Redaktores sleja

— Inga Gorbunova

Redaktores sleja

— Inga Gorbunova

Raksts

Publicēts: 11 jūnijs, 2018

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Aizvien vēl mulstu, domājot par laiku. Banāli izklausās, bet tā tas ir. Un ko darīt, ja viss cilvēkam svarīgais tiek aprakstīts, apdzejots un uzgleznots tik daudz reižu, ka jau automātiski banalizējas? Klusi bubināt spilvenā, bet publiski izlikties, ka tevi tas nekādā veidā neskar?

Jā, jā, mani ir piemeklējusi zūdošā un zaudētā laika izjūta. Iztēlē skaties uz lielu smilšu pulksteni, kura augšējā sadaļa tik tukšojas un tukšojas. Un zini, ka šito gan otrādi apgriezt nevarēsi.

Nav tā, ka par to domātu nemitīgi. Bet kaut kad, pavasarim un vasarai satiekoties, vienmēr drusku pacepos. Ļoti priecājos par šo gadalaiku. Tā bija bērnībā, un ar gadiem pilnīgi nekas nav mainījies. Tomēr jāatzīstas: man mazliet labāk patika pavasari, kuros smilšu pulkstenis nekādas analoģijas ar personisko laika limitu vēl neraisīja. Tas nav stāsts vienīgi par to, ka aizvien kritiskāk izvērtēju kāju kondīcijas atbilstību šortiem un sauļošanās kostīmiem. Imperfekt redaktorei varbūt arī nevajadzētu to publiski stāstīt, bet tāpat skaidrs, ka šāds žurnāls ir vajadzīgs arī mūsu privāto tarakānu izdzenāšanai. Un uzklausīt ļoti atklātus citu stāstus, bet savējos noklusēt nebūtu godīgi.

Vienmēr esmu gribējusi būt perfekta. Izskatā, darbā, attiecībās, bērnu audzināšanā, dejojot, slēpojot – jebkur. Nepiepildāma vēlēšanās. Piedevām, lai cik labi kaut kas ir izdevies, bieži domāju, ka varēju taču labāk. Izskatīties, uzrakstīt, nodejot, no kalna nobraukt un bērnus izaudzināt.

Skaidrs, ka tādas primitīvas skumjas, kas uzklūp (jā, tieši uzklūp) brīdī, kad pamani – tavs ķermenis un seja sāk mainīties, visai cieši saistītas ar zūdošā laika sajūtu. Un vienlaikus esi nikna uz sevi, jo saproti taču, ka pilnīgi muļķīgi tērē laiku.

Zūdošā laika sajūtai gan ir arī otra puse. Cilvēks pārstāj atlikt “uz kaut kad” un dara visu tagad. Liek malā savus “kā tas būs” un “ ja nu kaut kas atgadās”, “ ko tagad citi padomās”, aizžmiedz acis un metas iekšā. Pēc tam domā – kāpēc es to nedarīju agrāk? Tik daudz prieka, izrādās, dzīvē var gūt, ja sāc dzīvot ar drusciņ ar tādu “kas būs, tas būs” attieksmi. Izvērtējot riskus, protams, bet nebaidoties no tiem.

Protams, lielākoties mācāmies no savām kļūdām. Tomēr arī citu pieredze un atziņas, sadzirdētas īstajā brīdī, var palīdzēt kaut kā vienkāršāk to pašas virzienu ieraudzīt un izprast. Tas tad arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc radās Imperfekt. Lai mēs varētu dalīties savos stāstos.

Pagājušā gada februārī (vēl tikai divatā ar Zani) uzsākām projektu, ko tolaik daži uzskatīja par avantūru, kas izbeigsies, nemaz īsti nesākusies. Jo pārsātināts tirgus, cilvēki vairs negrib lasīt drukātos izdevumus. Turklāt – kā tad bez lielas komandas, ar autoriem, no kuriem daudzi iepriekš vispār nav publicējušies, un tamlīdzīgi... Un vēl arī portāls un e-veikals... “Tā taču tas nenotiek! Vai esat trakas?” – reti kurš tieši tā arī teica (bija, kas teica), bet ķermeņa valoda reizēm mēdz būt izteiksmīgāka par vārdiem. Bija interesants un tiešām ļoti traks laiks. Sākām darīt, un tikai tad tā īsti sapratām patiesos mērogus. Nesākšu pat stāstīt, kas tik toreiz atgadījās. Brīnums, ka iznācām precīzi pēc grafika. Maijā pievienojās arī Dana, kļuva mazliet vieglāk, bet vēl joprojām stūrējām mazliet kā tādi ezīši miglā. Būs – nebūs, patiks – nepatiks?

Ja jūs, draugi, zinātu, kāds mums šodien ir prieks, ka esat kopā ar Imperfekt! Katra atsauksme, katra vēstule, katra tikšanās ir iedvesmas avots turpmākajam darbam un idejām.

No sirds pateicamies visiem, kuri šajā gadā bijuši kopā ar mums. Lasot, rakstot, zīmējot, izplatot un citādi piedaloties un atbalstot! Paldies, ka iesaistījāties, sapratāt, pieņēmāt, ka arī žurnāls ir personība – ne vienmēr izdodas absolūti perfekts, bet tāpēc jau garšu nezaudē. Paldies, ka iedvesmojāt!

Un zināt – faktiski dzīvē var notikt jebkas. Pat ja tāpēc jāsabrūk kādam priekšstatam par to, kas ir vai nav pareizi.

Lai skaista, perfekti neperfekta un aizraujoša vasara! Mīliet sevi, ticiet sev un nepazaudējiet savu laiku!


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 11 jūnijs, 2018

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2018

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies