Saruna ar klīnisko psiholoģi ar specializāciju seksoloģijā un partnerattiecību terapijā Kristīni Balodi. I’mperfekt komanda ar Kristīni plāno piedzīvojumu, kurā pavisam drīz varēs piedalīties ikviens. Par to informācija vēl sekos. Šoreiz parunājām par laikmetīga cilvēka izaicinājumiem.

 Mūsdienu sievietes izaicinājumi

Aizvien biežāk manām, ka mūsdienās nākas saskarties ar problemātiku, kas vairāku gadu garumā sāk iezīmēt jaunas tendences, kuras pirms astoņiem vai desmit gadiem vēl nebija tik ļoti spēcīgas. Laiki mainās, un labi, ka tā! Lai kā mums negribas atzīt, cilvēkiem ir vairāk, nekā jebkad bijis. Un aizvien vairāk aktualizējas izaicinājums gribēt vēl vairāk. Ja raugāmies uz četrdesmitgadnieču paaudzi, sievietēm pilnbrieda gados, kuras jau ir pastrādājušas, piedzīvojušas un kaut ko par dzīvi sapratušas, pamanām, kā aizvien vairāk sieviešu darba vidē vēlas ieraudzīt iespēju augt, attīstīties, pilnveidoties un piedzīvot savu identitāti un autentisko personību, ne tikai saņemt algu un apmaksāt rēķinus. Aizvien nozīmīgāks sievietei kļūst jautājums: cik ekonomiski neatkarīga un konkurētspējīga viņa ir? Šīs tendences gan Rietumu sabiedrībā, gan Latvijā kļūst aizvien aktuālākas. Attiecības vairs nav tik populārs must have aksesuārs ekonomiski labklājīgas dzīves pieejamībai. Darba tirgū konkurētspēju nodrošinošas zināšanas un prasmes sieviete spēj sarūpēt pati, līdz ar to ir kļuvusi ekonomiski neatkarīga. Partnerība biežāk tiek izvēlēta tāpēc, ka aktualizējas ilgas pēc piederības, intimitātes un sievietes labklājību iekļaujošas seksuālas pašrealizācijas, nevis materiāla izdevīguma vai personības nepārliecinātības. Iepriekš jautājums “Kā es spēšu nodrošināt sevi un bērtnu?” ciešāk turēja pie izvēles saglabāt attiecības, lai arī kā sieviete tajās jutās, bet patlaban šis jautājums atrodas jau uz plašākas diskusiju platformas. Kāda iemesla dēļ mēs šajās partnerattiecībās esam? Jo vairāk sieviete sevi ir attīstījusi, jo kritiskāk viņa uzlūko partnerattiecības, kurās atrodas. Nekad mums nav bijušas tādas ambīcijas un prasības attiecībās, kādas tās ir patlaban. Vēsturiski sociālā labklājība, finanšu drošība un integrētība ir bijusi tāda, kāda bijusi, un sievietei līdz šim ir bijusi stipri ierobežotāka iespēja par partnerību domāt šādās kategorijās. Ikviens no mums grib dzīvot seksuāli, romantiski un intelektuāli pilnvērtīgu dzīvi. Līdz ar to pieņēmums, ka “šis ir bērnu tēvs, līdz ar to gan jau arī labs partneris”, vairs nav tik pašsaprotams.

 Laikmetīgo vecāku lomas

Grozies, kā gribi, bet vēsturiski ikdienas bērnaprūpē tēvi ir bijuši vairāk teorētiski, nevis praktiski. Tagad mammām ir jāmācās atbrīvot telpu, lai tēvi var izkopt savu pratību būt tēviem gan ieguldītā laika, gan enerģijas vienībās. Tēti ienāk šajā teritorijā un ir ieinteresēti vairāk būt līdzās saviem bērniem. Šis kopums prasa citādu atbildību un līdzāspastāvēšanas sadali. Mēs visi augam. Jauni izaicinājumi un meklējumi ir dabiska cilvēka dzīves sastāvdaļa. Pateicoties globalizācijai, digitalizācijai, straujajai zinātnes attīstībai, savā ziņā pēkšņi esam spiesti domāt un mēģināt rauties laikam līdzi. Tas nes līdzi arī lielu nedrošību. Mēdzam sev un viens otram pārmest, ka mēs visi kļūstam par darbaholiķiem, kas orientēti uz labklājību, bet beigu beigās jāatzīst, ka bērni tādā labklājībā vēl nekad nav auguši, un tas mūs izaicina citādi paskatīties arī uz vecāka lomu un laikmetīgu pašrealizāciju tajā. Iepriekšējai paaudzei laika pavadīšana ar bērniem bija tiešām liels izaicinājums, jo bija jānodrošina iztika. Tagad teorētiski labkājība ir krietni augusi, bet vecāku mājās kā nav, tā nav. Ambīcijas joprojām aprij ģimenes laiku, un daudzi nav gatavi sevi investēt laikmetīga vecāka lomā. Būtiski ir sev uzdot jautājumu: kur šajā visā atrodos es? Kur, iespējams, man vairs nekalpo vecās ticības, pārliecības un zināšanu vai informācijas trūkums? Kā es saredzu sevi laikmeta aktualizēto izaicinājumu kontekstā un kur gribu virzīties? Iespējams, manas ambīcijas vairs neiet roku rokā ar reālajām iespējām. 

Bet, lai tiktu ārā no veciem ieradumiem, priekšstatiem un pārliecībām un paskatītos plašāk, nepieciešams ne tikai laiks un investīcijas darīšanas formā, bet, visticamāk, arī profesionāls atbalsts. 

 Kā šajā procesā mainās vīrieša loma

Laiki ir mainījušies. Iespējams, kāda sieviete joprojām gaida princi, kurš viņu finansiāli nodrošinās, bet princis atnāk un pasaka: “Dalām rēķinus uz pusēm!” Kāpēc princim būtu jāapmaksā svešas sievietes rēķins, ja viņa ir pilnvērtīgi strādājoša un izglītota? Nav jau problēma otram kaut ko izmaksāt, bet ir pienācis brīdis, kad to vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu rīcību. Aizvien aktuālāks vīriešu vidē kļūst jautājums par sevis izglītošanu jomā, kurā viņi gūst prieku un gandarījumu, atļaujoties domāt savas personības aicinājuma kategorijās, nevis tikai fokusēties uz karjeras iespējām vidē, kur paveras plašas iespējas vairāk nopelnīt. Aizvien vairāk tēvu grib, spēj un prot iesaistīties savu bērnu ikdienā. Mūsdienās bieži vien bērni vairs neizaug tajās ģimenēs, kurās piedzimst. Piedzīvojam līdz šim nepopulāru pieredzi – aktīvus otros vai pat trešos vecākus, kuri ienāk vai iziet no bērna dzīves. Jāmācās citādā formā radīt bērnam drošu vidi, kas vairs nesastāv tikai no divām atbildīgajām personām, nu jau tur ir trīs vai pat četras. Tie reizēm var būt ļoti sarežģīti jautājumi. Svarīgi, ka mēs iegūstam atbalstu, nevis jūtamies vieni ar šiem jautājumiem. Ja salīdzinātu ģimeni ar uzņēmumu un ja visas galvas uzskatītu, ka ir pašas gudrākās, uzņēmumā valdītu haoss, sapulce būtu neizdevusies un uzņēmuma virsmērķus nebūtu iespējams realizēt. Realitāte aicina mūs izvērtēt, ko saprotam ar laikmetīgu ģimenes sistēmu un kā atbalstām tās labklājību. 

Cilvēks vienmēr ir dzīvojis un dzīvos gan dažādās politiskās, gan ekonomiskās sistēmās. Viss mainās, un mainās arī mūsu savstarpējās attiecības. Kas vēl pirms neliela laika sprīža tika definēts kā sievas vai vīra pienākums, mūsdienu izpratnē par labklājīgām partnerattiecībām var tikt klasificēts kā vardarbīgs nodarījums, kuram vairs nav jāpaliek pašmāju netīrās veļas kastē. Indivīds vienmēr attīstās ātrāk nekā grupa. Aktualizējot jaunas individuālās vērtības, mēs attīstām arī kolektīvo ticību un pārliecību maiņu. To vidū savu cieņpilno vietu ir ieguvušas arī personības tiesības uz pilnvērtīgu un labklājīgu seksuālo pašrealizāciju, kuras neatņemama sastāvdaļa ir laikmetīga seksuālā izglītība. Nu jau kādu laiku to spilgti piedzīvojam ne tikai pašmāju politiskajās diskusijās, izglītības sistēmas aktualitātēs, bet arī mākslas pasaulē, kur aizvien vairāk tiek integrēta seksualitātes tēma, aizvien vairāk daudz tiešākā un vairs ne “riņķī apkārt” runājošā formā. 

Arī mūsu topošais kopprojekts ar I’mperfekt savā ziņā būs vērsts uz to, lai tas mums visiem kopā palīdzētu saprast, ko vispār nozīmē būt laikmetīgam cilvēkam laikmetīgā vidē, jo jautājumi “Kā mēs veidojam attiecības, un kā mēs tās piepildām un realizējam sevi?” vairs nav tik viennozīmīgi. Kādreiz reprodukcija bija seksuālās pašrealizācijas virsmērķis un ģimenes institūcija – viennozīmīgs lielums, bet mūsdienas aicina ieskatīties aizkulisēs un pievērst uzmanību tam, ko līdz šim esam noklusējuši vai pārpratuši. Arī šķiršanās jautājumā ir mainījušies uzsvari, kas piesaista mūsdienu indivīda uzmanību. Ja es gribu uzkāpt virsotnē, man ir jāvar kāpt arī to ceļa gabaliņu, kurā būs sasodīti grūti, toties pēc tam man būs iespēja redzēt skaistu skatu. Bet, ja tu kāp virsotnē jau piecpadsmit gadu, taču tā skata kā nav, tā nav, ir jāapstājas un jāpaskatās, vai tu neej uz riņķi. 

Manuprāt, briest foršs piedzīvojums, kuram es veidošu mugurkaulu un tiks piesaistīti jomas speciālisti, kuri palīdzēs noorientēties gan finanšu jautājumos, gan bērnu jautājumos, gan ilgtspējīgas seksuālās pašrealizācijas – seksuāli aktīvas, romantiskas .

Foto no Unsplash. Brūka Keigls