Dzīve pārpilnībā jeb Seriālu mānija (serial killer)

— Dita Rietuma

Dzīve pārpilnībā jeb Seriālu mānija (serial killer)

— Dita Rietuma

Raksts

Publicēts: 04 decembris, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Dienā, kad rakstu šo tekstu, noteikti daudzu desmitu miljonu mājsaimniecību iemītniekiem vai iemītniecēm ir pilnīgi skaidrs, ko darīt pēcpusdienā, vakarā un arī nakts stundās. Interneta straumēšanas vietne Netflix ir izziņojusi seriāla Kronis (The Crown) ceturtās sezonas pirmizrādi, kuras centrā – britu monarhiju satricinājušās princeses Diānas dzīvesstāsts kopš brīža, kad viņa parādījās prinča Čārlza dzīvē.

 Seriālam Kronis ir daudz kaismīgu cienītāju, un šis Netflix oriģinālseriāls godam reprezentē kvalitatīvo seriālu segmentu. Tā dēvētie kvalitatīvie seriāli pēdējos gados ir kļuvuši par nozīmīgu audiovizuālās produkcijas daļu, ko patērējam daudz un negausīgi, izmantojot dažādus video pēc pieprasījuma servisus (subscription video-on-demand jeb SVOD). Līdzās globālajiem spēlētājiem Netflix, kas revolucionarizējis pasaules kinoindustriju, izsitot ķeblīti zem Holivudas lielo studiju teju simt gadu piekoptās filmu ražošanas un izplatīšanas prakses, ir arī citi nozīmīgi globāli spēlētāji. 

Piemēram, Amazon Prime Video, Hulu, HBO, Hayu, MUBI u. c., kuri piedāvā piekļuvi filmu un seriālu bibliotēkai par noteiktu samaksu mēnesī (SVOD). Ir arī tā dēvētie maksas video pēc pieprasījuma(transactional video-on-demand jeb TVOD) servisi, piemēram, iTunes, Google Play Store, Microsoft Films & TV, kuros filmas vai seriālus var nopirkt vai iznomāt personiskai lietošanai. Līdzās tiem darbojas arī TV kanālu portāli, kas arīdzan piedāvā audiovizuālo saturu, arī filmas un seriālus. Pēdējās desmitgades laikā audiovizuālā satura ražošanas un arī patēriņa ziņā ir notikušas gigantiskas pārmaiņas – platformu ir daudz, gan globālās, gan arī lokālās, filmu un seriālu vēl vairāk. (Latvijā tādas ir arī divu telekomunikāciju kompāniju – TET un Latvijas Mobilais Telefons – piedāvātās interneta platformas Shortcut, LMT straume u. c.)

Savu artavu interneta platformu popularitātē ir pienesusi arī globālā pandēmija. Kinoteātri ir slēgti, sociālo kontaktu un pulcēšanās ierobežošana ir dramatiski ietekmējusi kinobiznesu visā pasaulē. Fakts, ka kinoteātri – šīs klasiskās un tradicionālās kino izrādīšanas vietas, kas kinoindustrijai vienmēr ir nodrošinājušas lielāko ieņēmumu daļu, – 2020. gadā ilgu laiku ir bijuši slēgti, dramatiski ietekmē kinoindustriju visā pasaulē. (ASV kinoteātri ir slēgti kopš marta, atšķirībā no Latvijas tie netika atvērti ne vasarā, ne arī rudenī. Par bankrotu ir paziņojušas lielākās ASV kinoteātru ķēdes, smaga situācija ir arī Eiropā, kur vairākumā valstu kinoteātrus pēc īsa to darbības perioda aizslēdza novembrī.) Bet šajā bēdu ielejā, protams, ir daži pamatīgi ieguvēji – tās ir platformas, kas izplata filmas un seriālus. Tos skatāmies daudz.

 

Katram savas atkarības

Iespējams, uzurpēju kolektīvo balsi, jo mūsu tik fragmentētajā pasaulē un arī fragmentētajā audiovizuālā satura – filmu – lietošanas pieredzē katram būs savs stāsts par “atkarību” vai savām iecienītajām platformām, kurās skatīties filmas vai seriālus. Jau iepriekš vienojamies, ka šajā rakstā “izslēgsim” nelegālos skatīšanās ceļus (torentus), kuri, jā, Latvijā diemžēl vienmēr ir bijuši daudz populārāki un ekspluatētāki nekā kaimiņvalstīts, piemēram, Igaunijā. Kāpēc? Te atbildi varētu prasīt sociālantropologiem; mans neprofesionālais izskaidrojums: divkopienu sabiedrība, kurā dzīvojam, un pēdējos gados bieži pieminētā medijpratība – problēmas orientēties interneta piedāvātajā saturā. Kā nereti esmu dzirdējusi arī no jauniem cilvēkiem, studentiem, “kā lai es zinu, vai tā lapa ir legāla vai nelegāla...”. Tomēr pamazām situācija uzlabojas, jo daudzi izvēlas maksāt ap 10 eiro mēnesī, kļūstot par kādas platformas abonentu, nevis “čakarēties ar pelēkās zonas straumēm”. Kāpēc nepiedāvāju datus, bet “tikai sajūtas”, ka situācija uzlabojas? Vispirms jau tāpēc, ka dati par filmu izplatīšana internetā tikpat kā nav pieejami, tostarp par legālu filmu izplatīšanu, par nelegālo – vēl jo vairāk. 

Statistikas slēpšanas kultūru ieviesa kompānija Netflix, kas kategoriski atteicās pakļauties tradicionālajiem kinobiznesa rituāliem, publiskojot datus par filmu skatītāju skaitu. Skatītāju skaits kinoteātros, filmu komerciālie panākumi – tā ir plaši pieejama informācija, savukārt interneta tiešsaistes platformas šos datus nepublisko vai publisko tikai ļoti savtīgos, proti, PR nolūkos. Droši, ka novembrī ziņu kanālus sasniegs Netflix izplatīta ziņa par seriāla Kronis grandiozajiem panākumiem. Līdzīga ziņa tika izplatīta 2020. gada sākumā par amerikāņu kinorežijas klasiķa Mārtina Skorsēzes filmu The Irishmen / Īrs (2019), kas bija Skorsēzes un Netflix pirmā sadarbība un pretendēja arī uz Amerikas kinoakadēmijas balvu Oskars. Gada noslēgumā gan Netflix ir sācis publiskot populārāko filmu un seriālu topus, tiesa, neuzrādot skatījumu skaitu. Zinot, ka Netflix patlaban pasaulē ir 195 miljoni abonentu, tie ir milzīgi “cipari”. 

(Šis ir tikai neliels fragments no ļoti interesantā Ditas Rietumas raksta. Ja gribi izlasīt pārējo, ieskaties Imperfekt ziemas numurā!)


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 04 decembris, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Ziema 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu