Raganiņas salidoja #womanpower

— Brigita Višņevska

Raganiņas salidoja #womanpower

— Brigita Višņevska

Raksts

Publicēts: 01 novembris, 2022

Kategorija: Žurnālā

Dalies


Manā dzīvē arvien vairāk aktivitāšu notiek ciešā kontaktā ar sievietēm. Tikai sievietēm. Un esmu atskārtusi, ka spēks, ko saņemu no šiem sabatiem, mani bagātina.

 Uzreiz gribu pateikt, ka dzīvoju laimīgā laulībā un man apkārt netrūkst patiešām foršu vīriešu, kas ik dienas sniedz man vajadzīgo enerģijas apmaiņu. Neviena sieviešu kolektīva deja manī neizraisa to satricinājumu, ko pirmajās sekundēs var panākt Es izjāju prūšu zemi dejotāju sinhronās kustības. Tomēr dažādu apstākļu sakritības dēļ esmu kļuvusi par dalībnieci dažādos sieviešu kolektīvos un kompānijās, kas nešaubīgi man ir kļuvušas par milzīgu dzīvesprieka, radošuma un draiva avotu.

 Sirdsdraudzenes

Iesākumā par sieviešu draudzību. Jau gandrīz desmit gadu (mazliet noapaļojot uz augšu) man ir divas draudzenes, ar kurām kopā jūtu tādu attālu Sex and the city (Rīga) vaibu. Mēs varbūt neuzcērtamies un nedodamies kokteiļu baudīšanā pa lielpilsētas bāriem, miedzot ar aci dažādiem vīriešiem, lai vēlāk apspriestu to detaļās pie garām brokastīm, tomēr šī draudzība gan priekos, gan bēdās jau izturējusi noteiktu laika pārbaudi un, manuprāt, kļūst tikai labāka. Mēs uzvelkam legingus, paņemam nūjas un darbdienu vakaros mēdzam izlaist kādu loku pa Mežaparku vai centru, sportu apvienojot ar dalīšanos savās ikdienas aktualitātēs. Tā mēs iegūstam jaunas idejas, ko gatavot saviem nesātīgajiem pusaudžiem vakariņās, uzzinām par kultūras pasākumiem, ko noteikti vērts apmeklēt, padalāmies ar attiecību vai darba kreņķiem un, uzņēmušas skābekli, piedzīvojušas kustību prieku un enerģijas apmaiņu, mazliet laimīgākas atgriežamies katra savā ģimenē. Mums ir kopīgas svētku svinēšanas, ikdienišķas ciemošanās, izbraucieni ar teltīm vai tālāki ceļojumi, kuros jau pavisam tieši dažas dienas dalāmies ar ikdienu. Un mums ir arī dūdiņčats vacapā. Reizēm iesmejam par kopīgu īpašumu, kurā varētu ievākties ar savām ģimenēm, piemēram, Rīgā vai Bulgārijā. 

Atceros, pusaudžu gados, kad skatījos Beverlihilzu, vienmēr sapņoju par to, kā reiz varētu kopā ar draudzenēm (un nevis sapņu princi) kabrioletā doties piedzīvojumos, un tagad man tādas draudzenes ir. Lai arī bez kabrioleta. 

 Jūras vāravas

Paplašinātā versijā – šo draudzeņu māsas, māsīcas un draudzenes – ar diezgan lielu regularitāti dodamies pārgājienos gar jūru. Tie ir jau garāki – vienu vai vairāku dienu gājieni pa kādu Latvijas pludmales posmu, lai padsmit kilometrus (ziema vai vasara) kopā paklusētu, parunātu un vakarā pelnīti saskandinātu glāzi Prosecco. Viņas ir brīnišķīgas! Pieaugušas, nobriedušas sievietes, kas savas kaprīzes jau sen ir saberzušas dzīves dzirnakmeņos, lai kopā tiešām izbaudītu šādu izraušanos, dabu, sportisku azartu un sieviešu kompāniju. Tā ir tāda enerģija! Dzirkstoši un sirsnīgi smiekli ir šo pārgājienu sabiedrotie, lai gan kādreiz gadās arī pa kādai patiesai asarai un līdz zosādai satricinošai atklātībai, zinot – kas notiek pie jūras, paliek pie jūras. Kailās peldes, sievišķīgas draudzeņu kosmētikas maciņu izrevidēšanas un gastronomiskas izvirtības ir tik patīkami bonusi. Es ļoti gaidu šos izbraucienus un jau tagad baidos, ka visa jūras robeža pa mazumiņam reiz būs nostaigāta. Bet mēs jau esam vienojušās, ka nākamās būs Vidzemes veco dzelzceļa uzbērumu takas.

Starp citu, šovasar es guvu milzīgu uzticības kredītu, saņemot uzaicinājumu vecumdienās pievienoties viņu privātajam pansionātam. Kā zināms, vīriešu dzīves ilgums kapitulē sieviešu sīkstuma priekšā, tāpēc puspajokam viņām dzimusi ideja par vecumdienu pavadīšanu komūnā, lai mūža nogale būtu vieglāka un tīkamāka, nezaudējot humoru un dzīves baudīšanas kursu. Nu, vai nav viens burvīgs piedāvājums? (Nez, vīrieši arī par ko tādu ir iedomājušies?)

 Dziedāšana

Es dziedu jauktajā korī. Pirms kovida pandēmijas kādā no dzīves krīzēm fiziski sajutu nepieciešamību dziedāt. Likt bēdu zem akmeņa un kāpt pāri dziedādama. Jutu, ka tam būs patiesi terapeitisks efekts, kā arī gluži fizisks bonuss – elpošanas vingrinājumi, kopīgas dziesmas stiprinājums un tam sekojošs serotonīna sprādziens organismā. Lai arī jauktais koris nozīmē zināmu testosterona klātbūtni, 2. soprāni, protams, ir tikai sievietes. Šovasar vizuāli skaistā megakoncerta Dziesma dejo, deja skanmēģinājumi Mežaparkā un trīs vēlā vakara koncerti pagāja ciešā sieviešu ielenkumā. Šīs sievietes, dienas svelmes nogurdinātas, vakarā pārtapa par īstām latviešu tautumeitām: skaistām, staltām, pašapzinīgām, ar tik spēcīgu skanējumu, kas burtiski locījās pāri Mežaparka priežu galotnēm. Iekšējās baterijas uzlādējās ģeometriskā progresijā. Mājās ik vakaru atgriezos fiziski nogurusi, bet pilna.

 Radošie iekarojumi

Kad pirms gada iestājos Liepājas Universitātes Rakstniecības maģistrantūras programmā, pirmajās lekcijās jutos mazliet satraukta un sakautrējusies. Ai, ko tad es... Taču, kad pavasarī kopā ar 15 kursabiedrenēm piedalījos mana mūža pirmajos dzejas lasījumos un skaļi lasīju sava mūža pirmo pašas radīto dzeju, stāvot priekšā ne tikai savām nu jau tik mīļajām kolēģēm, bet arī pasniedzējiem un vienkārši interesentiem, guvu milzīgu prieku par uzdrīkstēšanos un radošo enerģiju, kas kā ķieģeļi sienā bija salikušies pa vienam vien ‒ ar katrā nodarbībā dzirdēto un patstāvīgajos uzdevumos atstrādāto. Un es zinu, cik liela loma ir šīm spēcīgajām raganiņām, ar kurām, kā vienmēr, pilnīgi netīšām esmu nonākusi vienā radošajā plūsmā. Mans mērķis un ambīcijas nav šāda radoša izpausme, es vienkārši ļoti mīlu latviešu valodu un gribu uzaudzēt savus valodniecības muskuļus, kam šī programma sniedz visu nepieciešamo, taču radošie kursi ir nenovērtējama pievienotā vērtība, ko esmu šajās studijās ieguvusi. Un tos nevarētu veiksmīgi nokārtot bez atbalsta, iedrošinājuma un mudinājuma, ko sniedz kursabiedrenes (arī burvīgās pasniedzējas un pāris pasniedzēju) katrā tikšanās reizē. (Ja jums šķiet, ka akadēmiskās studijas ir stīvas un garlaicīgas, jūs neesat redzējuši dzejas rakstīšanas nodarbību pie Andra Akmentiņa, kurā mēs visas... dejojām.) Un pieminēšanas vērts noteikti ir arī diezgan garais ceļš uz Liepāju un atpakaļ, ko līdzdalu ar jaunībā iepazītu sievieti, ar kuru nu – briedumā ‒ esam attapušās vienā studiju programmā un atklājušas tik daudz kopīgu tēmu, kuras, šķiet, līdz nākamajam pavasarim, kad absolvēsim universitāti, vēl nebūs izsmeltas. Radošā nerva iekustināšana šo tik dažāda vecuma un atšķirīgo sieviešu kolektīvā ir viens no maniem lielākajiem barošanās blokiem, un, atļaušos apgalvot, tur nudien nav vietas skaudībai vai nenovīdībai, ir tikai prieks un sajūsma par meiteņu radošajiem sasniegumiem un fantastiskajiem rezultātiem. Man jau tagad ir žēl, ka šim ceļojumam jau vīd galapunkts.

 Paaudžu (ne)konflikts

Un, protams, ģimene. Nevaru lepoties ar ļoti plašu dzimtu, bet vienmēr (un sevišķi pēc bērnu piedzimšanas) mani ir saukusi asinsbalss. Esmu pūlējusies zīmēt dzimtas koku, esmu prasījusi vecmammai par viņas desmit brāļiem un māsām, no kuriem vairāki skarbajos dzīves apstākļos un kara laikā neizdzīvoja. Vienmēr ar interesi esmu klausījusies mammas stāstītos senču dzīvesstāstus. Esmu daudz domājusi par savas dzimtas sieviešu likteņiem, kas nebūt nav bijuši rozēm kaisīti. Man patīk pulcināt ap sevi cilvēkus, tāpēc jo lielāks ir prieks, ka līdz ar vīru esmu ieguvusi viņa patiešām kuplo ģimeni. Manas, mana vīra un brāļa ģimenes trīs četru paaudžu sievietes ir manas saknes, mans ugunsmūris, mani spārni un beznosacījumu mīlestība. Protams, esmu dzirdējusi, ka arī starp tuviem radiniekiem mēdz būt sarežģītas attiecības, bet mani dzīve un visi augstākie spēki ir apbalvojuši ar brīnišķīgām sievietēm, kas patiesi interesējas par savējām(-iem), rūpējas, cīnās, dzīvo (bauda) un nežēlojas. Tas ir pamatu pamats. Tas ir milzīgs sieviešu spēks. Un ikkatras sejā dzīves atstātās vagas ne vienmēr ir smieklu krunciņas, bet viņas visas ir skaistas. Viņas nes savu krustu vai krustiņu ar pašapziņu, tur muguru taisnu visos laikapstākļos un vienmēr ar patiesu prieku uzņem mani ciemos kā pašu, pašu tuvāko. Šis trauciņš man ir pilns, un tas jau arī ir pats svarīgākais. 

Foto: Bruk Cagle, Unsplash 

 


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 01 novembris, 2022

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Rudens 2022

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu