Divi. Ar mīlestību un HIV

— Mare Gauja

Divi. Ar mīlestību un HIV

— Mare Gauja

Raksts

Publicēts: 05 jūlijs, 2018

Kategorija: Žurnālā

Dalies

(Fragments no raksta)

Marta un Aigars tūlīt svinēs gada kāzu jubileju. Nedaudz pāri četrdesmit, labi situēti, inteliģenti, iemīlējušies un... inficēti ar HIV. Ārsti mūsdienās saka: tagad tieši tā izskatās infekcijas jaunā seja. Marta HIV sev atklāja, veicot testu pašas rīkotā publiskā veselības veicināšanas pasākumā. Aigara pirmā sieva jau mirusi no AIDS. Nesen satikušies, viņi sāk visu no jauna.

Ļoti omulīgs, gaišs un plašs dzīvoklis. Grāmatplauktā rindā sastutēti dažāda materiāla un formas eņģelīši. Pastkartes no dažādām valstīm, ko sūtījuši bērni un tuvinieki. “Čau, mamma! Ceru, ka tev ar veselību viss labi, es tevi ļoti mīlu!” raksta Martas nu jau pieaugušais bērns no kādas siltas zemes Dienvideiropā. Smaržo svaigi ceptas siermaizītes. Mierīga sestdienas idille laimīga pāra aliņā.

Bet viss tomēr nav tik ideāli. Savas sejas abi publiski nav gatavi atklāt, pat vārdus ne. Bail nav par pašiem, bet par saviem vecākiem, bērniem un mazbērniem gan. Ja nu kāds nodara pāri ar ļauniem vārdiem, skatieniem? Nē, to viņi nevēlas, tāpat kā tik daudzi citi HIV pozitīvie cilvēki Latvijā. Ir bail. Bet tikmēr šajā Rīgas mikrorajona dzīvoklī gaisā virmo mīlestība. Viņš tur viņas roku, viņa noglāsta viņam ceļgalu. Marta ir skaista sieviete, viņa ir skaista pat tad, kad raud. Aigars pienes Martai ūdens glāzi – sievai laiks iedzert pretvīrusa zāles. Atgādināt otram par zāļu laiku ir svēta lieta. Augšāmcelšanās – tā viņi sauc savu satikšanos abu dzīves tumšākajā posmā.

Ārsta zīmi neprasīju

Varētu teikt – parasti cilvēki. Marta strādā valsts iestādē, Aigars, lai būtu kopā ar jauno mīlestību, pārcēlies no Zemgales mazpilsētas uz Rīgu un tagad nodarbināts kādā lielā privātuzņēmumā. Ja nebūtu HIV infekcijas, nekad nebūtu satikušies. Tāds jocīgs liktenis. Abi ir pirmais zināmais pāris, kas uzsākuši kopdzīvi un apprecējušies, jau esot HIV inficēti. Pāris, par ko priecājas slimnieku atbalsta grupā, viņus ārstējošie ārsti un tie nedaudzie draugi un tuvinieki, kas ir informēti par abu saslimšanu. Tagad viņi sevi sauc par laimīgiem cilvēkiem, jo var iet gulēt un pamosties līdzās mīļotam cilvēkam, var atbalstīt un iedrošināt viens otru.

Paradoksālā kārtā visa Martas līdzšinējā dzīve bijusi saistīta ar sabiedrisko darbu un palīdzēšanu citiem. Viņa bija cilvēks, kas popularizēja veselību, kustību, fiziskās aktivitātes, rīkoja pasākumus, izglītoja cilvēkus. Pirms pāris gadiem pašas rīkotā publiskā pasākumā sabiedriskā vietā viņai tika atklāts HIV. “Cilvēki tika mudināti uz vietas veikt dažādas analīzes. Man kā vienai no kampaņas organizatorēm bija tā kā jārāda priekšzīme, un es arī uztaisīju visu to piedāvāto komplektu: holesterīnu, cukura līmeni, hepatītus, HIV eksprestestu. Vienā brīdī mani pasauca maliņā un pateica: kaut kas nav īsti lāgā, un tā es tajā pasākumā to uzzināju. Cukura līmenis, holesterīns, hepatīts – viss labi, bet... ir HIV. Tā vieta, laiks un apstākļi... tas bija reāls belziens. Kā tas var būt ar mani??? Labi, ka tas nenotika pavisam publiski, piemēram, kā preses konferencē. Medmāsa, protams, iesāka ar vārdiem “varbūt kāda nejaušība, kaut kas nav pareizi”, bet es taču pati labi zināju, ka šo testu precizitāte ir 99%. Aizgāju uz Gulbja laboratoriju un uztaisīju anonīmo testu, paņemot asinis no vēnas. Tajā pašā dienā e-pastā atnāca rezultāts, ka atbilde ir pozitīva, un mani aicināja vērsties Infektoloģijas centrā.”

Tobrīd Marta nesen bija uzsākusi jaunas attiecības. Brīvai sievietei pēc četrdesmit dzīve atkal uzņem apgriezienus, bērns jau liels un pats savā dzīvē, īstais laiks pievērsties sev. Iepazīšanās notika nejauši, var teikt, uz ielas. Vīrietis arī bija šķīries, ar labu darbu, hobijiem, inteliģents – nekāda pamata aizdomām. Attiecības strauji uzņēma apgriezienus, un pāris daļēji sāka dzīvot kopā. Drīz pēc tam Marta saslima, bija kaut kas gripai līdzīgs – ar augstu temperatūru, klepu, izsitumiem. “Apaukstēšanās” tika izslimota, un dzīve turpinājās. Vēl pēc diviem mēnešiem diagnoze bija skaidra – HIV.

“Tā “gripa” bija taisni kā no grāmatas, kur apraksta: uzreiz pēc inficēšanās seko saslimšana ar temperatūru un tādiem kā saaukstēšanās simptomiem. Es taču visu to teoriju no galvas zināju, bet kam tas varēja ienākt prātā? Skaidrs, ka biju inficējusies no sava tā laika drauga. Ja godīgi, pirms attiecību uzsākšanas man nelikās, ka nepieciešamas kādas pārbaudes. Tagad pat nevaru izstāstīt… Likās, esam pieauguši cilvēki, pat jau vairāk nekā briedums. Ne vienam, ne otram nav raksturīga uzvedība, ka katru nedēļu ar citu...

 


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 05 jūlijs, 2018

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2018

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies