgi.” 

Sapņošana nomodā, piemēram, veicina kreativitāti. Kādā eksperimentā 145 studentiem bija jāatrod ikdienas objektiem pēc iespējas vairāk potenciālā pielietojuma. Pēc pirmā uzdevuma veikšanas, vienai grupai pētījuma dalībnieku bija jāizpilda garlaicīgs uzdevums, tā mudinot prātu nomaldīties. Kad pienāca kārta otrajam uzdevumam, sapņotāji ar to tika galā par 40 procentiem labāk nekā tie, kas nedabūja pasapņot.

Zinātne arī uzstāj, ka nomoda sapņošana var palīdzēt dzīves mērķa atrašanā un  noformulēšanā, jo galu galā vismaz daļa fantazēšanas ir uz nākotni vērsta. Jorkas universitātes pētījumā atklājās, ka, jo vairāk sapņojam, jo konkrētākus un specifiskākus dzīves mērķus varam definēt. Sapņošana nomodā aktivizē uz nākotni orientēto domāšanu, rakstīja pētnieki.

Bet, iespējams, tas ir tikai prāta triks, kā mums piespiest darīt lietas, kas atkārtojas un ir garlaicīgas, bet kas jādara lielāka mērķa labā. Kā pierādīts vairākos eksperimentos, sapņošana nomodā novērš mūsu uzmanību no kārdinājuma tās nedarīt.

Foto - Shutterstock


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 18 janvāris, 2018

Kategorija: Par visu ko

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu