Kas jāzina par mūsu spēka avotu – iegurni

— Elīna Ločmele

Kas jāzina par mūsu spēka avotu – iegurni

— Elīna Ločmele

Raksts

Publicēts: 22 janvāris, 2018

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Sieviete – sievišķīga, maiga, radoša, iedvesmojoša, smaidīga, laimīga, gracioza, drosmīga un vesela. Sieviete – radītāja. Jau izsenis gādā par ģimenes pavardu un mājas siltumu, ir mīloša māte saviem bērniem, dieviete un mūza savam dzīvesbiedram. Viss izklausās tik ideāli un vienkārši, ka dažubrīd pat gribas tam visam ticēt ar neaizvērtām acīm. Nebūt nemēģinu teikt, ka tas nav iespējams, bet, ja atklāti jāatzīst, cik daudzas no mums tieši tā jūtas?

Pieļauju, ka lielākā daļa ja ne apzināmies, tad noteikti sajūtu vai intuitīvā līmenī saprotam, cik dažādas esam un cik mainīgas var būt mūsu iekšējās izjūtas. Ne tikai gada vai mēneša ietvaros, bet pat dienu un stundu laikā. Nereti šīs milzīgās iekšējās svārstības sieviete pati nespēj pieņemt, līdz galam izprast savā ķermenī notiekošos procesus, jo par tiem gluži vienkārši netiek runāts. Vai joprojām neērtā tēma, kā tas bijis cauri laikiem? Vai tomēr mēs esam gatavas nomest sabiedrības un laikmetu stereotipus un atzīt, ka ikvienai no mums šī ir viena no svarīgākajām dzīves tēmām?

Iegurnis – svēta vieta

Vēsturiski daudzās tautās un kultūrās tika veikti sievietes auglības rituāli, iegurnis tika uzskatīts par svētu vietu, tas tika godināts un pielūgts, jo caur to pasaulē ienāca jauna dzīvība. Tomēr šie sieviešu rituāli un sievietes godināšana pamazām izzuda, dabīgā seksualitāte tika apspiesta, un sievietes tika noniecinātas, apsmietas, pazemotas, izvarotas. Šos ievainojumus sevī nes daudzas sievietes. Kopš tiem laikiem sievietes ķermenis ir tabu tēma, apslēptā zona, par kuru nerunā.

19. gadsimta beigās katrai otrai sievietei tika uzstādīta medicīniska diagnoze –histērija, ārsti centās atrast labākās zāles un paņēmienus, kā to ārstēt. Tika atklāts, ka ar masāžas palīdzību sieviete tiek “izārstēta”. Tā aizsākās ļoti liels pārmaiņu laiks sievietes reproduktīvās veselības jomā un pirmsākumi vibratoriem. (Starp citu, par šo tēmu ir uzņemta filma ar tieši tādu pašu nosaukumu Histērija. Noteikti ir vērts noskatīties, lai sajustu tā laika redzējumu par sievietes dabu, izpausmēm un sabiedrības nostāju.)

Tikai pagājušajā gadsimtā publiski un atklāti sāka runāt par sievietes pirms-menstruālā sindroma simptomiem un ikmēneša cikla nozīmi. Tikai pirms nepilniem 50 gadiem tika laista klajā pirmā grāmata par sievietes veselību, ķermeni un seksualitāti; to izdeva 26 pasaules valstīs, un tirāža bija milzīga, kas liecina, ka sievietes jau tad bija izslāpušas pēc jebkādas informācijas, kas ļautu viņām tuvināties pašām sev un savam ķermenim. Līdz tam sievietes reproduktīvā veselība bija kauna un negoda lieta, kaut kas netīrs un publiski nekādā gadījumā neapspriežams. Kur mēs esam šodien? Sievietes reproduktīvā veselība un seksualitāte vairs nav tabu tēma, bet jāatzīst, ka joprojām diezgan neērts jautājums. Sievietes pašas baidās par to atklāti runāt, jo jūtas nepieņemtas un nereti uzskata, ka citām jau nekādu problēmu nav. Man tikai vienai tā, un ko tur daudz par to stāstīt, gan jau viss pats sakārtosies. Sava sievišķā ķermeņa noliegšana ir novedusi pie tā, ka daudzām pat bail no ķermeņa dabiskajiem procesiem. Beidzot pienācis laiks, lai katra no mums justu, ka apkārt ir šī drošā un pieņemošā vide, kurā varam ļaut sev sajust savu ķermeni absolūti. Šo drošo vidi radām mēs pašas ar savu uzdrīkstēšanos, atvēršanos, pieņemšanu, sajušanu un ļaušanos. Starp mums vienmēr būs sievietes, kuras seko savai iekšējai pirmatnējās sievietes balsij un intuīcijai, lai iedvesmotu arī citas. Un šajā sieviešu kolektīvās zemapziņas intuitīvajā laukā ir milzīgs spēks.

Dzīves laikā ikviena sieviete iziet cauri daudziem posmiem, un katrs no tiem raksturīgs ar noteiktām pārmaiņām ķermenī, kurām jāspēj pielāgoties. Turklāt ne tikai fizioloģiski noteiktie dzīves posmi – pubertāte, grūtniecība, dzemdības, menopauze –, bet arī dzīves līkloči, dažādas pārmaiņas un vides apstākļi prasa sievietes spēju adaptēties jebkurai situācijai gan emocionālā, gan fiziskā plānā. Diemžēl nereti šīs pielāgošanās spējas ir zemas, līdz ar to izmainās sievietes ķermenis gan iekšēji, gan ārēji. Tad rodas jautājums: ar ko sākt? Ar fizisko vai emocionālo? Ar iekšējo vai ārējo? Ar šķietamo, bet ne tieši uzlūkojamo vai ar klātesošo un acīmredzamo? Neviens no šiem fundamentālajiem pamatiem nav skatāms tikai atsevišķi un nevar tikt nodalīts viens no otra, jo mūsu ķermenis ir ļoti smalka sistēma, kas darbojas apbrīnojami likumsakarīgi. Ja mēs esam nonākušas līdz apziņai, ka kaut kas jādara citādi, tad tas jau ir liels sākums sevis, sava ķermeņa un sievišķības dziļākas iepazīšanas, pieņemšanas un atvēršanas jauniem plašumiem.

(……..) 

(Visu rakstu lasi IMPERFEKT ZIEMA)


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 22 janvāris, 2018

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Ziema 2017

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu