Paēst un neapjukt

— Ksenija Andrijanova

Paēst un neapjukt

— Ksenija Andrijanova

Raksts

Publicēts: 09 janvāris, 2018

Kategorija: Žurnālā

Dalies

8 atziņas, lai saglabātu veselo saprātu mainīgajā uztura zinātnē

Dažreiz šķiet, ka neko nedrīkst ēst. Maizē un graudos ir glutēns, augļos un dārzeņos – pesticīdi, gaļā – ļaunie hormoni. Liekas, ka bez šaubu ēnas varētu dzert vienīgi ūdeni, bet arī ar to nav tik vienkārši – no plastmasas pudelēm dzert nedrīkst, bet ej nu sazini, kas tek no krāna. Šķiet, pat gaisu elpot vairs nav ieteicams, jo ekoloģija mums ar katru gadu kļūst sliktāka un sliktāka. Paga, paga – lasīšu un izglītošos, – teiks lasītājs un steigs meklēt informāciju. Un, iespējams, atkal apjuks... no tā, cik informācija ir pretrunīga.

Arī man, kvalificētai uztura speciālistei ar maģistra grādu uztura zinātnē, neklājas viegli. Taču iespēju robežās centīšos ieskicēt, kā rīkoties, ja gribas paēst un neapjukt.

1. atziņa: ne viss ir uzturzinātne, ko tā sauc

Zinātnieki pierādījuši šo, zinātnieki pierādījuši to – raibs gar acīm metas, lasot gan vecākas, gan jaunākas atziņas. Man ir laba ziņa – lielākā daļa no informācijas, ko tu lasi par uzturu internetā un nespecializētajos medijos, ir vai nu pārprasta, vai gluži vienkārši nepatiesa. Kāpēc tā notiek? Jo starp zinātniekiem un sabiedrību pastāv liela jo liela komunikācijas bedre.

Lai labāk ilustrētu šo ideju, izstāstīšu stāstu. Pieņemsim, ka mums ir kāda Marija, godalgota pētniece, kura visu mūžu pēta fantastiska produkta – kaktusgriežu alleņa – ietekmi uz cilvēka veselību. Pēta ilgi un pamatīgi. Noslēdzot milzīgu pētījumu ciklu, Marija konstatē, ka tie cilvēki, kuri patērē vairāk par 400 gramiem kaktusgrieža alleņa dienā, mazāk slimo ar vēzi.

“Cik interesanti,” padomā pētniece. “Žēl tikai, ka neko vēl nevar spriest. Pirmkārt, pētījums būtu jāatkārto, lai redzētu, vai dabūsim tādus pašus rezultātus. Otrkārt, paskatīsimies, vai neesam mūsu pētāmo grupā savākuši cilvēkus, kuri kopumā ēd veselīgi – varbūt labs efekts nemaz nav kaktusgrieža alleņa nopelns? Visbeidzot, būtu jāsaprot, kāda viela konkrēti par pasargāt no vēža. Daudz, daudz darba priekšā.”

Marijas sarežģīto pētījumu izlasa žurnālists. Turklāt izlasa, kā tas mēdz gadīties, selektīvi – tikai virsrakstu un secinājumu. Jau nākamajā dienā avīzē parādās raksts Kaktusgriežu alleņis ārstē vēzi, un ražotāji sarosās, lai audzētu šo augu vēl vairāk un pārdotu par vēl lielāku naudu ekskluzīvos veikalos, savukārt omes teju vardarbīgi liek saviem mazbērniem apēst vismaz karotīti dienā.

Morāle? Informācija, ko mēs iegūstam, bieži vien ir sensacionalizēta, pārprasta un pārspīlēta. Tieši tāpēc citrons neārstē vēzi, sārmains ūdens neglābj no visām pasaules bēdām, un viens konkrēts produkts nekad neveiks brīnumus, ja vien kopumā cilvēks neēd veselīgi. Nesteidz pieņemt par patiesību jebko, ko tu izlasi par uzturu – iespējams, no mušas ir uzpūsts zilonis.

2. atziņa: viss, kas ir augu izcelsmes, drīzāk ir labs

Žurnālistam un vairāku grāmatu autoram Maiklam Pollanam pieder kulta izteiciens, kas vienā īsā teikumā apkopo ieteicamos uztura paradumus: “Eat food. Not too much. Mostly plants.” (“Ēd pārtiku. Ne pārāk daudz. Pārsvarā augu izcelsmes.”) Lai arī pētījumi par jebkāda veida pārtiku ir ļoti dažādi, pašlaik skaidrs ir viens: augu izcelsmes pārtika visvairāk veicina labu veselību. Pirmkārt, tajā ir daudz šķiedrvielu, kam ir zinātniski pierādīti veselības efekti: profilaktiska iedarbība pret vēzi un cukura diabētu, zarnu trakta veselības uzturēšana un palīdzība liekā svara samazināšanā un noturēšanā. Otrkārt, tā ir bagātīgāks vitamīnu avots. Treškārt, augu izcelsmes produkti ir vērtīgu augu tauku avoti – kamēr dzīvnieku tauki ir nepieciešami veselībai, bet ļoti mazā daudzumā, augu tauki veic daudz svarīgu bioloģisko funkciju. Arī strīdīgais jautājums par glutēnu augu izcelsmes produktos – graudaugos – patiesībā nemaz nav tik strīdīgs. Zinātnieki uzskata, ka no glutēna jāizvairās tikai tiem, kuri uzrāda tā individuālu nepanesību.

Secinājums? Uztura jomā apjukušam cilvēkam uzsvars uz augu izcelsmes uzturu ir mērķis, ar kuru nevar nošaut garām.


(Visu rakstu lasi IMPERFEKT ZIEMA)


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 09 janvāris, 2018

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Ziema 2017

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu