Labāki par savām kļūdām

— Inga Gorbunova

Labāki par savām kļūdām

— Inga Gorbunova

Raksts

Publicēts: 08 marts, 2018

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Ilgi domāju, kā lai viņu piesaka. Un sapratu, ka šoreiz nesākšu ar profesionālo sasniegumu uzskaitījumu. Jo pirmām kārtām Kriss Valotons ir neparasta personība. Ļoti apdāvināts, harismātisks un gaišs cilvēks ar labu humora izjūtu. 

(.......)

-Viens no mūsu svarīgākajiem lēmumiem tiek pieņemts brīdī, kad izlemjam par cilvēkiem, ar kuriem kopā šo dzīvi dzīvosim. Un tas nav tikai par mūsu sievām vai vīriem, bet tuvāko personu loku. Es pilnīgi piekrītu Robinam Viljamsam, kurš reiz teica: “Cilvēki mēdz domāt, ka sliktākais, kas ar tevi var notikt, ir palikt vienam. Bet tā nav taisnība. Sliktāk ir būt kopā ar cilvēkiem, kuri liek tev justies vienam.”

Tā var notikt gan darbā, gan ģimenē, un reizēm cilvēks, neredzēdams izeju no šīs situācijas, pat izvēlas izdarīt pašnāvību. Ne naudai, ne slavai tad nav nekādas nozīmes. Ir cilvēki, kuri mēģina bēgt no vientulības sajūtas laulībā, bet tas dažkārt sagādā vēl lielākas problēmas. Jūs sagaidāt, ka sieva vai vīrs jūs darīs laimīgus, taču tā lielākoties nenotiek. Un nemaz nevarētu notikt. Jo laime jau mīt katrā no mums. Otrs pilnīgi neko nevar izdarīt, kamēr cilvēks pats to sevī nespēj ieraudzīt. Tāpēc daudziem nākas vilties attiecībās, un pie tā parasti tiek vainots partneris. Gaidīt, ka otrs jūs padarīs laimīgus ir taisnākais ceļš uz jebkuru attiecību sabrukšanu.

Būt laimīgam – tā ir katra personiskā izvēle.

Mēs katrs esam radīti pa vienam. Protams, esam sabiedriskas būtnes un jūtamies labi kopā ar cilvēkiem, ar kuriem mūs vieno vērtības, humora izjūta un vēl citas lietas. Tiecamies pie tiem, ar kuriem kopā mums ir labi. Tomēr arī tas negarantē laimi. Hapiness is an inside job (aptuveni latviskojot: laime ir tāds iekšējs darbiņš). Būtībā tā ir izvēle.

(.......)

Jums arī pašam ir nācies izdarīt grūtu izvēli.

Kad man bija trīs gadi, nelaimes gadījumā ar laivu aizgāja bojā mans tēvs. Tā bija liela traģēdija, jo mamma viņu ļoti mīlēja. Viņai bija tikai divdesmit, un viņa jau gaidīja otru bērnu. Piecdesmito gadu vidū Amerikā sieviete ar bērnu, stāvoklī un bez vīra tika uzskatīta par netikumīgu. Tāpēc māte drīz vien apprecējās vēlreiz. Ar vardarbīgu alkoholiķi. Un tas bija briesmīgi.

Viņš sita māti un mūs. Es biju mazs puika, bet viņš mēdza mani sasist asinīs. Tāpat vien – ne par ko. Viņa iemīļotais teiciens bija: “Tu esi mēsls. Mēslu karalis. Es apprecēju tavu māti, nevis tevi, mēsls tāds.”

Māte no viņa izšķīrās tikai tad, kad man jau bija trīspadsmit. Tā ka tas viss risinājās kādus gadus desmit. Un vēl pēc kāda laika viņa aprecējās trešo reizi. Arī šis vīrietis bija vardarbīgs.

Tā es uzaugu.

Un augot man bija jāizdara izvēle. Pēc visa piedzīvotā varēju kļūt par rūgtuma un naida pilnu, atriebties alkstošu un, visticamāk, vardarbīgu vīrieti, kas sadedzina sevi un bojā dzīvi citiem. Vai arī iet pa citu ceļu.


Foto: Reinis Hofmanis


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 08 marts, 2018

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Pavasaris 2018

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies