Labāk pati sev uzdāvinu

— Jolanta Sēnele

Labāk pati sev uzdāvinu

— Jolanta Sēnele

Raksts

Publicēts: 22 decembris, 2018

Kategorija: Par visu ko

Dalies

Kamēr latvji vēl tikai pošas apdāvināšanās kulminācijai, manā mītnes zemē Nīderlandē tā jau garām (lielākā daļa te apdāvinās 5. decembrī). Tāpēc tagad, kā ikgadu, stundu (nē, jau trešo dienu!) sēžu domādama, ko sadarīt ar zaļo un veselīgo dzerekļu mikseri (otro pēc kārtas pēdējās piecgades laikā). Kam lai nogrūž holandiešu recepšu krājumu, nu jau trešo pēc kārtas. Un kāda iksa pēc man iedāvināta senila MagiMix pavārgrāmata, kura pēc paskata atgādina 80- to gadu haute cusine un pieprasa sastāvdaļas, kuras nesameklēt pat izvirtušāko pavāru ledusskapjos.

Ne es viena tāda. Pirms septiņiem gadiem ASV tika aprēķināts, ka katrs piektais pieaugušais ir lauzījis galvu, ko darīt ar negribētu dāvanu. Gandrīz 40 procentu čābīgo dāvanu tika vai nu noziedotas, atdāvinātas, atgrieztas veikalā vai pārdotas, atlikušie 60 procenti tika vai nu noslēpti pažobelēs vai… izmesti (?!). Visbiežāk “grēkoja” vīra/sievas radi, kam pa pēdām cieši sekoja brāļi un māsas. Ekonomisti ir pat aprēķinājuši, ka pašsvara zudums Ziemassvētku dāvanām ir 10 procenti. Sausi un formāli, turklāt, īstenā Grinča stilā, tas esot vēl ļoti konservatīvs aprēķins. Vienkāršvalodā tas tulkojams kā: ja es uzdāvinu tev kaut ko, kas maksā 50 eiro, tad tavās acīs tā vērtība ir tikai 45 eiro. Bet tā ir tikai teorija, jo dažreiz tu vari uzdāvināt kaut ko par 120 eiro, bet manās acīs tā vērtība būs nulle. Tad, protams, mēs atceramies diplomātisko teicienu, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās un nobāžam to lopiņu kādā tālākā plauktā. Protams, protams, dāvanas nav jālūko tikai caur naudas prizmu, tās komunicē mīlestību, pieķeršanos un īpašo saikni, bet tādā gadījumā dīvainās dāvanas ir vēl aizvainojošākas (nejautājiet man pēc piemēra!). Turklāt, ja runājam zero waste valodā, tad negribētas dāvanas ir arī pilnīgi bezjēdzīgas un tikai piesārņo kosmosu.

Vai tur kāds brīnums, ka uz visa šī fona ir sākusi zelt pašapdāvināšanās. Par ko nu nemaz nevajadzētu kautrēties. No mana šī gada dāvanguvuma mani patiešām iepriecināja zilie ādas zābaki ar aitas vilnas oderi. Jā, pašas nopirkti. Un vēl Donna Hay jaunākā konditorejas grāmata (īsts gastopornogrāfijas meistardarbs!). Un arī - jā, pašas pirkta.

Bet ko darīt ar radiniekiem? Kādā četrus gadus vecā Journal of Consumer Research publicētā pētījumā, kas sastāvēja no vairākiem eksperimentiem, tika daiļrunīgi secināts: “Dāvanu saņēmēji būtu laimīgāki, ja devēji pasniegtu viņiem dāvanā tieši to, kas lūgts, nevis mēģinātu būt “izdomas bagāti un uzmanīgi”, dāvinot dāvanas, kas nav tieši lūgtas.” Dāvanu sarakstiem ir precīzi tāda funkcija -  darīt zināmu, ko saņēmējs vēlas saņemt. Ja šķiet, ka pārsteiguma moments būs zaudēts, dāvanu sarakstus var lēnām taisīt visa gada garumā un iekļaut tur nevis tikai divas potenciālās dāvanas, bet gan 62. Vismaz Nīderlandē šādi saraksti nav nekāds brīnums. Holandieši arī mēdz dāvanai pielikt klāt čeku – lai var iet uz veikalu un mantu atgriezt vai samainīt.

 Jā, starp citu, mani iepriecināja vēl viena dāvana - konditorejas deglis, ko izrādās, es biju ierakstījusi pērnā gada sarakstā, bet biju piemirsusi. Tās pirmajā rindkopā minētās nesaprotamās dāvanas nāk ne no saraksta, jo daži manā ģimenē domā, ka viņi labāk par mani zina, ko man gribas. Par pretējo es nespēju viņus pārliecināt jau pāris gadus.

P.S. Starp citu, ja  jūs pēkšņi jūtat nepārvaramu vēlmi sev kaut ko uzdāvināt, I’mperfekt veikals-viesistaba strādās arī sestdien, 22. decembrī līdz plkst. 17.00 un svētdien līdz plkst. 15.00. 

Lai priecīgi un sirsnīgi! Un skaidrs, ka Ziemassvētkos ne jau dāvanas ir tas svarīgākais.

Foto - Shutterstock


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 22 decembris, 2018

Kategorija: Par visu ko

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu