Nekad nenovecot

— Guna Bīlande

Nekad nenovecot

— Guna Bīlande

Raksts

Publicēts: 09 oktobris, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Man laikam jāsāk ar atzīšanos vai atvainošanos – cilvēks pēc 35 gadiem nav vecs krabis, no viņa nebirst smiltis, a priori nav iestājusies vecuma demence vai kāda cita ar samazinātām mentāli kognitīvajām spējām saistīta saslimšana. Vārdu sakot, sasniedzot šo vecumu, nav jādomā par dzīves uvertīru un fināla iznācienu. Uzsākot mācības vidusskolā, kad jūra bija līdz ceļiem un visi, kuriem bija 35+, tika ievietoti vienā kategorijā – “vecie”, tas ir, tajā pašā, kur tajā laikā bija mana ome un opis, es par vecumu domāju citādi. Ha, laiki mainās!

 Viss tikai sākas

Nu, kad pašai nule apritējusi pusapaļa jubileja, varu smieties, gar zemi krizdama, jo saprotu, ka patiesībā viss labākais vēl tikai priekšā. Tikai tagad reāli sāku aptvert savas zināšanas un spējas, apzināties, ka potenciālajiem darbības virzieniem nav limita, kā arī beidzot esmu kaut cik emocionāli stabila un gatava visa veida dzīves izaicinājumiem. Uz šīs nots, lai izklaidētu sevi, ieskatījos dažās zinātniskās publikācijās, kas saistītas ar novecošanu, un guvu interesantas atziņas. Protams, es saprotu, ka neviens no mums nevar izvairīties no novecošanas (nu, tādas fundamentālas, vulgaris novecošanas; par botoksu un citiem anti-age brīnumiem es patlaban nedomāju) un, sasniedzot noteiktu vecumu, mums visiem ir potenciāla iespēja piedzīvot, kā mainās kognitīvās un fiziskās spējas, radot šķēršļus un ierobežojumus, jo, iespējams, vairs nevarēsim veikt savu iecienīto garumgaro pastaigu pa mežu vai krustvārdu mīklas aizpildīšana kļūs par īstu izaicinājumu. Tiesa, šim var oponēt ar kaudzi dzīvu piemēru, kas atspēko sirma vecuma nevarības dogmatizēšanu. Piemēram, šā gada 24. februārī 101 gadu vecs kungs Faudža Sings (Fauja Singh) piedalījās Honkongas maratonā un desmit kilometru distanci noskrēja vienā stundā, 32 minūtēs un 28 sekundēs. Bet nav jau jāskatās tikai Āzijas virzienā, mūsu pašu Visvaldis Lācis 93 gadu vecumā bija Berlīnes maratona vecākais dalībnieks. Tajā pašā laikā pazīstu četras piecas reizes jaunākus cilvēkus, kuri jau pie piektā kilometra čīkstētu un izstātos.

 Mazāk baiļu

Lai arī novecošana nenoliedzami uzliek noteiktus izaicinājumus, tas ir laiks, kurā neiroloģiskas izmaiņas rada virkni pozitīvu pārmaiņu. Piemēram, cilvēki kļūst mierīgāki, labāk spēj kontrolēt savas emocijas un koncentrēties uz svarīgāko. Līdz ar amigdalas jeb mandeļveida kodola (smadzeņu zona, kas atbild par atmiņu, lēmumu pieņemšanu un emociju veidošanu) deaktivizāciju cilvēks kopumā izjūt mazāk baiļu un ir emocionāli līdzsvarotāks. Zinātniski pētījumi norāda arī uz palielinātu noslieci uz sapratni, piedošanu, iecietību un līdzjūtību. Ne velti dažiem amatiem ir vecuma cenzs. Ā, jā, šā paša iemesla dēļ veciem cilvēkiem nav bail no nāves. Vēl viena priekšrocība, kas nāk līdz ar novecošanu, ir saistīta ar divām svarīgām intelekta kategorijām: praktisko intelektu un uztveri. Pētījumi rāda, ka abās šajās kategorijās visaugstākais vērtējums ir cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem. “Ko jūs darītu, ja būtu iestrēdzis nekurienes vidū pilnīgā sniegputenī?” Arī šajā gadījumā vecāki cilvēki nonāk pie labākiem risinājumiem. Šis ir praktiskās inteliģences piemērs, un to raksturo dzīves laikā gūtā pieredze.

 No putna lidojuma

Nereti vecumdienas tiek asociētas ar atmiņas zudumu, kad cilvēks vairs tik skaidri neatceras, kur licis TV pulti, vai izmisīgi meklē acenes, kas nupat uzliktas uz deguna, bet nav atrodamas briļļu makā. Šis ir klasisks mīts par vecumu un atmiņas zudumu. Patiesībā atmiņas funkcija ir daudz sarežģītāka. Vecākas smadzenes, kas tiek turētas tonusā, darbojas pat labāk. Tas arī raksturo spēju pieņemt lēmumus un rast risinājumus, pamatojoties uz situāciju pazīšanu. Saskaroties ar sarežģītām situācijām, vecākas smadzenes labāk atceras iepriekšējo pieredzi un iepriekšējās risinājumu variantu “taciņas”, kas iegūtas līdzšinējā pieredzē. Šī uzlabotā atmiņas funkcija vecākām smadzenēm ļauj labāk izprast detaļas un nianses, kā arī dod iespēju uztvert lietas no putna lidojuma. Līdz ar to svarīgu lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz sarežģītiem jautājumiem, vecākiem cilvēkiem ir priekšrocība. Ja jums ir jautājums, kas prasa objektivitāti, gudrību un viedumu, jautājiet padomu vecākiem cilvēkiem, jo viņu smadzenes ir tam piemērotas. 

Otrs mīts – līdz ar pieaugošu gadu skaitli visas dzīves iespējas ir pagājušas, beigušās vai zudušas. Tiek uzskatīts, ka vecāka gadagājuma cilvēki savu galveno mērķi jau ir sasnieguši (cerams), un, ja viņi uzsāks jaunu hobiju, vaļasprieku, nodarbi vai pat biznesu, viņi nespēs sasniegt tik daudz kā jaunāki. Bet tā nav taisnība. Ņemsim kā piemēru Annu Mariju Robertsonu, kuras gleznas ir apskatāmas Smitsona institūtā un Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā. Robertsone sāka gleznot 75 gadu vecumā! Vēl viens lielisks piemērs ir KFC dibinātājs Kolonels Sanderss. Visu mūžu rotējis starp darbavietām, viņš 62 gadu vecumā beidzot nodibināja KFC. Pēc četrpadsmit gadiem viņš to pārdeva par nieka 32 miljoniem ASV dolāru. Un galu galā paskatieties uz tantēm mazdārziņos – tik pedantiski un perfekti apstādījumi, dobes un siltumnīcas rada aizdomas, ka katra no viņām visu mūžu studējusi kaut ko no augkopības, nevis mācījusi bērnus, tirgojusi desu vai veikusi bezgalīgi garus grāmatvedības ierakstus. 

 Finita la comedia*

Un te pats svarīgākais: vai zinājāt, ka, noglāstot vai apskaujot bērnu, jūs pagarināt viņa mūža ilgumu? Kāds glāstam vai apskāvienam ar to ir sakars? Pavisam vienkāršs! Ikviens noveco atšķirīgi. To, kā mēs novecojam, ietekmē mūsu ģenētika, iespējas un vide. Tomēr viens no lielākajiem faktoriem, kas ietekmē to, kā mēs izjūtam savus vēlākos gadus, ir mūsu bērnība. Ir veikti dažādi pētījumi, kur (pamatā dzīvnieku) mazuļiem tiek sniegta vai liegta iespēja saņemt fizisku kontaktu. Ja tāda ir liegta, palielinās stresa hormonu daudzums, notiek izmaiņas bioķīmiskā līmenī, ietekmējot stresa hormonu receptorus galvas smadzenēs vietās, kas atbild par stresa reakciju un imūnsistēmas darbību. Voila! Nav daudz jādomā, kā tas pagarina vai saīsina mūžu. Nav jau arī tā, ka visiem bērnības ir bijušas laimīgas un rožainas un tiem, kam tā nav bijis, būtu finita la comedia. Smadzenēm piemīt neiroplasticitāte, un tas ir priekšnoteikums, kas ļauj mainīt iepriekš gūtās pieredzes, tostarp bērnības. Nu, paskatieties tak, cik vecie un viedie cilvēki ir pozitīvi. Un nekas, ka viņi ir piedzīvojuši karu vai citus murgus, viņos joprojām dzirkstī neviltots prieks un milzīga enerģija. Mūsu smadzenes ir iespējams mainīt tā, lai palielinātu veselīgu ilgmūžību. Neiroplasticitāte ļauj mums izveidot jaunus neironu savienojumus, attīstot un pilnveidojot jaunas iemaņas. Piemēram, cilvēks, kurš kļuvis neredzīgs nelaimes gadījumā, var novirzīt smadzeņu potenciālu, kas tika izmantots redzes apstrādei, lai attīstītu citus navigācijas veidus, piemēram, paaugstinātu jutību pret skaņu un pieskārienu. Protams, ir svarīgi pieminēt, ka mūsu personību veido ne tikai mūsu neiroķīmija, bet arī vide un iespējas. Tam, kā mūsu smadzenes darbojas ķīmiskajā līmenī, ir milzīga ietekme uz to, kā mēs interpretējam, reaģējam un iesaistāmies apkārtējā pasaulē. Tam visam ir liela loma mūsu personības veidošanā. 

 Viss ģeniālais ir elementārs

Kā dzīvot un saglabāt veselību ilgāk? Ēd (veselīgi), kusties un guli! Par uzturu – ja vēlaties novecot forši, pārtrauciet klausīties visas jaunākās diētu tendences. Protams, ir jāēd daudz dārzeņu, augļu un ogu, bet ir bezjēdzīgi lēkāt līdzi topdiētu trendiem (hmm, šis laikam attiektos uz visiem vecuma posmiem). Fiziskām aktivitātēm ir vislielākā ietekme uz veselīgu ilgmūžību. Pētījumi rāda, ka no visām veselīgajām praksēm, kurām līdz ar novecošanu mums būtu jādod prioritāte, vislielākā pozitīvā ietekme ir tieši fiziskajām aktivitātēm, pat ja tās ir ļoti mazās devās. Izrādās, ka visefektīvākās fiziskās un mentālās veselības saglabātājas ir pastaigas, it īpaši svaigā gaisā un jaunā vidē. Iedomājies, ka brien pa nepazīstamu, iespējams, pat nedaudz dubļainu taku mežā. Tev visapkārt ir koki, melleņu mētrāji, sūnas, pakalni un daudzveidīgas ainavas. Lai tu varētu spert soli, smadzenēm un ķermenim ir jāstrādā tandēmā, lai veiktu pēdu spiediena, leņķa un gaitas korekcijas. Komforta zonas nav, jo šis nav gājēju celiņš apkārt tavai piecstāvenei (kas arī patiesībā nav peļams variants, jo tā ir vismaz kaut kāda kustība). Pastaiga dabā ir labākais smadzeņu un fitnesa treniņš, kādu vien var iedomāties. Turklāt lēts un katram pieejams. Miegs! Ja vēlies nodzīvot maksimāli garu dzīvi, guli vairāk! Laikā, kad produktivitāte tiek novērtēta augstāk par visu pārējo, kolēģu, draugu un paziņu vidū mēdzam pat lielīties, cik maz laika ir atlicis miegam. Bet realitāte rāda, ka esam paši sava laika zagļi, jo miegs ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, lai saglabātu veselību ilgtermiņā. Var jau šķist, ka esam mazāk produktīvi, ja jāatsakās no kāda pasākuma apmeklējuma vai papildu stundas darbā, bet ilgtermiņā tu pievieno laiku savai dzīvei.

 Vecums ir galvā

Cilvēka ziņā ir virkne faktoru, kuriem var būt milzīga ietekme uz to, vai novecošanu uztveram kā lejupslīdes laiku vai kā laiku, kad uzplaukt jaunos un dažādos veidos. Katrā dzīves posmā ir savi plusi un mīnusi. Galvenais ir ne tikai pieņemt ierobežojumus un izaicinājumus, kas nāk līdz ar vecumu, bet izbaudīt arī pozitīvās puses. Pozitīvai novecošanai ir noteiktas iezīmes, kas to sekmē: zinātkāre, atvērtība, asociācijas, apzinīgums un veselīgs dzīvesveids. Un tās mums nevajadzētu pazaudēt nekad. Kāda ir šī stāsta morāle? VECUMS IR GALVĀ! Es patiešām ceru, ka nekad nenovecošu savā prātā, jo tieši tas, kas notiek mūsu galvās, nosaka mūsu vecumu. Never grow old!**

Kāda ir laimīgu cilvēku konstante? Viņi nedomā par laimi, jo ir pārāk aizņemti, darot lietas, kas viņiem sagādā prieku.

 

* Komēdijas beigas – tulkojums no itāļu valodas.

** Nekad nenoveco – tulkojums no angļu valodas.


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 09 oktobris, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu