Dienvidkorejas popkultūras vilnis

— Anna Ābola

Dienvidkorejas popkultūras vilnis

— Anna Ābola

Raksts

Publicēts: 06 janvāris, 2021

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Pirmo reizi ar Dienvidkorejas kultūru saskāros vasarā pēc pirmā vidusskolas gada, nejauši uzduroties korejiešu drāmai Saules pēcteči (Descendants of the Sun). Noskatījos visu sezonu apkaunojoši īsā laika periodā, aizmirstot par visu, kas skolā tika mācīts par veselīgiem miega cikliem, un no tā brīža ar galvu pa priekšu iegāzos korejiešu kultūras melnajā caurumā – jāatzīst, bez jebkādas nožēlas. Seriālu maratoniem drīz vien sekoja korejiešu popmūzikas iepazīšana, kas man, kā droši vien daudzām lasītājām, atklājās ar Dienvidkorejas puišu supergrupas BTS iemīlēšanu. 

Spilgti atceros pirmo reizi, kad noskatījos šīs grupas mūzikas video Boy In Luv. Visspēcīgāko iespaidu uz mani atstāja tas, cik augstā kvalitātē trijās minūtēs iespējams apvienot gan mūziku, vizuāli estētisko iespaidu, horeogrāfiju, gan aktiermākslu un stāstu, ar ko liela daļa no mums droši vien savā veidā spēj identificēties. Tas viss man šķita kas pilnīgi jauns un Rietumu pasaulē neredzēts. Biju pieradusi, ka popmūzikā mākslinieki bieži vien vai nu koncentrējas uz mūzikas kvalitāti, vizuālos efektus atstājot fonā un paļaujoties uz to, ka vārdi un melodija runās paši par sevi, vai arī pievēršas tikai vizuālajiem efektiem, neko daudz nesatraucoties par to, kas skan tiem pāri. Varbūt tieši tāpēc, pirmo reizi redzot tik sabalansētu un profesionālu apvienojumu visam, ko meklēju mūzikas pasaulē (turklāt puiši izskatījās kā tikko nokāpuši no žurnāla vāka, kas droši vien arī ietekmēja manu uztveri), lika man uz brīdi aizturēt elpu.

K-POP

Kad ieniru dziļāk Korejas popmūzikas pasaules labirintos, saskāros ar divām pretējām izjūtām – pārsteigumu, cieņu un mīlestību, ko jutu pret māksliniekiem, kas veido šo pasauli, un tajā pašā laikā ar šoku, skumjām un dažbrīd pat klaju pretīgumu, ko izjutu pret kompānijām, kas šos mūziķus uztur un reklamē. Aiz perfekti izstrādātajiem videoklipiem, pārcilvēciski sinhronizētajām deju kustībām, skaistajiem skatuves tēliem, glamūrīgajām “omg, es arī gribētu tā dzīvot” reakciju izraisošajām reklāmas kampaņām un faniem veltītiem pateicības vārdiem, slēpās kas tumšāks – gadiem ilgs necilvēcīgs treniņu režīms, darba līgumi, kas māksliniekiem atņem jebkādu brīvību uz privāto vai sociālo dzīvi (viens no populārākajiem punktiem k-popa mākslinieku līgumos ar producentu kompānijām ir aizliegums iesaistīties jebkādās romantiskās attiecībās, jo tas “grauj mākslinieka komerciālo vērtību”), apsēstība ar ārējo izskatu, kas bieži vien iekļauj plastiskās operācijas un neveselīgas diētas. Slavenāko k-popa mūziķu mērķis ir pārdot fantāziju par ideālo cilvēku, ko industrija ir noslīpējusi līdz perfekcijai. Galu galā šī māksla bija iemesls, kāpēc, pirmo reizi saskaroties ar k-popu, jutos mazliet apreibusi. Korejas popmūzikas industrijā strādājošo mūziķu motivācija sekot savam sapnim par uzstāšanos, neskatoties uz grūtībām, šķēršļiem un upuriem, kas šīs spilgtās nākotnes vīzijas vārdā bija jānes, mani ļoti iedvesmo un bieži vien liek jautāt sev: cik tālu gan es būtu gatava iet, lai piepildītu savus sapņus?

 K-BEAUTY

Nevaru noliegt, ka korejiešu kultūrā valdošā izpratne par estētiku un skaistuma ideāliem bija viens no pirmajiem magnētiem, kas mani tajā pievilka. Nekad neesmu bijusi sajūsmā par Kardašjanu kloniem, kas, okupējot mūsu instagrama lapas, mēģina iebarot pārliecību, ka kosmētika nepieciešama, lai radītu sev citu seju, pazaudējot savus individuālos vaibstus zem bronzeru un izgaismotāju kārtām. Kad saskāros ar Austrumu kultūrās eksistējošo skaistuma etalonu, kas vairāk balstīts uz katra cilvēka dabiskā skaistuma izcelšanu, sajutu, ka esmu atradusi ko tādu, kas atbilst manām vērtībām. Rietumnieki ir apsēsti ar “spēcīgās/seksīgās” sievietes tēla izveidi, savukārt Korejā valda apmātība ar jaunības kultu. Šos mērķus var noprast pavisam skaidri, ja blakus noliekam kādu no Kailijas Dženeres selfijiem un, piemēram, Korejas meiteņu popgrupas Red Velvet dalībnieces Irīnas Kimas reklāmas kampaņas fotogrāfiju kosmētikas kompānijai Etude House

Viens no svarīgākajiem korejiešu skaistuma pasaulē ir pieņēmums, ka rūpēšanās par sejas ādas veselību ir svarīgākais solis, kosmētikas uzklāšana ir tikai veids, kā pēc tam izcelt spēcīgākos punktus. Pēdējo gadu laikā arī Rietumos uzmanību piesaistījuši Korejā radušies desmit soļu sejas kopšanas rituāli, kas iekļauj desmit dažādu sejas kopšanas līdzekļu uzklāšanu uz sejas pirms došanās pie miera. Kad pirmo reizi uzzināju par šāda rituāla eksistenci, pavadīju vairākas stundas internetā, skatoties K-Beauty influenceru video un meklējot piemērotākos produktus. Nu jau trīs gadus šis rituāls man kļuvis par ikvakara neatņemamu sastāvdaļu, un ieguldīto laiku un naudu nenožēloju. Korejiešu sejas ādas kopšanas produkti pavisam noteikti ir citā kvalitātes līmenī nekā pie mums pieejamie, un katrai iespējamai problēmai ir risinājums. Lūk, daži no, manuprāt, labākajiem K-Beauty influenceriem, kam vērts sekot, ja vēlies par korejiešu kosmētiku un sejas kopšanu uzzināt ko vairāk:

 PONY Syndrome | @ponysmakeup

Jennifer Kim | @meejmuse

Edward Avila | @edweird0

Heizle | @heizlemakeup

 Korejiešu aizraušanās ar jaunības saglabāšanu skaidri redzama arī aktuālajās modes tendencēs – gan apģērbā, gan kosmētikā un matu sakārtojumos. Te gan jāpiemin arī fakts, ka Dienvidkoreja vēl joprojām ir daudz konservatīvāka valsts nekā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis. Viena no modes normām, kas mani pārsteidza visvairāk, bija pārsteidzoši īsu minisvārku atzīšana par pilnīgi pieņemamiem, taču topiņi ar dekoltē vēl joprojām tiek uzskatīti par kaut ko skandalozu. Priekšroka tiks dota vai nu elegantam un romantiskam stilam, vai arī ērtākam ielas apģērbam, taču vienmēr izvairoties atklāt par daudz. Arī nesen Rietumos ienākušais trends valkāt dažus izmērus lielākus apģērbus (oversized) Korejā ir ļoti iecienīts, jo tādas drēbes padara valkātāju jaunāku un nevainīgāku.

 

Pazīstamākie kosmētikas zīmoli
 
Pazīstamākie modes zīmoli
3CE
Etude House
Laneige
Peripera
COSRX
Innisfree
STYLE NANDA
GentleMonster
Chuu
KYE
Dabagirl
MyFiona

 

 K-DRAMAS

Varu garantēt, ka pirmā reize, kad skatīsies korejiešu seriālus, būs pavisam dīvaina. Atceros, sākumā likās tik neierasti vērot savādo montēšanas stilu ar šķietami nesaprotamiem slow-motion kadriem, dzirdēt valodu, no kuras tobrīd vēl nesapratu ne vārda, un vērot varoņus, kuri dzīvo pēc pavisam citādām kultūras un sociālajām normām nekā es un brīžiem rīkojas man pilnīgi nesaprotami. Taču kaut kas šajā atšķirībā man šķita hipnotizējošs un pazīstams. Manuprāt, tur arī slēpjas tā maģija –kontrastā starp ierasti ikdienišķo un neparasto, kas tomēr iekļauj sevī ko tādu, ko pazīs visi: prieku, konfliktus, izmisumu, mīlestību, humoru. Cilvēku pārdzīvojumiem nav kulturas robežu, sirds ir mums visiem.

Ja esi sākusi interesēties par Korejas kultūru, pavisam noteikti iesaku sākt ar k-drāmu skatīšanos. Šādā veidā tu izbaudīsi fantastiskus stāstus, aktierspēli un režiju (un neizbēgami iemīlēsies neeksistējošos neprātīgi romantiskos varoņos) un tajā pašā laikā tuvāk iepazīsi Korejas kultūru, tās sociālās normas un valodu. Dažādība šajā industrijā ir milzīga, tā piedāvā visu – no romantiskām komēdijām līdz trilleriem. Šīs ir tikai dažas no manām favorītdrāmām, ja nu meklē ieteikumus:

 

Descendants of the Sun / 태양의 후예 (2016)

Healer / 힐러 (2015)

Sky Castle / SKY 캐슬 (2019)

Goblin / 도깨비 (2017)

Weightlifting Fairy Kim Bok-Joo / 역도요정 김복주 (2017)

W: Two Worlds / 더블유 (2016)

Strong Woman Do Bong Soon / 힘쎈여자 도봉순 (2017)

The Good Wife / 굿 와이프 (2016)

 

Kā jau visam, arī Korejas popkultūrai ir gan savas brīnišķīgās, gan tumšās puses, un mani fascinē veids, kā tās viena otru ietekmē un līdzsvaro, atgādinot, ka visi esam tikai cilvēki un perfekcija ir mīts. Iepazīstot kultūru arvien dziļāk, esmu sapratusi, cik mērķtiecīgi tās popmūzikas un skaistuma industrijas iekšienē tiek pētītas cilvēku kvēlākās vēlmes, kaislības un bailes, lai pēc iespējas veiksmīgāk izmantotu to visu mārketingā. Pats interesantākais man šķiet tas, ka šīs kultūras šarms turpina mani apburt arī pēc tam, kad pirmoreiz šo faktu apzinājos, pierādot, ka vēl ir atlicis tik daudz. Vajag tikai uzdrīkstēties ienirt.

Autores ilustrācijas


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 06 janvāris, 2021

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Pavasaris 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu