Gredzenfobija

— Ansis Kalējs

Gredzenfobija

— Ansis Kalējs

Raksts

Publicēts: 12 jūnijs, 2018

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Desmit gadu ilga kopdzīve un pāris bērnu pūrā, bet bildinājums vēl aizvien nav izskanējis. Kāpēc vīriešiem ir tik grūti saņemties, lai apprecētu sievieti, ar kuru dzīvo kopā?

Varu tikai apbrīnot tādus vecā kaluma vīrus kā komponists Imants Kalniņš (precējies piecas reizes) vai teātra režisors Dž. Dž. Džilindžers (sešas), kas tik viegli un droši pieņēmuši lēmumu, kam es vēl neesmu sadūšojies ne reizes – bildināt savu izredzēto un iestūrēt laulības ostā. Pie reizes izsaku apbrīnu arī viņu sievām, kas acīmredzot ir zvērinātas optimistes, jo tic, ka lielais mākslinieks turpmāk atturēsies no kolekcijas papildināšanas. Bet varbūt viņi vienkārši ir audzināti ļoti tikumīgā garā, jo vadās pēc pārliecības: ja ir bijis sekss, tad vairs nekur nespruksi, jādodas pie altāra.

Uz pārbaudes laiku

Vēl ne pārāk senā pagātnē bija laiks, kad kāzas tika uzskatītas par neizbēgamu posmu pieaugušo dzīves rituālā, lai jauneklis kļūtu par “īstu vīrieti”. Sabiedrības akceptētā secība bija ļoti skaidra: pirmais skūpsts / bildinājums / kāzas / sekss / kopdzīve / bērni. Taču mūsdienās šī ķēdīte ir izjaukta un nereti sastopama jauktā secībā, piemēram, sekss / pirmais skūpsts / kopdzīve / bērni / bildinājums / kāzas. Un nav nekāds brīnums, ja kāda no sastāvdaļām vispār izpaliek, jo vairs netiek uzskatīta par obligātu. Piemēram, ir diezgan daudz pāru, kuri nedzīvo zem viena jumta, un arī kāzas nebūt nav laimīgas kopdzīves priekšnoteikums.

Ilgstoša kopdzīve pirms laulībām tagad tiek uztverta kā norma, lai gan daudzos gadījumos pāris līdz laulībām tā arī nenonāk. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, gandrīz puse bērnu dzimst ārlaulībā. Kādreiz šādus bērnus nicīgi sauca par bastardiem, bet mūsdienās ārlaulības bērns ir drīzāk norma, nevis izņēmums.

Tagad ļaudis vairāk ar aizdomām raugās uz jauniem cilvēkiem, kuri neilgi pēc iepazīšanās ir gatavi precēties pilnīgi bez jebkādas kopdzīves pieredzes. Draugi un tuvinieki parasti mēģina atrunāt no šāda “pārsteidzīga” lēmuma, ierosina kādu laiku padzīvot kopā, lai pārliecinātos par saderību un iepazītu kopdzīves praktisko pusi. Taču šāds “pārbaudes laiks” nereti ievelkas uz gadiem, un ar katru gadu motivācija apprecēties arvien samazinās. Kā zināms, pagaidu risinājumi saimniecībā bieži vien ir tie noturīgākie.

Nerakstīta vienošanās

Sieviešu un vīriešu attieksme pret kopdzīvi bieži vien ir atšķirīga. Sievietes uzskata to par pagaidu risinājumu, kam agri vai vēlu jānoslēdzas ar laulībām. Vīriešu uztverē šāds iznākums nebūt nav garantēts; tas drīzāk ir kā automašīnas izmēģinājuma brauciens, kas var noslēgties ar pirkumu, bet var arī nenoslēgties, ja mašīna nešķiet gana laba vai arī pie apvāršņa parādījies kāds iekārojamāks modelis. Bet tagad iedomāsimies, kas notiek, ja par automašīnas iegādi vispār nav jādomā, jo darba devējs nodrošina apmaksātu auto un degvielu, pašam nav jādomā par auto apkopi un apdrošināšanu. Kāpēc uzņemties liekas saistības, ja visas tavas vēlmes un vajadzības tāpat ir apmierinātas?

Atšķirībā no laulībām, kam ir noteikts sākuma datums, juridiskais noformējums un desmitiem vai simtiem liecinieku, kopdzīve parasti sākas klusi un nemanāmi. Jums ir pirmais sekss, tas ir patīkams, gribas atkārtot vēl un pavadīt vairāk laika kopā, līdz kādu dienu jūsu dzīvoklī parādās partnera čības un zobu birste, tādējādi apstiprinot jūsu kļūšanu par pāri. Manā gadījumā es ievācos pie draudzenes, jo viņai bija lielāks dzīvoklis. Nekādu oficiālu pārrunu par kopdzīves mērķiem un termiņiem mums nebija; es vienkārši sāku maksāt daļu no rēķiniem par kopējo mājokli. Starp citu, daudzos gadījumos kopdzīves uzsākšanu veicina ne tikai emocionāli un seksuāli stimuli, bet arī gluži pragmatiski apsvērumi, jo uzturēt vienu mājsaimniecību (ar vienu hipotekāro kredītu vai īres maksu, vienu veļasmašīnu un ledusskapi) ir krietni lētāk nekā divas.

Psihologi un attiecību konsultanti norāda, ka tā ir ļoti izplatīta kļūda – uzsākt kopdzīvi bez kārtīgas izrunāšanās, kurā abas puses skaidri definētu savus mērķus un izklāstītu, ko sagaida no šīm attiecībām. Ja par iespējamām laulībām nav runāts jau sākumā, būtu dīvaini ko tādu sagaidīt pēc vairākus gadus ilgas kopdzīves, kad ģimene jau papildinājusies ar pāris bērniem.


Bilde: Benjamin Robyn Jespersen


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 12 jūnijs, 2018

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2018

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies