Mājsēdnieču memuāri

— Imperfekt komanda

Mājsēdnieču memuāri

— Imperfekt komanda

Raksts

Publicēts: 05 novembris, 2021

Kategorija: Domas

Dalies

Man vajag treniņbikses tieši haki krāsā

 

Ikdienā sēžu mājās ar bērnu, sociālos tīklus izmantoju reti, un tieši tāpēc bieži vien gadās šo un to aizmirst. Vai vienkārši aizmirsties. Lūk, viens no tādiem gadījumiem.

 Ir sestdienas pusdienas laiks, un man pēc divām stundām jādodas pie ārsta uz vēdera dobuma USG, tāpēc neesmu ēdusi brokastis. Neesmu arī dzērusi kafiju. Esmu īgna un neapmierināta.

Bērns guļ diendusu, es sēžu dīvānā, cenšos palasīt. Nekas nesanāk. Goros, grozos, skatos apkārt; tāda izklaidīga sev liekos. Vīrs atver  Netflix un met uz manu pusi aizdomīgus skatienus, bet neko nesaka, ir kluss un pacietīgs. Zina, ka klusums pirms vētras, jo noteikti redz manu nemierīgumu.

“Ko lai dara ar tām divām stundām?” nodomāju un pēkšņi atceros, ka man taču vajag jaunas treniņbikses! Un es, redz, nevēlos  kuras katras, man vajag tieši haki krāsā, jo noteikti ies kopā ar nesen pasūtīto dzelteno džemperi.

Pieceļos, demonstratīvi nometu pledu, ar kuru biju apsegusies, un eju uz vannas istabu posties, kā nekā - iešu cilvēkos. Uzkrāsoju acis, izrotāju ausis ar auskariem, uzlieku ķēdīti, lai jau viss skaisti! Pat lūpas es maigi ietonēju rozā krāsā!!! 

Eju pie vīra, lai paziņotu, ka dodos uz Dominu pirkt sev haki treniņbikses. Lai saka, ko grib, es tāpat braukšu un darīšu. 

Viņš tikmēr jau grib man ko teikt, bet es jo īpaši uzstāju, sakot: “Nevaru ne palasīt, ne kam citam koncentrēties, man vajag cilvēkos un uz veikalu!” 

Nopētu viņa atvērto Netflix kanālu televizorā, tad piebilstu: “Un es tagad neskatīšos tos seriālus,  negribu nomest zemē laiku!” Eju laukā pa durvīm, tāda smaidīga un priecīga, ka beidzot tieku uz veikalu, mazo pieskatīs tēvs, un es varēšu staigāt un meklēt tās savas haki bikses. 

Tieku līdz mašīnai,tad telefons novibrē. Vīrs uzrakstījis ziņu whatsapp: “Starp citu, MĪĻĀ, visi veikali ir ciet!”

Pauze. 

Stāvu un skatos uz šo ziņu, līdz man beidzot pielec. Sāku muļķīgi smaidīt, jo man nepatīk atzīt, ka viņam ir taisnība, un viņam, dāmas, ir diezgan bieži taisnība. 

Nākas vien atzīt sakāvi un doties atpakaļ.

Nometu mēteli, nomazgāju rokas un ar tādu jauku smaidu eju pie vīra. Šis paceļ skatienu un arī sāk smaidīt.

“Nu, tad skatāmies to seriālu?” mīļi apvaicājos, un viņš izplūst skanīgos smieklos.

Mājsēdis man atgādināja – pavadiet laiku ar ģimeni!  

Elīna Rudoviča

Foto: Vils Porada


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 05 novembris, 2021

Kategorija: Domas

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu