Šoreiz nerunāsim par Patrishas dziesmu, bet patiešām par visu un vēl vairāk. Dziedātāju, dziesmu autori un radio personību Patrishu zinu jau kopš trīspadsmit gadu vecuma. Jau toreiz viņa savam vecumam bija netipiski prātīga. Patrīcija jau ir saņēmusi Zelta mikrofonu un ir pirmā mūziķe no Latvijas, kas noslēgusi līgumu ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas izdevniecībām Universal Music Group. Kā to visus var sasniegt līdz 22 gadu vecumam? Par to arī šī saruna.

Vai tu pati esi analizējusi un sapratusi, kāpēc tik ātri pieaugi?

Man kaut kāda veca dvēsele laikam. Sirdī esmu omīte (smejas). Varbūt tā ir konkursu pieredze. Mamma stāstīja, ka jau bērnībā biju ļoti patstāvīga, nopietna un netipiski prātīga savam vecumam. Es vienmēr esmu jutusies vecāka, nekā esmu. Arī skolā ar vienaudžiem. Un tagad, esot attiecībās. Pat mans klausītāju loks ir 24–35 gadus veci pieaugušie. Protams, mūsdienu divdesmitgadnieks krasi atšķiras no iepriekšējo paaudžu divdesmitgadniekiem. Piemēram, mana mamma 24 gadu vecumā jau bija precējusies, un viņai bija bērns. Mūsdienās 24 gadu vecumā tu vēl skaities sīkais. Vispār, runājot par mūziku, man nepatīk visi tie sausie, saldie stāstiņi. Jūtu, ka arī manas dziesmas top nopietnākās nokrāsās. Man dziesmas neiznāk bieži, jo svarīga ir kvalitāte. Nereti savus gabalus nosūtu noklausīties jaunākajai māsai. Viņa patlaban ir 17 gadu veca, un savā straight forvard rakstura manierē nekautrējas teikt, ko domā. Man tas ir svarīgi. Turklāt nav īsti saprotams, kas tai mūsdienu jauniešu paaudzei patīk vai nepatīk. Man šķiet, ka viņi paši to nesaprot. Ārprāts, es tiešām izklausos kā ome!

Kādā intervijā minēji, ka Universal Music Group tevi atklāja Instagram platformā, kur publicēji dziesmu kaverversijas. 

Jā, tolaik man bija piecpadsmit gadu. Vēroju kā mākslinieki, stilisti, dejotāji sociālajos tīklos publicē savus darbus un domāju – kāpēc gan es nevarētu dalīties ar kaverversiju ierakstiem? Sāku izvietot īsus kaveriņus. Es pat nedomāju, ka šādā veidā kāds mani sadzirdēs vai es kaut ko sasniegšu. Man tā bija sava veida meditācija. Sešpadsmit gadu vecumā saņēmu vēstuli no Universal Music Group pārstāves. Protams, tas sākumā šķita nereāli. Man pat likās, ka mani kāds izjoko. Pa vidu vēl paspēju piedalīties X Faktora atlasē. Televīzijas šovs toreiz sadarbojās ar Sony Music, tāpēc sarunas ar Universal uz brīdi tika iepauzētas. X Faktorā tālāk par krēslu izaicinājumu netiku un nākamajā dienā pēc televīzijas raidījuma jau saņēmu oficiālu vēstuli no Somijas Universal Music Group pārstāvja. Principā es pirmo līgumu parakstīju sešpadsmit gadu vecumā, kuru papildus vēl parakstīja arī mana mamma, jo es vēl nebiju pieaugusi. Crazy! Pašai neticas. 

Mūsdienās, kad visi rauc pieres par laika nosišanu sociālajos tīklos, tava pieredze ir neticama un pat atsvaidzinoša. Kā tu vērtē sociālos tīklus?

Sociālie tīkli savā ziņā ir izcēluši mani saulītē un darba ziņā devuši ļoti daudz. Mūziķiem šīs platformas ir milzīgs atbalsts, bet psiholoģiski un morāli tās dažkārt ir pat graujošas. Protams, arī man ir dienas, kad gribētu izdzēsties no visiem kontiem. Ne jau tāpēc, ka man nepatiktu tur veidot saturu, bet vairāk tāpēc, ka tā vide brīžiem ir ļoti nomācoša. Tā cilvēkiem jauc smadzenes un domāšanu. Starp cilvēku un sociālo tīklu ir pazudusi robeža – cilvēks vairs nesaprot, vai viņš kaut ko uzskata tāpēc, ka pats tā izlēma, vai šos uzskatus ir veidojuši sociālie tīkli? Es esmu jauna sieviete, kurai patiešām nav vēlmes publiski izrādīt savu ķermeni. Jā, tas piestāv skatuvei. Es apzinos, ka man ir pievilcīgs ķermenis, es varu skaisti saģērbties, bet man nepatīk viss plikais un vulgārais, kas sociālajos tīklos patlaban ir gandrīz vai norma. Kāda mērķa dēļ man publiski būtu jāatkailinās? Tā ir tāda kā sevis pārdošana svešiem cilvēkiem. Mēs paši ļoti labi zinām, kur agrāk varējām vērot plikus ķermeņus. Pēdējo gadu laikā šī viegli erotiskā atkailināšanās ir pieejama visiem un visur. Un cilvēki to vairs nediferencē. Ja citi dara, man arī tā jādara. Un lai cik dīvaini tas būtu, visvairāk sevi eksponē tieši sievietes. Laikā, kad paralēli tik daudz tiek runāts par dzimumu vienlīdzību.

(....)

(Šis ir tikai sarunas sākums. Visu interviju lasi žurnālā.)