Ielūgums uz kāzām sen nesatiktam draugam

— Ralfs Eilands

Ielūgums uz kāzām sen nesatiktam draugam

— Ralfs Eilands

Raksts

Publicēts: 21 mai, 2022

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Autors personīgi pazīst gan nu jau precēto pāri, gan lūgto draugu. Lai arī stāsta tēlu vārdi ir mainīti, iespējams, autors ir bijis pat līdzās šim draugam brīdī, kad tapis atbildes e-pasts uz ielūgumu. Iespējams, autors pats ir tas draugs brīdī, kad draudzene teica: “Man tam šobrīd nav laika. Varēsi atbildēt uz ielūgumu manā vietā?” Lai kā arī būtu, pēc autora domām, no šā stāsta var iemācīties trīs lietas:

 1) neuztici citiem darīt to, ko spēj paveikt pats (arī uzrakstīt atbildi uz kāzu ielūgumu);

2) iespējams, tagad tev būs jaudīga sagatave turpmākajām atbildēm uz kāzu ielūgumiem (nomaini tik vārdus, bet teksta blāķi saglabā);

3) varbūt beidzot kāds iemācīsies, ka uz kāzām nav jāsauc katrs cilvēks, kuru reiz dzīvē esi saticis. Uz kāzām jāaicina tiešām draugi, un tas jādara ar vieglu roku un bez stresa.

 Ielūgums vēstules formā

 Mīļo, Lotār!

No visas sirds gaidīsim uz mūsu īpašo dienu 08.08.2022.!

Ceremonijas sākums plkst. 12.00 Rīgas Domā Herdera laukumā 6.

Svinības turpināsies no plkst. 18.00 Rundāles pilī Pilsrundālē.

Tā kā mēs dzīvojam Londonā un pēc svinībām dosimies mājās, lūgums nedāvināt ziedus, taču ļoti priecāsimies par atbalstu medusmēnesim vai kādu grāmatu, gardu vīna pudeli.

Ziņo, vai būsi ar savu otru pusi, kā arī vai vēlaties pēc svinībām palikt pa nakti.

Pamatēdiena izvēle: veģetārs, zivs vai liellops.

Kāzu ceremoniju vari nefotografēt, jo šim nolūkam būsim nolīguši profesionāli.

Priecāsimies, ja apstiprināsi ierašanos, kā arī norādīsi visu nepieciešamo līdz 10. maijam, sūtot uz e-pastu eizensunmarta@one.lv

 Cieņā

Eižens un Marta

 

 Atbilde e-pasta formā

 Čau, Eižen un Marta! Te Lotārs!

Tik sen mēs neesam ar Tevi, vecozēn, tikušies! Kaut gan… Sanāk, ja ar Martu es vispār neesmu ticies, tad ar viņu vēl senāk. Loolz!! Varbūt atceraties, es esmu Eižena draugs jau kopš laikiem, kad Eižens nedraudzējās ar Martu. Tur bija viens tusiņš Vecrīgā (nu, labi, bija vairāki), kur bija cita meitene un es arī, un tad mēs dzērām un beigās visi maucām pa pliko, hahahahaha! Nu, ne jau viens ar otru pa pliko, Eižens pliks ar to vienu meiteni, kamēr es pliks ar citu meiteni, bet, nu, viņas nebija meitenes, reāli sievietes, tā ka visi papīri tīri. Es vienkārši visas dāmas saucu par meitenēm, bet tas nenozīmē, ka viņām uzreiz ir 14… 

Enīvei (iekļāvu anglisko vārdiņu, jo tagad dzīvojat pie Bigbena), ļoti skaists ielūgums! Patiesi! Tas ir pats skaistākais, ko esmu turējis savās rokās uzreiz aiz savas draudzenes krūtīm, ahahaha, joks, joks! Viņa man patiesībā nedod… Bet reāli – kā jūs tādu izdomājāt? Jūs domājāt paši, vai jums palīdzēja kāds stilīgais noformējumu cilvēks, piemēram, Baiba Prindule, Kašers, Gundega Skudriņa, Deniss Ševeļovs vai #Zuzukiņi? Viņi ir stilīgi.

Par skaitu. Mēs būsim divi cilvēki – es un mana draudzene Anna. (Ja viņa jau nebūs mani pametusi, ahahahahahha! Joks. Es ceru, ka nebūs…) Mēs paliksim arī pa nakti, un es ceru, ka mēs tanī naktī seksosimies (jo Anna teica, ka tā kāzās pieklājas), tāpēc forši būtu, ja neieliktu mūs vienā istabā ar, piemēram, jūsu vecākiem. Tad tas gan sanāktu tikpat komiski kā Ēķa filmā par svingeriem, ahahahha! Reāli rēcīgi! Vienreiz man bija tāda situācija, ka paliku pie Annas lauku mājā pa nakti, gājām pirtī, tad gājām gulēt, un tad laikam man māja sajuka ar to pirti, jo pamodos un neapģērbies devos pie ledusskapja padzert ūdeni. Kaut ko meklējos pa to ledusskapi, līdz beidzot sev aiz muguras izdzirdēju savādas skaņas. Toļi kaķis, toļi tas sūcējniekrobots pa zemi šļūc, bet, nē, Annas vecmāmiņa! Nu, es neko, tik aizcirtu ledusskapi un skrēju pie Annas gulēt tālāk. Anna, lai arī bija dusmīga, vēlāk teica, ka labi, ka nebija otrādi – plika vecmāmiņa un apģērbies es. Tas mani mazliet nomierināja, jo, ja tā mazliet padomā, tad taisnība jau Annai ir, ka tādā situācijā kauns būtu vecmāmiņai, bet es ta kaunu varu noturēt abām rokām kā Lielais Kristaps, kas nesa to puisēnu pāri Daugavai (varbūt esat dzirdējuši).

Par ēdienu. Mēs ēdam gan liellopu, gan zivi, gan vegānu ēdienu, bet man Anna teica, ka diez vai var ņemt visus, ka gan jau domāts, ka katram jāņem viens. Tad es izdomāju, ka gribu liellopu, bet Anna arī grib liellopu, un tad es domāju – a, kā tagad ir? Tad sanāk, ka liellops jau ir aizņemts un Annai jāizvēlas no atlikušajiem diviem? Bet tad man Anna teica, ka gan jau varam abi ņemt liellopu, tāpēc mēs abi ēdīsim liellopu. Mums nav ēdienu alerģijas, bet mans otrās pakāpes brālēns ir vegāns un nodarbojas ar jogu, tas noteikti kaut kā ietekmē, jo, nu, radinieks, bet izdomājiet paši, ko ar šo info darīt…

Ziedus mēs jums nedāvināsim, labi, ka paši negribat, jo man vienreiz sanāca riktīgi EPIC FAIL (atkal ieliku anglisko, hahaha). Kad biju mazs (nu, ne mazs kā hobits, bet gados mazs), tad es gribēju mammu iepriecināt Māmiņdienā. Man nebija daudz naudas un ideju arī man nebija, jo vienpadsmit gadu vecumā es vēl nekur nestrādāju un baigie čomi, kuri saprot sievietes, man arī nebija, jo, nu, gāju skolā. Es biju šo to iekrājis no kapeikām, kuras man ik pa laikam pa kluso iedeva vectēvs, tāpēc sapratu, ka padoms arī, tāpat kā nauda, atradīsies pie opja (viņš bija alkoholiķis). Tad nu es klausīju vectēva norādījumiem un aizgāju uz tirgu, lai nopirktu neļķes spīdīgā papīrā, kā arī padusē man bija viņa pusizdzertais šampanietis. Vectēvs teica, ka tas vienmēr ar vecmammu esot strādājis! Kad pušķi ar burbuļdzērienu dāvināju māmiņai, viņa sāka raudāt, un pēc tam uz mani dikti bārās tētis, kā arī uz nedēļu atņēma kabatas naudu, kuras vietā deva pārtikas plēvē satītas sviestmaizes… Mana galva joprojām netver, kas tieši nogāja greizi? Vectēvam vienmēr gāja ar meičām. Pat pēc vecmammas draudzenes viņam bija daudz un visas priecīgas! Pēc starpgadījuma ar neļķēm un Sovetskoye Shampanskoye Māmiņdienā es ziedus vispār vairs nedāvinu, jo man ir bail, ka es atkal varētu neuzminēt kādas dāmas gaumi, jo tās gaumes ir tik daudz un dažādas, ka tajā visā var apmaldīties kā labirintā…

Redzu, ka jums var dāvināt vīnu vai grāmatas. Mēs laikam paliksim pie grāmatas, jo es vienreiz sadzēros tik daudz vīna, ka savā dzimšanas dienā pats pirmais aizgāju gulēt, un Anna bija dusmīga... Tā kā Tu esi mans draugs, Eižen, es Tev noteikti to nenovēlu, jo īpaši kāzu naktī. Gan jau atradīsim kādu grāmatu. Mums labu laiku atpakaļ Latvijā iznāca viena jauna grāmata par Kiviču, ko ir sarakstījis pats Kivičs. Es domāju, ka tā būtu laba izvēle, jo vislabāk sarakstīt grāmatu par kādu personu var pati persona. Loģiski sanāk, ja tā ilgāk padomā… Ā, un Kivičs reiz par sievietēm teica: “jo mazāk orgasmu, jo vairāk kurpju”, tāpēc es ceru, ka Marta kāzās būs ar basām kājām, ahahahhahah! Joks, joks! Tas būtu dīvaini.

Ielūgumā teikts, ka nevajag fotografēt ceremoniju, jo to darīs īsts profesionāls fotografētājs, tāpēc, labi, mēs to nedarīsim. Man telefonā ir arī filmēšanas opcija – es zināju, ka kaut kad noderēs! Atsūtiet, lūdzu, uzreiz savus instagrama kontus, lai es jau laikus esmu gatavs jūs ietagot.

Paldies, ka mūs ielūdzāt! Es un Anna esam riktīgi priecīgi! Šitais ir āsom! Reāli nesaprotu, kāpēc šīs būs pirmās kāzas manā mūžā, jo man šķiet, ka esmu riktīgi komunikabls un foršs cilvēks.

 

P. S. Ja var sarunāt, ka es kāzās nedabūju pa muti, tad sarunājam tā, OK? Es vienkārši zinu, ka kāzās parasti kāds dabon pa muti, un, ja jūs savās kāzās vēlaties jau laikus izplānot, kurš tas būs, tad, lūdzu, neieplānojiet mani. Paldies!

 

XxOo

Lotārs un Anna


Foto: Natans Dumlao Unsplash

 




uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 21 mai, 2022

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Pavasaris 2022

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu