Par zvaigznēm

— Inga Gorbunova

Par zvaigznēm

— Inga Gorbunova

Raksts

Publicēts: 10 decembris, 2018

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Senos laikos ar labu paziņu, kāda sporta veida uzlecošo zvaigzni, pirmo reizi dzīvē devāmies pie astrologa. Tādā noskaņojumā, itin kā gaidītu tikšanās ar kādu Finka pēcteci. Meiteni bija sākušas vajāt traumas, un to dēļ starti vairs nebija tik veiksmīgi. Es, tobrīd jau precējusies, biju samīlējusies citā vīrietī. Fui, fui un nesmuki (tieši tā teica mana mamma), protams, bet tai lietai tagad ir iestājies noilgums, varu atzīties. Tātad katrai savs aktuāls jautājums, uz kuru gribējās dzirdēt skaidru atbildi: kas tālāk notiks un ko vispār iesākt?

Tas tagad tā – zīlnieki, dziednieki un zvaigžņu tulki arī pie mums pieejami biezā slānī. Tolaik personību raksturojumi atbilstoši horoskopa zīmei tika pavairoti pārrakstot un nododot no rokas rokā, bet kārtis meitenes mēdza izlikt pašas viena otrai, mēģinot atšifrēt to nozīmi pēc sīki pierakstītām rūtiņu kladītēm. Vismaz manā paziņu lokā nekas nopietnāks tiešām nenotika. Klīda gan runas par Zilākalna Martu, Finku, Vangu un īstām kāršu licējām kaut kur tepat, pie kurām varētu nokļūt tikai caur īpašu pazīšanos. Bet tas izklausījās pārāk biedējoši.

Bet tad vienreiz atnāk jaunā sportiste un saka: izrādās, arī mums ir astrologi. Izlasījusi avīzē sludinājumu, ka varot pieteikties uz maksas konsultāciju pie diviem speciālistiem uzreiz: ārsta un astroloģes. Pieraksts garš – mēnesi uz priekšu. Lēti arī nav, tomēr dikti interesanti. Naudas mums tolaik biežāk nebija, nekā bija, bet nu... štrunts. Jāpamēģina!

Nekavēšu ar garu procesa izklāstu, pietiks, ja pateikšu, ka manu iespējamo interesi par tet-a-tet komunikāciju ar attiecīgās jomas speciālistiem šis pasākums piebeidza vismaz uz pāris desmitgadēm. Varbūt savu lomu nospēlēja tas, ka jaunajā dakterī atpazinu puisi, ar kuru vēl salīdzinoši nesen vētraini tusēts studentu kompānijā, varbūt tāds sīkums, ka viņa partnere astroloģe mani konsekventi dēvēja par Ināru (un tieši Inārai arī bija uzzīmēta astroloģiskā karte) un sapīka ikreiz, kad tikpat konsekventi to pārlaboju. Veicot horoskopa sastādīšanu, viņa bija arī par pāris dienām sajaukusi manu dzimšanas datumu. Kad uz to norādīju, aicināja nepiesieties sīkumiem un neuzdot tik daudz muļķīgu jautājumu. Bet es aizvien domāju, ka toreiz mani iepazīstināja ar kādas mistiskas Ināras horoskopu, jo manējo bija piemirsies sastādīt.

Promejot saņēmu rekomendāciju uzturā lietot bišu produktus un vairāk uzturēties saulē, lai stiprinātu biolauku. Bonusā arī ziņu, ka dzīve sakārtosies ap 35. Kas divdesmit plus cilvēkam, kurš iecerējis visu sakārtot ātri un tūlīt, šķiet vienkārši graujoši “iedvesmojoši”.

Meitenei sportistei bija gājis vēl švakāk – saņēmusi informāciju, ka prātīgāk mest lielo sportu pie malas, jo šīs traumas ir tikai ziediņi, trakākais vēl sekos. Ņemot vērā paaugstināta riska sporta veidu, ar ko viņa nodarbojās, nebija nemaz zvaigžņu karte jāzīmē, lai ko tādu izsecinātu. Vēl jaunāka par mani, tikko guvusi pirmos panākumus, izcīnījusi medaļu pasaules junioru čempionātā. Abas bijām sliktā omā un nospriedām, ka tas ir tīrākais, atvainojiet, bulšits, un nauda izmesta velti; būtu labāk kādā restorānā papusdienojušas.

Pārceļoties uz mūsdienām... Man joprojām patīk iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā, tāpēc nemēdzu principiāli noliegt lietas, par kurām maz zinu vai neko daudz nesaprotu. Kā Monika Zīle mūsu iepriekšējā numurā par šo teica: nezinātniskās teorijas, kuru dzīvotspēju nodrošina tas, ka neviens nevar pierādīt, ka tās būtu aplamas. Taču, paldies Dievam, liktenim, zvaigznēm un tam no senčiem, kurš devis mantojumā pastiprināti aktīvu skepticisma gēnu. Tas neļauj kaut kam noticēt tikai tāpēc, ka kāds saka: tā ir un tā būs. Man vajag saprast, kāpēc tieši.

Šodien astrologa apmeklējums vairs nav nekas neparasts. Astrologu mums ir daudz, un klientu viņiem tiešām netrūkst. Kāpēc? Varbūt vislabāko atbildi uz šo jautājumu esmu dzirdējusi šā numura lielajā intervijā. Labs astrologs būtībā ir arī labs psihoterapeits ar spēcīgu papildu instrumentu – individuālo zvaigžņu karti. Tomēr, lai arī kā tās zvaigznes mums piedzimstot sastājušās, veco labo patiesību, ka katrs arī pats ir savas laimes kalējs, neviens vēl nav spējis zinātniski pamatoti atcelt.

Arī par to šajā numurā saruna ar ļoti interesantu cilvēku, kurš pēc divdesmit pieciem medicīnā pavadītiem gadiem mainīja profesiju un nu ir viens no pazīstamākajiem Latvijas astrologiem. Un, starp citu, tas nav šajā stāstā minētais dakteris. Arī šī stāsta varonis tagad ir savā jomā atzīts profesionālis. Vai vēl skatās zvaigznēs? Nezinu. Bet bišu produktus gan, šķiet, joprojām rekomendē.

Lai mums visiem lielisks, veselīgs un iedvesmas pilns zvaigžņu stāvoklis gan svētkos, gan ikdienā! Priekā!

Foto: Liene Pētersone, grims: Ieva Ivanova


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 10 decembris, 2018

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Ziema 2018

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu