Impotences pandēmija

— Ansis Kalējs

Impotences pandēmija

— Ansis Kalējs

Raksts

Publicēts: 15 augusts, 2021

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Šī nav tēma, ko vīrieši labprāt apspriež ar draugiem pie alus kausa. Jo “īstam vecim” ir kauns atzīt, ka viņu skārusi problēma, par kuru dzirdēts tik daudz divdomīgu joku. Taču anonīmās aptaujas un ārstu pieredze liecina, ka ar impotenci jeb erektilo disfunkciju saskaras arvien jaunāki vīrieši. Iemeslu netrūkst: neveselīgs dzīvesveids, stress, plaši pieejamā interneta pornogrāfija, kas mazina interesi par reālām sievietēm. Un tā kļūst par problēmu ne tikai vīriešiem, bet arī viņu sievietēm.

 Mazās, zilās Viagra tabletītes un tamlīdzīgi medikamenti, kas palīdz cīnīties pret erektilo disfunkciju, mūsdienās ir miljardiem eiro vērts bizness, bet būtu kļūdaini domāt, ka to vienīgā auditorija ir kungi pensijas vecumā, kas vēlas paildzināt savu intīmo dzīvi. Seksologi visā pasaulē vēsta, ka pie viņiem palīdzību meklē arvien jaunāki vīrieši, kam radušās problēmas dzimumdzīves jomā, jo attiecībās ar sievieti (vai vīrieti) nekādi neizdodas sasniegt un saglabāt erekciju. Nekāds retums vairs nav pat divdesmitgadnieki, kas vērsušies pie ārsta ar šādām sūdzībām, lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka šādā vecumā vīrieši domā tikai par seksu un gatavi ar to nodarboties 24 stundas diennaktī.

 Katra vīrieša ļaunākais murgs

Man jau sen vairs nav 20, bet joprojām ar šausmām atceros pirmo reizi, kad pats saskāros ar šo problēmu. Biju ilgi un dikti nopūlējies, lai savaldzinātu un ievilktu gultā Lauru, ļoti pievilcīgu jaunkundzi, kas burtiski izstaroja seksuālo enerģiju. Savās fantāzijās biju pārgulējis ar Lauru jau simtiem reižu, bet realitātē iestājās fiasko – mans mazais draudziņš neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes. Jo vairāk centos viņu atdzīvināt, jo vairāk piebrieda tikai mana panika, kas nekādi nevairoja cerības uz sekmīgu iznākumu.

Par laimi, bez dzimumlocekļa ir arī citi veidi sievietes apmierināšanai; Laura izturējās saprotoši un neizrādīja vilšanos, bet es tobrīd jutos šausmīgi. Šķita, kas vairs nekad mūžā nespēšu sasniegt erekciju, tāpēc cerēju, ka drīzumā pienāks pasaules gals, kas pieliks punktu manām un visas cilvēces ciešanām. Jo problēmas ar potenci man un daudziem citiem vīriešiem šķiet teju briesmīgākais, kas ar mums vispār var notikt. Kādā aptaujā 15% britu vīriešu atzina, ka būtu gatavi līdz mūža galam pilnībā atteikties no alkohola lietošanas, lai tikai nebūtu jāpiedzīvo impotence; vēl daudzi teica, ka šā mērķa vārdā būtu gatavi samierināties pat ar iemīļotās futbola komandas izkrišanu no augstākās līgas.

Tolaik man kā jaunam vīrietim nebija nekādu veselības problēmu, kas varētu izraisīt erektilo disfunkciju, tāpēc bija skaidrs, ka problēmas cēlonis ir galvā (tajā, kas uz pleciem, nevis zemāk). Bet ar psiholoģiskām problēmām ir tā: jo vairāk par tām domā, jo lielākas tās kļūst, līdzīgi kā sniega bumba, kas veļas lejup no kalna. Aizgāju pie vīriešu ārsta, kurš apstiprināja, ka man nav nekādu fizioloģisku problēmu, kas varētu apgrūtināt erekcijas sasniegšanu. Tomēr izrakstīja man tabletes potences uzlabošanai, jo tās palīdzēšot man atslābt un tik ļoti nesatraukties par savām spējām. Viagra, Levitra, Cialis – es izmēģināju tās visas. Labi, ka nebiju vērsies pie tradicionālās ķīniešu medicīnas speciālistiem, citādi man nāktos dzert arī visādus degunradža pulverus un tīģera kaulu uzlējumus, ko ķīnieši izmanto impotences ārstēšanai.

Jāteic, ka tabletes palīdzēja, varēju sasniegt erekciju, un seksuālā dzīve ar Lauru uzlabojās. Taču baidījos, ka kļūšu pārāk atkarīgs no zālēm un vairs nevarēšu iztikt bez tām. Pēc kāda laika problēma atrisinājās pati no sevis, jo attiecības ar Lauru izjuka (citu iemeslu dēļ). Ceru, ka viņa par mūsu seksuālās dzīves problēmām nebija dalījusies ar savām draudzenēm, jo šādas runas mēdz ātri izplatīties. Vēlāk sāku nopietnākas, ilgtermiņa attiecības ar citu sievieti, un erekcijas problēmas ikdienā vairs nelika par sevi manīt, lai gan paretam gadījās arī kāds vājuma brīdis. Taču tad jau biju iemācījies pārāk nesatraukties par šādiem incidentiem, un atslābšana allaž palīdzēja atrisināt problēmu.

 Kauns par savu nespēju

Erekcijas traucējumi ik pa laikam gadās gandrīz visiem vīriešiem, bet tas ir vājš mierinājums tobrīd, kad tas notiek ar tevi. Tā nav lieta, ko gribētos pārrunāt ar draugiem vai, pasarg Dievs, ģimenes locekļiem, jo ir milzīgs kauns par savu nespēju; šķiet, ka vairs neesi “īsts vecis”, kuram vienmēr jābūt kaujas gatavībā.

Kā zināms, daudzām sievietēm visu dzīvi nākas risināt seksuālas dabas problēmas, jo ir grūti sasniegt orgasmu, bet arī vīrieša erekcija ir sarežģīts mehānisms, kurā daudz kas var noiet greizi. Pirmkārt, medicīnā ir zināmi vairāki erekcijas veidi: reflektorā erekcija (dzimumlocekļa reakcija uz pieskārieniem), psihogēnā erekcija (reakcija uz vizuālu stimulu vai seksuālām fantāzijām) un nakts/rīta erekcija (rodas miega laikā). Arī erekcijas traucējumi var rasties dažādu iemeslu dēļ, tos var izraisīt gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas problēmas. Daudzos gadījumos, it sevišķi gados vecākiem vīriešiem, erekcijas traucējumiem ir fizioloģisks cēlonis – sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi, kas apgrūtina asiņu pieplūšanu dzimumloceklim. Šīs problēmas bieži vien rodas neveselīga dzīvesveida dēļ, jo liekais svars, paaugstināts holesterīna līmenis, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana agri vai vēlu atsauksies arī uz mazā draudziņa spējām. Tāpat erektilo disfunkciju var izraisīt hormonālas problēmas, piemēram, pazemināts testosterona līmenis organismā. Šīs problēmas ir iespējams risināt, konsultējoties ar ārstu.

Problēmas cēloni grūtāk ir atrast gadījumos, kad erekcijas traucējumi ir saistīti ar psiholoģiskas dabas problēmām. Traucējumu saasināšanos var veicināt gan depresija, gan palielināts stress, gan zema pašapziņa vai problēmas laulības dzīvē. Taču pēdējā laikā speciālisti arvien vairāk norāda uz vēl kādu problēmu, kas apgrūtina jaunu vīriešu seksuālo dzīvi. Tā ir atkarība no plaši pieejamās interneta pornogrāfijas, kas ietekmē vīriešu smadzeņu darbību un apgrūtina erekcijas sasniegšanu kontaktā ar īstu, reālu sievieti.

 Interneta porno nokauj erekciju

Pirms interneta pornoēras sākuma (aptuveni 90. gadu vidū) potences traucējumi diezgan reti skāra vīriešus vecumā līdz 40 gadiem, bet mūsdienās ar šo problēmu saskaras arvien jaunāki vīrieši. Lielbritānijā kādā aptaujā 50% trīsdesmitgadnieku atzina, ka viņiem ir problēmas ar erekcijas sasniegšanu un saglabāšanu. “Es biju no pirmās paaudzes, kas izauga interneta pornogrāfijas laikmetā,” laikrakstam The Guardian stāsta trīsdesmitgadnieks Aleksandrs Roudss, kurš ar pornogrāfijas lietošanu aizrāvies jau kopš 11 vai 12 gadu vecuma. “Kad sāku nodarboties ar seksu, 19 gadu vecumā es vairs nevarēju saglabāt erekciju bez domām par pornogrāfiju. Interneta pornogrāfija bija visa mana seksuālā izglītība.”

Īstām sievietēm ir gandrīz neiespējami sacensties ar pornofilmu aktrisēm, kas vienmēr ir gatavas seksam un labprāt piepildīs tavas neķītrākās fantāzijas. Turklāt atšķirībā no reālas partneres, kas pieprasa nedalītu uzmanību, pornomeitenes ir pieejamas neierobežotā daudzumā – apnīk skatīties uz vienu, vari uzreiz pāriet pie nākamās (vai divām, trim utt.). Masturbācijā ar interneta porno tu pilnībā kontrolē visu procesu no A līdz Z, savukārt īsts sekss ir daudz sarežģītāks, jo jārēķinās ar partneres vēlmēm un vajadzībām.

Konkurēt ar pornofilmu varoņiem ir grūti ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, jo pornoērzeļi vienmēr ir apveltīti ar varenu locekli (krietni virs vidējā) un viņiem nekad nav problēmu ar erekciju (tās paliek aizkadrā, jo apbrīnojamā potence tiek panākta ar mākslīgo stimulatoru palīdzību). Zinātnieki teic, ka pārmērīga pornogrāfijas lietošana laika gaitā izraisa nelabvēlīgas izmaiņas smadzenēs. “Seksuālas darbības smadzenēs stimulē tos pašus apmierinājuma centrus, ko kairina arī smagās narkotikas, piemēram, kokaīns un metamfetamīni. Interneta pornogrāfija izraisa pārmērīgu šo centru kairinājumu,” laikrakstam Chicago Tribune stāsta vīriešu ārsts Metjū Kraistmens, kurš pētījis saikni starp pornogrāfijas patēriņu un erekcijas traucējumiem. Viņš secina, ka interneta pornogrāfija uz smadzenēm iedarbojas līdzīgi kā narkotikas, izraisot atkarību, turklāt ar laiku apmierinājuma sasniegšanai vajadzīga arvien lielāka deva, tāpēc daudzi pornoatkarīgie sāk meklēt arvien perversākus materiālus, kas jau balansē uz likuma robežas. Un vīrietim, kurš internetā detalizēti izpētījis visas sievietes ķermeņa intīmās zonas, kļūst arvien grūtāk uzbudināties no reālas sievietes ķermeņa aprisēm. Šajā ziņā vieglāk ir nabadzīgās zemēs, kur internets vēl nav brīvi pieejams, vai musulmaņu valstīs, kur sociālās normas joprojām stingri kontrolē jebkādas seksualitātes izpausmes un vīrieši nav pieraduši redzēt sieviešu plikumus.

 Smadzeņu restarts

Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās – vadoties pēc šā saukļa, arī pornoatkarīgie ir ņēmuši iniciatīvu savās rokās (šoreiz abās rokās) un pašu spēkiem cenšas tikt vaļā no atkarības. Iepriekš minētais Aleksandrs Roudss pirms desmit gadiem izveidoja kustību NoFap (Nē masturbācijai!), kurai ir simtiem tūkstošu sekotāju. Kustības biedri apņemas noteiktu laiku, piemēram, 30 vai 90 dienas, atturēties no pašapmierināšanās, lai uzlabotu savu pašsajūtu un seksuālo dzīvi. Viņi uzskata, ka šāds atturības periods palīdz restartēt smadzenes, un daudzi pēc tam ziņo, ka potence ir uzlabojusies, vairs nav jābaidās no erekcijas traucējumiem saskarsmē ar īstu sievieti.

Skeptiķi gan apšauba, vai atturēšanās no masturbācijas tiešām ir zinātniski pamatots risinājums seksuālo problēmu novēršanai. Uzskats, ka pašapmierināšanās kaitē gan vīriešu, gan sieviešu veselībai, ir jau gadsimtiem sens. Piemēram, Šveices ārsts Samuels Ogists Tiso ap 1760. gadu sarakstīja traktātu par onānismu, kurā izteica pieņēmumu, ka masturbācija vīriešiem atņem spēku, atmiņu un saprātu, kā arī izraisa neauglību. Tiso uzskatīja, ka sperma rodas smadzenēs un pa mugurkaulu aizceļo līdz dzimumloceklim, tāpēc ar katru pašapmierināšanās reizi vīrietis zaudē daļu smadzeņu.

Tikpat dedzīgs masturbācijas apkarotājs bija amerikāņu ārsts Džons Kellogs, kura vārds mūsdienās vairāk saistās ar brokastu pārslām. Kellogs bija ļoti reliģiozs un cīnījās par mērenību visās dzīves jomās, bet ar īpašu nepatiku vērsās pret pašapmierināšanos. Ārsts uzskatīja, ka šis netikums izraisa dažādas veselības problēmas, tāpēc bija gatavs pret masturbāciju cīnīties ar diezgan radikālām metodēm. Piemēram, zēniem viņš rosināja sasiet rokas, savukārt meitenēm ierosināja apsmērēt klitoru ar karbolskābi, lai mazinātu “perversās dziņas”. Starp citu, arī slavenās brokastu pārslas esot radušās kā mērenību veicinošs ēdiens, ar ko Kellogs gribēja mazināt savas sanatorijas pacientu baudkāri. Ņemot vērā, ka ārsts nodzīvoja līdz 91 gada vecumam, acīmredzot viņš šo to zināja par veselīgu dzīvesveidu.

 Impotences apburtais loks

Mūsdienu ārsti gan noraida apgalvojumus par masturbācijas kaitīgumu, tieši pretēji, piemēram, vīriešiem regulāra pašapmierināšanās palīdz samazināt prostatas vēža risku. Un arī pornogrāfijas lietošana pati par sevi nav problēma; drīzāk atkarība no pornogrāfijas var izpausties kā simptoms citām, nopietnākām problēmām. Pētījumi rāda, ka mūsdienu jaunieši arvien biežāk saskaras ne tikai ar erekcijas traucējumiem, bet arī citām seksuālas dabas problēmām. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi vispār atturas pievērsties nodarbei, kas prasa tik lielu piepūli. ASV veikts pētījums atklāja, ka 15% jauniešu vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem nav bijis seksa; pirms 30 gadiem šis rādītājs bija tikai 6%. Lai gan mūsdienās līdz ar Tinder un tamlīdzīgu iepazīšanās aplikāciju uzplaukumu sekss šķiet tik pieejams kā nekad agrāk, lielai daļai jauniešu seksa partneru medīšana šķiet pārāk apgrūtinošs process, tāpēc viņi iztiek ar interneta pornogrāfijas piedāvājumu.

Ja vīrietis tomēr izmēģina reālu seksu un pirmajā reizē saskaras ar erekcijas traucējumiem, tas var novest pie apburtā loka – pirms nākamās reizes viņš baidīsies atkal piedzīvot neveiksmi, šīs bailes tieši pie tā arī novedīs, un ar laiku problēma kļūs arvien grūtāk pārvarama. Šādā gadījumā būtu jāvēršas pēc palīdzības pie zinoša speciālista, taču vīrieši, kā zināms, no ārstiem bēg kā velns no krusta, turklāt runāt par tik delikātu problēmu ir vēl sarežģītāk. Bet aiziet pie ārsta vajadzētu, jo erektilā disfunkcija var signalizēt par citām, vīrieša veselībai un pat dzīvībai bīstamākām problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām. “Viss, kas kaitē tavai sirdij, kaitē arī tavam dzimumloceklim,” sarunā ar CNNatzina amerikāņu ārsts Dariuss Paduhs.

 Dzimumlocekļa implanti

Potences problēmas daudzi vīrieši cenšas risināt ar medikamentu palīdzību; Viagra un tamlīdzīgu tablešu tirgus apgrozījums pasaulē tiek lēsts ap diviem miljardiem dolāru. Citi vīrieši, kam arī tabletes vairs nepalīdz sasniegt erekciju, izvēlas vēl radikālākus risinājumus – pasaulē jau aptuveni pusgadsimtu ir pieejami dzimumlocekļa implanti, kas nodrošina pilnvērtīgu erekciju. Pacienti var izvēlēties gan regulējamas dzimumlocekļa protēzes, gan piepūšamus implantus, ko vīrietis pats iedarbina pirms gaidāmā dzimumakta. Lasot šo aprakstu, daudzas sievietes droši vien šausmās noskurinās, iedomājoties, ka viņām būtu jāliekas gultā ar šādu “biorobotu”. Bet, sorry, dāmas, ja daudzas no jums cenšas palielināt savu “tirgus vērtību” ar silikona implantiem krūtīs vai kolagēna injekcijām lūpās, tad kāpēc gan mēs, vīrieši, nevarētu šādā veidā parūpēties par vienmēr garantētu erekciju? “Tie darbojas gluži kā automašīna; atliek tikai pagriezt aizdedzi, kad esi gatavs. Puišiem tie patīk,” par peņa implantiem izsakās doktors Paduhs. Tiesa gan, jebkura medicīniska manipulācija ir saistīta ar noteiktu risku, piemēram, pirms dažiem gadiem Zviedrijā kāds 30 gadu vecs vīrietis nomira, veicot dzimumlocekļa palielināšanas operāciju.

Erekcijas problēmas var piemeklēt arī gejus, kas situāciju mēdz risināt, iejūtoties pasīvā partnera lomā. Grūtāk klājas sievietēm heteroseksuālās attiecībās, ja viņu vīrietim ir erektilā disfunkcija, jo īstu dzimumlocekli ir grūti aizstāt ar kaut ko citu. Sievietes bieži vien sāk meklēt vainu sevī: esmu plika un gatava, bet vīrietim nestāv, tātad neesmu gana pievilcīga, viņam nepatīk mans ķermenis. Speciālisti gan teic, ka vīriešu erekcijas problēmas pārsvarā gadījumu nekādi nav saistītas ar partneres ārējo izskatu. Bet šīs problēmas, protams, var radīt spriedzi arī ilgtermiņa attiecībās. Sieviete ir tiešā un pārnestā nozīmē neapmierināta, savukārt vīrietis var krist panikā un meklēt citu partneri: sak’, ja nesanāk ar šo sievieti, varbūt sanāks ar citu? Ārsti gan uzsver, ka stabiliem pāriem šādu problēmu gadījumā labāk abiem kopā meklēt palīdzību pie speciālista, kas ieteiks risinājumus, kā pārvarēt krīzi un atjaunot abpusēji patīkamu seksuālo dzīvi. Kā zināms, sekss ražo laimes hormonus, tāpēc ir vērts papūlēties, lai attiecīgais “laimes fabrikas” skurstenis braši slietos uz augšu.  

Foto : Connor McSheffrey 





uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 15 augusts, 2021

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Pavasaris 2021

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu