Labas dzīves garša

— Laura Lauziniece

Labas dzīves garša

— Laura Lauziniece

Raksts

Publicēts: 05 augusts, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Nav pareizu vai nepareizu formulu, kā dzīvot labāk, zaļāk, pareizāk vai jēgpilnāk. Taču pēdējā laikā, sēžot mājās un pārdomājot savu un citu dzīves, šie jautājumi ir saasinājušies pat tiem, kuri iepriekš pārtika no ibumetīna, nosaluša cīsiņa mīklā un septiņām take away kafijām, skrienot no vienas tikšanās uz otru.

 Slow kustība

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā arvien biežāk cilvēki izvēlas lietas uztvert lēnāk un vienkāršāk, pārslēgties uz zemāku pārnesumu. Mani, protams, kaitina visi tie, kuri, cīsiņu aprijuši, sinepes un baltmaizes drupaču pārpalikumus no mutes notrausuši, piepeši apgarotā un monotonā balsī feisbukā cēli izvieto savus meditatīvos video. Nu, gan jau kaitina tāpēc, ka man pašai iekšējais stress neļauj sadoties ar viņiem rokās un katru dienu sveikt ar jaunām kosmosa dāvanām. Bet stāsts nav par mani, stāsts ir par to, ka te ir arī labā ziņa. Ko mēs no viņiem varam mācītes? Daudz ko. Tev nav uzreiz jāizmet miskastē kilograms augstākā labuma Etiopijas kafijas pupiņu, nav jānovieto istabai pa vidu vienīgā koka taburete un nav jāsāk diena piecos no rīta ar ledusaukstu dušu. PAMAZĀM! Minimālismu, dzīves garšu, dzīves filozofiju, mieru un veselību – to visu var apgūt, iegūt un pilnveidot savu ikdienu pamazām. Tāpēc arī es pamazām ieniru papētīt, kur dzima lēnie entuziasti un kā tas pārauga starptautiskā Slow kustībā.

  La Dolce Vita

Bloga SlowMovement.com autors Čārlijs Klaridžs saka tā: “Pievienojoties lēnajai kustībai, tev ir iespēja savienoties pašam ar savu dzīvi. Ko tas nozīmē? Saikne ar dzīvi atspoguļojas katrā mūsu dzīves aspektā, vissvarīgākais ir savienoties ar sevi un savu kustību dzīves laikā, ar ķermeni, prātu un garīgumu plūst pa dabiskajiem dzīves ritmiem un pieņemt tās neatņemamu sastāvdaļu – nāvi.” Lēnās dzīvošanas kustība radās 1986. gadā Romā, tieši pie McDonald’s restorāna gigantiski dzeltenā burta M. Piedzima pirmais ātrās ēdināšanas restorānu atzars Itālijā un piedzima pirmie protestētāji. Ne jau tāpēc, ka Makdonalds gorījās blakus slavenajai Pizza di Spagna, tādējādi bojājot pilsētas centra vēsturisko arhitektūras ainavu, bet gan tāpēc, ka tas bija kā pliķis sejā visai itāļu virtuvei. Ēd, lūdzies, mīli! Itāļiem ēdiens nozīmē baudīšanu, laika veltīšanu saviem tuvajiem, garšvielu sasmaržošanu... Un tas noteikti nesaistās ar frī kartupeļu smaržu un saštancētiem hamburgeriem, kas rindojas plauktos un gaida, kad tu izlemsi iemest tos māgā. Protestēja tūkstoši, baidoties, ka itāļu kultūras mantojums varētu sašķobīties kā Pizas tornis. Slow Food kustību dibināja itāļu politiskais aktīvists Karlo Petrini. Tā popularizēja tradicionālo ēdiena pagatavošanas veidu, vietējos ražotājus un bioloģisko lauksaimniecību, aicināja iepirkšanās reizēs digitālos ekrānus aizstāt ar lauksaimnieku tirdziņiem. Lēnām, bet pārliecinoši tā iekustināja visu pasauli. Norvēģu fiziķis un zinātnieks Geirs Bertelsens 1999. gadā dibināja The World Institute of Slowness jeb Pasaules lēnuma institūtu. Fiziķis centās pierādīt, ka vislabākās idejas rodas tieši tad, kad jūs tām veltāt laiku. “Lēnums ir aizmirsta laika dimensija. Atšķirībā no hronoloģiskā laika, tas ir nelineārs laiks šeit un tagad, un tas darbojas jūsu labā. Tad kāpēc būt ātram, ja vari būt lēns? Lēnums ir saistīts ar līdzsvaru, tāpēc, ja jums ir jāsteidzas, dariet to lēnām,” intervijā teica fiziķis. Tajā pašā gadā vārdnīcās oficiāli tika ierakstīts holandiešu valodas vārds onthaasten, tas bija jaunvārds un antonīms vārdam “steidzīgs”. Lēnīgu dzīvošanu savā leksikā ieviesa vidusmēra holandieši, taču to joprojām asociēja vien ar pludmalē pavadītu dienu vai laisku rītu pie kaņēļmaizītēm un sestdienas avīzes. Pasaule vēl nenojauta, kā šī koncepcija izplūdīs pa visiem mūsu dzīves nostūriem.

 Lēnums ātri pārņem pasauli

2004. gadā The Economist žurnālists Karls Onorē publicēja grāmatu In Praise of Slow, kurā kanādietis lēno dzīvesveidu definē kā labas dzīves garšu, tāpat kā Slow Food – kā laba ēdiena garšu, norādot uz laiku, kas mums jāvelta dzīves baudīšanai, pievēršot uzmanību tam, kas mūsu dzīvi padara dzīvošanas vērtu. Tajā pašā gadā amerikāņu žurnāls Time nosauca Karlo Petrini par revolucionāru, kurš mainījis cilvēku uzskatus par ēšanu. Un oficiāli piedzima Slow kustība. Mūsdienās grūti iedomāties ikdienu bez šīs kustības ietekmes. Arvien biežāk cilvēki vakarus pavada pie čerkstošām vinila platēm, pētot fotogrāfijas, virtuvēs smaržo tikko izcepti maizes kukuļi, un svētku galdus papildina pašbrūvēta alus kausi. Cilvēki revidē savas garderobes, atstājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus eksemplārus, iepērkas vintāžas veikaliņos un pa ceļam uz lēnās yin jogas nodarbībām izlasītās grāmatas noliek apmaiņas punktos. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgam uzturam un interesei par ārstniecības augu labvelīgo iedarbību. Tagad ir arī lēnā medicīna. Izraēlas rakstnieks Amoss Ozs pat grāmatas mudina lasīt lēnāk: “Ikviens prieks, ko es varu iedomāties, ikviens piedzīvotais brīdis ir saistošāks, ja tu to izgaršo maziem malciņiem, un lasīšana nav izņēmums.” Mūsdienās lēnā dzīvošana tiek piekabināta teju visam: lēna tērēšana, lēna audzināsana, lēna izglītošana, lēna mode, lēna ceļošana, lēna zinātne, pat lēna reliģa. Lēnās pilsētas jeb Cittaslow (šis jēdziens arī radās Itālijā) ir internacionālu pilsētu izlase, kas atbilst izvirzītajiem lēnuma kritērijiem. Kas ietilpst šajos kritērijos? Nekā pārpasaulīga. Mierīgs dzīves temps, cilvēka telpas izmēri atbilstoši satiksmes izmēriem, uzlabota dzīves kvalitāte urbānajos nostūros, rūpes par vidi, veselīga dzīvesveida veicināšana un vietējās kultūras saglabāšana. Patlaban šajā sarakstā jau ir 236 pilsētas no 30 valstīm. Savukārt jēdzienu “lēnā mode” 2007. gadā ieviesa Londonas Universitātes profesore, pētniece un publiciste Keita Flečere. Lēnā mode nozīmē kvalitāti, nevis kvantitāti. Tiek ražoti audumi un dizaini, kas var kalpot visu mūžu... vai vismaz nākamos pāris gadus. Otrs lielākais vides piesārņotājs tūlīt aiz naftas ieguves ir apģērbu industrija. Lielā pieparasījuma dēļ kokvilnu trešajās pasaules valstīs audzē bērni, savukārt sintētiskie audumi rada veselības problēmas, un tas viss beidzas ar krāsainiem atkritumu kalniem, jo mode kliedz, spiež izkāpt no skapjiem un pirkt arvien jaunas kolekcijas, lai cilvēks atkal būtu trendā. Lēnā mode ir ilgtspējīga un videi draudzīga: pārstrādātas vai atkārtoti izmantotas dabiskas šķiedras, audumi un materiāli. Svarīgs arī caurspīdīgums. Ne jau materiāla caurspīdīgums, bet gan industrijas caurspīdīgums. Aizvien vairāk lēnās modes zīmolu izrāda savas ražošanas un piegāžu ķēdes, cenu politiku. Pircējs redz, kur paliek viņa nauda un cik gadu apģērbs izturēs. Lēnās modes izstrādājumu pirkšana ir lielisks veids, kā izveidot ilgsošu, pārdomātu un stilīgu kapsulas garderobi, tā paģēr arī lietotu vai vintāžas apģērbu iegādi. Tā vien šķiet, ka lēnums ir pārņēmis visu pasauli, sākot no dāņu hygge filozofijas līdz Āzijas minimālismam ar visu jaunās paaudzes superzvaigzni Mariju Kondo un viņas perfekti salocītajām apakšbiksēm priekšgalā. Vārds hygge ir cēlies no norvēģu valodas un nozīmē – labklājība. Dāņu rakstos tas parādījās 19. gadsimta sākumā. Mūsdienās to lieto gan kā darbības vārdu, gan kā īpašības vārdu, apzīmējot būšanu labsajūtā, kompromisā starp atpūtu un socializēšanos. Introvertiem tā ir brīvā laika pavadīšana ar grāmatu pie kamīna, citiem jēgpilnas sarunas ar tuviniekiem, skanot mierīgai mūzikai un degot svecēm. Lai gan dāņi uzskata, ka hygge raksturīga tikai viņiem, izslavēto ziemeļnieku dzīves filozofiju savā ikdienā ieviesuši miljoniem cilvēku aiz jūrām un okeāniem, arvien biežāk sociālajos tīklos izvietojot hygge(-iskas) bildes un izmantojot tēmturus #hygge, #hyggehome un#hyggelife.

 Dari to, ko tu dari, tad, kad tu to dari

SLOW ir akronīms vārdiem: Sustainable, Local, Organic un Whole jeb ilgtspējīgs, vietējs, bioloģisks un vesels. Iespējams, to var attiecināt uz dažādiem šīs kustības atzariem, tomēr visspēcīgāk tie raksturo tieši lēno ēšanu, mudinot cilvēkus izvērtēt produktu kvalitāti, ražošanas procesus un patēriņu. To tev pateiks jebkurš Blue Zones iedzīvotājs. Kas ir Blue Zones? Tu jau sarauci pieri. Jēdzienu ieviesa TheNew York Times žurnālists, National Geographic autors, producents, pētnieks un vairāku grāmatu autors Dans Butners, kurš atrada piecas vietas uz planētas, kur cilvēki dzīvo visilgāk. Un twelve point goes tooooo... Ikarija Grieķijā, Sardīnija Itālijā, Okinava Japānā, Nikoja Kostarikā un Loma Linda Kalifornijā. Pētot nesteidzīgos blogus un jūtūberus sapratu, ka lēna dzīvošana iet roku rokā gan ar minimālismu, gan zero waste un visām citām zaļajām idejām. Vai plastmasa ir slikta? Noteikti nav. Plastmasa ir izturīgs materiāls, kas nepieciešams medicīnā un rūpniecībā. Lielā sāpe jau nav par pašu plastmasu, bet gan tās nejēdzīgo patēriņu, lietojot preces, ko mēs izmantojam vien dažas minūtes. Es te par #maisiņšvaig tēmu. Ja tu izlasīji visu iepriekš teikto un nolēmi, ka nu jāpārdod ledusskapis, dators un jāpārvācas uz kartupeļu vagu, tā nav! “Es, protams, nevainoju tehnoloģijas. Gadžeti ir rīki, un viss ir atkarīgs no tā, kā mēs tos izmantojam. Daudzi cilvēki domā, ka lēna dzīvošana ir primitīva dzīvošana, bet tā nav. Man ir iPhone, klēpjdatorā ir bezvadu internets, lietoju gan Twitter, gan Facebook, bet visu šo izmantoju ar izpratni par to, ko man nozīmē lēna dzīvošana. Es nejūtu, ka būtu šo ierīču vai tīklu vergs,” spriež Karls Onorē. Kā dzīvot lēnāk? Nezinu. Būt aizņemtam ir izvēle. Izvērtē, kas aizpilda tavu laiku, padomā vēlreiz par savas dzīves mērķiem un prioritātēm. Iemācies pateikt “nē” liekajam un iemācies pateikt “jā” tam, kas tev ir svarīgi, un tu piefiksēsi, ka no tavas leksikas pamazām aizplūst ierastā atruna “Nav laika!”. Sāc piezemēties, papēti minimālisma idejas, bet atceries, ka ne visas tev uzreiz jāievieš savā dzīvē. Viss noslēpums ir mērenībā. Ievies pārmaiņas pamazām. Piefiksē notiekošo – dari to, ko tu dari, tad, kad tu to dari. Tas nozīmē – ja tu mazgā traukus, tad vienkārši mazgā traukus un beidz domāt par to, ka tev ir netīra grīda. Ēdot vakariņas, izbaudi maltīti, kompāniju, sarunas un noskaņu. Tu pat nemanīsi, ka pavisam drīz jau izbaudīsi arī putekļu sūknēšanu un puķu laistīšanu. (Vairāki psihoanalītiķi tās pat atzīst par tīri terapeitiskām nodarbēm.) Pamēģini samazināt sociālajos tīklos pavadīto laiku, un nevajag drastiski un pompozi dzēsties no tiem laukā. Vienkārši sarunā ar sevi, ka vakarā pēc astoņiem izslēgsi datoru un uzliksi telefonam klusuma režīmu. Daudzi pasaulslaveni radošie prāti izslēdz skrējienu, vienkārši dodoties vairāku stundu pastaigā. Bet to jau pēdējo mēnešu laikā tu būsi sapratusi.

 

 Ja tu vēlies ienirt dziļāk lēnumā, te ir grāmatas:

In Praise of Slow. Carl Honore

Chasing Slow. Erin Loechener

The Things You Can See Only When You Slow Down. Haemin Sunim

Present over Perfect. Shauna Niequist

Destination Simple. Booke Mcalary

 

Ja lasīt negribas, droši var ieklausīties The Slow Home podkāstā.

Turklāt ir kaudze blogu, kur smelties iedvesmu:

Slowyourhome.com

Somewhereslower.com

Little-birdie.com

Geoffreyandgrace.com

Limeafterlime.com

Slowfamilylivin.co

Moretimethanmoney.com

Simpleslowlovely.com

 

Nu tā, lai mums visiem labāka dzīvošana!



uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 05 augusts, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu