Intuīcija ir sargeņģeļa balss

— Inga Gorbunova

Intuīcija ir sargeņģeļa balss

— Inga Gorbunova

Raksts

Publicēts: 04 jūnijs, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Integrālās izglītības institūta pasniedzējs, Lutera draudzes mācītājs un RSU psiholoģijas doktorants Indulis Paičs ir cilvēks, kurā klausoties uz brīdi apstājas laiks. Teiktajā nav ne liekvārdības, ne pārgudru terminu, ne “es te visgudrākais” tonalitātes. Un, pat ja esi tikai klausījies, jūties labi parunājies, mierīgs, iedvesmots pārdomām un tālākai dzīvošanai. Mēs tikāmies divreiz, un pirmā saruna pilnā apjomā ir klausāma arī audio versijā mūsu podkāstā I’mperfekt piektdiena

Diezgan netipiski Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventam kļūt par teologu.

Ilgu laiku domāju, ka manas dzīves ievirze būs datorika un fizika – matemātika, bet vidusskolas pēdējos gados aizvien vairāk sāku pievērsties filozofiskajiem, tostarp reliģiskajiem jautājumiem. Sastapos ar personiski sev dzīvē ļoti nozīmīgo Juri Rubeni, tīri cilvēciski viņu iepazinu, klausījos lekcijas, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas absolūti unikāls. Tā sapratu, ko gribu, un aizgāju studēt teoloģiju. Kad jau tuvojos studiju beigām, iesaistījos arī kalpošanā, kā mēs to skaisti mēdzam saukt, un nu jau vairāk nekā divdesmit gadu esmu Lutera draudzes mācītājs. Pēdējā laikā esmu iesaistījies arī citos projektos, jo cilvēki ir dažādi un par garīgiem jautājumiem jēdzīgi var runāt tikai ļoti brīvā gaisotnē, kur mācāmies neuzspiest viedokli, bet vienkārši līdzdalīt pieredzi. Atrast jēdzīgāko veidu, kādā šodienas pasaulē par to runāt.

Eksaktā domāšana man vienmēr ir ļoti palīdzējusi. Esmu pārliecināts, ka cilvēka lielākie filozofiskie jautājumi ir mierīgi savienojami ar pašu eksaktāko un precīzāko domāšanu, kāda vien iespējama. To allaž esmu izjutis kā tādu plusu, jo tieši to ģimnāzija man iedeva – iemācīja sistemātiski domāt. Tagad kādreiz dēlam saku: esmu no cilvēka, kas nodarbojas ar datorprogrammēšanu, pārslēdzies uz jautājumu par to, kā darbojas mūsu domāšana un kādā veidā programmas galvā ietekmē to, kā mēs redzam pasauli.

Dators, kas mūsu galvā, lai arī kādas programmas tur būtu ieinstalētas, “saejot īsajā”, var radīt daudz lielākas problēmas nekā tehnoloģiju sabojāšanās. Varbūt tieši tāpēc cilvēki pie jums tā tiecas, ka runājat atšķirīgi no vairākuma teologu? 

Turpinot šo analoģiju, datorā ir dažādas programmas. Un ir lielā operacionālā sistēma, kura savukārt rada vidi, kurā tās programmas vispār spēj darboties. Ja runājam par cilvēka profesionālo darbību, tad tā ir salīdzināma ar šo programmu. Piemēram, manā galvā ir brīnišķīga programma, kura spēj kaut ko darīt, varu būt izcils speciālists. Bet jautājums ir par lielo ietveri, ar ko es tuvojos pasaulei kopumā. Ir ļoti labi speciālisti kādā jomā, bet, ja paskatāmies, kā viņi veido attiecības, kā jūtas krīzes brīžos, redzam, ka tur ir diezgan liels deficīts. Kopējais garīgais pamats prasītos pēc kārtīgas atjaunināšanas.

Svarīgi nevis vienkārši ielādēt smadzenēs pareizās atbildes, kas darbojas ierobežotā līmenī, bet atklāt veidu, kā varu redzēt plašāk, dziļāk, vairāk. Ir jau gan arī operacionālās sistēmas, kuras var labi ja vienu programmu uzturēt un ne uz ko citu nav spējīgas. Bet kaut kas modernāks spēj palaist vienlaikus vairākus procesus. Un tieši tāpat tas ir arī ar cilvēka iekšējo pasauli.

Reizēm cilvēkam patīk aizstāt savu individuālo garīgo pieredzi ar gatavo atbilžu komplektu. Bet, jo ciešāk viņš turas pie gatavām atbildēm, jo drošāk var teikt, ka tas slēpj nedrošību. Ja esmu vienkārši iemācījies citātus – vienalga, Bībeles vai Budas – vai kādu valodu no galvas, taču nesaprotu to, palieku no šīs valodas ļoti atkarīgs, un man liekas, ka visi, kas runā citās valodās, vai nu kļūdās, vai varbūt pat ir ienaidnieki. Svarīgais jau ir no citātiem nonākt līdz būtībai. Tad esmu spējīgs pavisam citādi paskatīties uz lietām. Un tas atkarīgs ne tik daudz no tā, kāda ir mana ideoloģija, bet gan kā tā manī darbojas. Vai es tur saskatu instrumentu, ar kuru varu nonākt pie plašāka pasaules redzējuma, vai arī to uzskatu par vienīgo iespējamo atbildi. Tas ir jautājums, kā mūsos darbojas uztveres sistēma. Nevis par konkrēto saturu.

Atgriežoties pie tēmas par eksaktumu... Vienmēr esmu uzskatījis, ka tie ir divi dažādi līmeņi. Viens līmenis ir saprast, kā darbojas pasaule. Ja man vajag saprast, kā darbojas šūnas cilvēka organismā, es vienmēr vērsīšos pie zinātnieka, kas nodarbojas ar konkrēto jomu. Bet, piemēram, reliģiskais jautājums ir pavisam kas cits. Tas ir jautājums par to, kāpēc vispār kaut kas ir tā vietā, lai nekā nebūtu? Tu vari aprakstīt šo pasauli līdz pēdējai detaļai, vari zināt kvantu fizikas pamatus, vari uzrakstīt vienādojumos, pēc kuriem darbojas faktiski viss šajā pasaulē, bet tas bērnišķīgais jautājums “Kāpēc tieši tādi ir šie vienādojumi?” nav atbildams, vienkārši paturpinot tēmu. Kad uzdod sev šos jautājumus par jēgu un par pamatu, tas ir brīdis, kurā nonāc pie garīgiem jautājumiem un sāc saprast, ka ir noslēpumains ietvars, kurā viss notiek. Un, tieši caur to skatoties, iegūsti visplašāko un dziļāko pasaules redzējumu.

Par sarunām ar sevi – vieni teic, ka intuīcija ir muļķības, citi apgalvo, ka intuīcija ir Dieva balss.

Es sacītu, ka tas varētu būt diezgan labs apzīmējums. Piesardzības dēļ kristīgajā teoloģijā teiktu: tā ir tava sargeņģeļa balss. Mēģinot saprast, ka katrā no mums ir daudz dziļāki slāni, ne tikai tas, ko mēs apzināmies. Tu naktī redzi spilgtu sapni, no rīta pamosties un jūties pārsteigts par redzēto. Saproti, ka tas ir ne tikai krāsaini un interesanti, bet arī ļoti jēdzīgi, ar saturu un vēstījumu. Un tad vienmēr ir mazliet jāpadomā, ka tā mana nomoda apziņa, visticamāk, īsti nav piedalījusies šā fenomena radīšanā. Caur šiem apziņas dziļākajiem slāņiem mūsos mēdz ieskanēties intuīcija, sajūta par to, kur tad tas lielais vilnis, dzīve, situācija patlaban ved mani.

Jautājums, kā nesajaukt intuīciju ar savām vēlmēm, ar kaut kādu līdz galam neapzinātu, bet vēl arvien šo te nomoda apziņas ģenerētu fantāziju par to, kā man gribētos, lai lietas notiek.

Un kā nesajaukt?

...

Foto: Toms Norde


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 04 jūnijs, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu