Man ir pa draudzenei katram dzīves gadījumam

— Aija Strazdiņa

Man ir pa draudzenei katram dzīves gadījumam

— Aija Strazdiņa

Raksts

Publicēts: 23 marts, 2019

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Nopietni! Un, nē, tas nav tā, kā jūs tagad padomājāt – nošņurkušās, ar līkām kājām, kuras ņemt līdzi uz zaļumballi, lai nenosmeļ testosteronu; svarcēlājas rokkoncertiem, lai rūdītāko fanu rindās izsistu septiņus soļus svaiga gaisa; atturībnieces tālākiem izbraukumiem ar alkoholisku iznākumu, lai mājās pārrastos, pa ceļam saldi izgulējusies, nevis aizmigusi, turklāt vēl plastmasas maisiņā.

Manām draudzenēm diemžēl (vai par laimi?) nav sadzīviska pielietojuma. Un tomēr man ir pa reālai sievietei katrai dzīves situācijai. Paskaidrošu, kā tā.

Varbūt tev ir gadījies internetā uzmeklēt īpašu recepti un ar sev netipisku rūpību to nieka trīspadsmit stundu laikā pārvērst debešķīgā tortē ar baltu, pufīgu mīkstumu un gaišzilām sviesta rozītēm, lai šo daili uzdāvinātu jaunajiem apakšstāva kaimiņiem, kuri (jupis viņus rāvis!), izrādās, ir svaigēdāji, turklāt vēl uz diētas. Vai pašā bučelīgākajā attiecību sākumposmā, kad tā vien gribas otram acīs lūkoties un loģiskāk būtu sēdēt parka tālākajā stūrī uz ēnaina soliņa, esi nonākusi ļaužu pārpildītā kinoteātrī un notrinusies no titriem līdz titriem, domājot tikai par to, vai viņš šobrīd domā, kā tu par viņu patlaban domā, bet vēlāk, kad viņš jautā, kura bija tava mīļākā epizode, nespēt atcerēties ne tikai filmas, bet pat kinoteātra nosaukumu. Varbūt esi aizgājusi uz pirmizrādi greznā kleitā, iespējams, atlasa, un kāpēc gan ne ar mazliet mežģīnēm? Tādā, kura ir pietiekami gara, lai seksīgi apslēptu ne tikai potītes, bet arī septiņcentimetru špiļkas un kurai, protams, mugurpusē ir lielāks izgriezums nekā priekšā. Brīnumjaukā tērpā, kas pat apātisko tanti no lielveikala gaļas nodaļas gluži kā ar burvja mājienu pārvērstu žilbinošā fejā. (Varbūt tas bija burvju kociņš? Ai, vienalga!) Un kad tu šādā paskatā (dritvaikociņ, kurš to būtu zinājis) hipsterīgi krēslainā kamerzālē apsēdies blakus normāliem džinsos un bītlenēs tērptiem džekiem, atskan skaļš “čušs”... un fantāzija izgaro, atstājot tevi ar autfitam neatbilstošu tukšuma sajūtu... Realitātei satiekoties ar ekspektācijām, vienmēr uzvar realitāte.

Universāla ir tikai līme, visam pārējam šajā pasaulē ir ierobežots pielietojums, kam ne vienmēr ir dižs sakars ar mūsu vēlmēm un fantāzijām, tāpēc pie apjukuma un čābīgās pašsajūtas nav vainīga nedz vizuļojošā kleita, nedz putekļainā zāle teātra pagrabā, bet gan šo divu smagsvaru nesaderība. Vai ir jēga tērpam lūgties būt piezemētākam? Vai kūkai pārvērsties par blanšētām selerijām?... Vienkārši ir “jāiebrauc”, ka lietas vēlams eksponēt tām paredzētajās vietās. Un – paldies par pacietību, te nu mēs atgriežamies pie pamattēmas – arī cilvēkus!

Es jums pastāstīšu, kādas ir viņas, kuras mani pazīst vislabāk.

Vita ir dikti smuka. Un galīgi pie kājas, ka viņai nav garu kāju (dubulta, nē, jau trīskārša kāju pieminēšana vienā teikumā ir apslēpts mājiens uz to, ka kājas – un šī jau bija ceturtā reize – tiešām varētu būt garākas). Modeļu pasaules standarti Vitai iet secen, jo viņa ar visām platformenēm ir man tieši līdz padusei. Un tas nozīmē ne tikai to, ka esmu pastāvīgi informēta par viņas galvvidus apmatojumu, bet arī to, ka katru reizi, kad divatā izejam sabiedrībā, man pastāv reāls risks sajusties... ne tikai grandiozi, bet galvenokārt grandiozai. Kāpēc mēs joprojām kaut kur dodamies, paliek noslēpums, jo Vitai, lai mani sakliegtu, jāpaceļas pirkstgalos, bet man, viņā klausoties, piemetas dubultzods, – tātad skats uz mums abām, pieļauju, nav simtprocentīgi estētisks. Vita rūpējas par sevi – iet pie kosmetologa, pēc tam uz pilatēm, pēcpusdienās uz astroloģijas nodarbībām, bet vakaros Kilimandžāro minerālos noturētā sārmūdenī pagatavo Šeišelu salu tēju, kurā ar mazu bengāliešu karotīti iemaisa pilienu pilnmēnesī plaukušu Slātavas griķu ziedu medus. Viņa prot pagatavot bezgrēka kūku, bezgrēka pankūkas, bezgrēka kotletes un pat bezgrēka siļķi kažokā un, tērpusies taisna piegriezuma kleitiņā zem ceļgala, pagaršot no visa tikai mazu gabaliņu. Darbā viņa staigā taisnu muguru un ir laipna, piecgades plānu izpilda divarpus mēnešos un pēc pusdienu pauzes nomazgā kolēģu krūzītes. Reizi nedēļā pēc darba Vita dodas uz deju nodarbībām, kurās piedalās tikai sievietes, un tāpēc viņai nav drauga. Un viņa nekad, nemūžam nepiekritīs, ka tieši tas ir īstais iemesls. Ja atļaušos viņai šo, manuprāt, nepelnīti skumjo faktu pieminēt, Vita stāstīs par neizpildāmām ekspektācijām, par vīrišķīgas perfekcijas iemiesojumu, kāds sapņos nav redzēts, par laimi mūža garumā un abpusēju pretējo dzimumu saplūšanu. Un par to, ka apkārt ir vieni vienīgi lamzaki. Ja mēs aizietu uz krogu un pie mūsu galdiņa piesēstu simpātiski puiši, Vita ieslēgtu “biblotekāri” vai “saprotošo vecāko māsu”, un vakars, kā likts, beigtos pusē astoņos, turklāt bez bučošanās. Līdzīgs fiasko sagaida arī tad, ja es, nedod dievs, sadomātu uzzināt viņas viedokli par kunilinga tehnikām vai tantrisko seksu, – viņa vienkārši mīļi pasmaidītu un teiktu: “Es zinu, tev viss būs labi!” Un ar to saruna būtu beigusies. Čušs...

Sintijai savukārt ir skaisti zobi un formīgas krūtis. Un brīžos, kad viņa eksponē šīs abas kvalitātes vienlaikus, vēsi varu urbināt degunu vai kasīt nabu, jo esmu droša, ka tajā mirklī neviens uz mani neskatīsies. Ja Sintija aiziet uz sporta zāli (un viņa, neņemot vērā savu perfekciju, nez kāpēc to joprojām dara), kluba apmeklētāji domā, ka viņa ir trenere, bet treneri nedomā vispār, jo atslābinātiem apakšžokļiem seko viņas legingu līganajām kustībām. Katrs ikdienišķākais priekšmets, kas nonāk Sintijas rokās, kļūst par seksa rotaļlietu. Tu negribēsi redzēt, kā Sintija ēd banānus un gurķus! Kad es jūtu, ka uz to iet, pirmā doma – izvest no telpas bērnus, kaut gan barot viņu ar stroganovu un vārītiem kartupeļiem nav risinājums, jo arī tie tiek izbaudīti īpaši jutekliski. Pēdējo reizi, kad mēs bijām solīdā kafejnīcā, Sintija divreiz nolaizīja sālstrauku un vienreiz pateica viesmīlim, ka ķirbju biezzupa smaržo uzbudinoši. Kopš tā brīža mūs uz maiņām apkalpoja viss iestādes vīriešu kārtas personāls, un neviens no viņiem nepievērsa uzmanību manai necilajai eksistencei. Sintija pilnīgi ikdienišķi spēj uzsākt čatu par tēmām, kas apkārtējiem var likt nosarkt, un turpināt iesākto tik ilgi, līdz visiem šoks ir pāri, un klātesošie cits pēc cita, atkratījušies no kompleksiem, pieslēdzas sarunai. Viņai ir greznas trikotāžas jaciņas, košas somiņas, kičīgi zābaciņi, pārdesmit apspīlētu bikšu pāru un totāla drazas eksplozija mašīnā – katru reizi, pirms tur iekāpju, Sintija nošķūrē no krēsla prāvu kultūrslāni un vienaldzīgā tonī atvainojas, ka uz auto grīdas pie kājām ir izlijis ketčups un izbirusi kosmētika. Sintijai bija divi seski, bet nu, kad tie ir nomiruši, uzradies čalis, kurš, manuprāt, totāli nav viņas cienīgs, – ja jūs to ķēmu pazītu, gočpendel, domātu tāpat. Viņas ausu ļipiņas nav sabučotas, pēdiņas nav samīļotas, komplimentiņi netiek izteikti un, pieļauju, pat galviņa diez vai vispār jebkad tiek noglaudīta. Tomēr, neskatoties uz totālu Antarktīdu mājās, Sintija ik dienas ceļas un, iespīlējusies lateksa getrās, gatavo divas kafijas tases – vienu sev un otru cilvēkam, kurš viņu dramatiski nenovērtē. Ja es viņai piezvanītu un teiktu: “Ašā ideja! Laižam!”, viņai būtu vajadzīgas divas stundas un trīs čemodāni, pirms mēs satiktos... kas turklāt diez vai vispār notiktu, jo viņai būtu gana daudz laika, lai atrastu kādu ieganstu un paliktu mājās. Čušs...

Un tad ir Marta. Es tā arī neesmu tikusi skaidrībā, vai absolūti nevaru viņu ciest vai tomēr bezgalīgi mīlu. Marta var sasiet trīs dienas nemazgātus matus copē un visu dienu valkāties pa darbu pidžammā – jā, tieši pa darbu, jo viņa reizēm, kad netiek galā, turpat arī guļ. Ir arī ieguvums – viņa dara laimīgas kolēģu sievas. Iestādes vīriešu kārtas personāls ir informēts par teju vai visām dāmu tēmām, jo Marta tajā pašā prikidā iet ar džekiem pīpēt, un par ko tad lai smēķētavā runā ar naktsveļā tērptu džusi, ja ne par TO?!


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 23 marts, 2019

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Pavasaris 2019

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu