Kurš grib strādāt ar robotu pelēkā uzvalkā?

— Agate S. Freimane

Kurš grib strādāt ar robotu pelēkā uzvalkā?

— Agate S. Freimane

Raksts

Publicēts: 22 jūnijs, 2017

Kategorija: Stāsti

Dalies

Ar Londonu savu dzīvi saistu jau 12 gadu. Anglijā nonācu vēl skolas laikā, jo jau toreiz zināju, ka ļoti vēlos studēt kādā no labākajām Eiropas universitātēm. Ģimenē izlēmām, ka vidusskolas pēdējos gadus man labāk mācīties Anglijā, lai vieglāk izturētu iestājpārbaudījumus prestižajā Varvikas Biznesa skolā (Warwick Business School University of Warwick). Pēc tās absolvēšanas sešus gadus strādāju vienā no pasaules ietekmīgākajām finanšu institūcijām Morgan Stanley par nekustamo īpašumu investīciju eksperti kompānijas Londonas un Ņujorkas birojos.

Morgan Stanley nonācu, jo lielās pasaules korporācijas aktīvi tēmē uz absolventiem no konkrētām universitātēm. Izturēju ļoti garu un grūtu interviju un testu procesu. Tikai vēlāk, kad jau biju pieņemta, uzzināju, ka konkurence bija 100 cilvēku uz vienu vietu. Taču esmu sapratusi un varu ikvienam ieteikt nebaidīties, ir jāmēģina, jādara un nevajag sevī ielaist domu, ka citi taču būs labāki un gudrāki.

Atceros savu pirmo darba dienu Morgan Stanley, kad mūs, jaunpienācējus no visas pasaules, saaicinaja kopā galvenajā birojā un teica: “Jūs visi esat gudri, nākuši no labām universitātēm, pieraduši būt līderi savā lokā, bet šodien jums savu reputāciju jāsāk veidot no nulles.” Tas bija motivējoši, taču tajā pašā laikā arī nedaudz biedējoši, ka viss atkal būs jāsāk no sākuma.

Pirmie gadi nebija viegli. Sevi tiešām bija jāpierāda. Daudzi izdega, neizturēja dažbrīd pat pārmērīgo darba slodzi un prasības, bet tie, kuri izturēja, pacēlās jaunā līmeni. Jau pēc diviem gadiem jutu, ka esmu konkurētspējīga pasaules tirgū, jo regulāri saņēmu hedhanteru zvanus, kuri cerēja mani pārvilināt uz citām prestižām kompānijām.

Londonā pazīstu prāvu loku veiksmīgu latviešu, kuri darbojas tieši lielajās finanšu institūcijās. Veiksme latviešu vidū, manuprāt, izskaidrojama ar vēlmi sevi pierādīt un citādu degsmi uz darbu.

Pirms diviem gadiem saņēmu ļoti intriģējošu piedāvājumu kā vienai no vadošajiem partneriem un līdzīpašniecei pievienoties jaunam start-up uzņēmumam BrickVest, kas darbojas tehnoloģiju un nekustamo īpašumu investīciju jomā. Nebija viegli pieņemt lēmumu par aiziešanu no Morgan Stanley, kas ir daudzu iekārots, prestižs, stabils, labi apmaksāts darbs ar skaidru karjeras izaugsmi nākotnē. Lai gan risks bija liels, sapratu, ka sešu gadu laikā Morgan Stanley esmu sevi pierādījusi un ir pienācis laiks jaunam izaicinājumam. Svarīgi, ka arī kolēģi mani atbalstīja un iedrošināja, sakot, ka pēc tik ilgiem un veiksmīgiem gadiem Morgan Stanley man vienmēr būs iespēja atgriezties. Sapratu – lai kāds būtu iznākums, es nožēlotu, ja nemēģinātu.

Šodien BrickVest esam 18 darbinieku ar diviem birojiem Londonā un Berlīnē. Esam finansējuši astoņus nozīmīgus nekustamo īpašumu projektus visā Eiropā. Jūtu, cik ļoti šajos divos gados esmu izaugusi profesionāli un personīgi, un saprotu, ka mans risks ir daudzkārt atmaksājies. Manuprāt, katra cilvēka karjerā pienāk brīdis, kad ir jāizkāpj no komforta zonas, lai paātrinātu un veicinātu savas izaugsmes iespējas.


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 22 jūnijs, 2017

Kategorija: Stāsti

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2017

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies