Cilvēka veselība sākas ar nervu sistēmu

— Laura Lauziniece

Cilvēka veselība sākas ar nervu sistēmu

— Laura Lauziniece

Raksts

Publicēts: 04 jūnijs, 2022

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Saruna ar ārsti, neiroloģi un kognitīvo zinātņu maģistri Sandru Vestermani par neiroloģiju, karjeras izvēli, mūsdienu cilvēka izaicinājumiem, trauksmi, sevis iepazīšanu un to, kā mūsdienu laikmetā rast mieru.

 Gatavojoties intervijai, sapratu, ka esmu apjukusi terminos. Neiroloģija, neirozinātne, neirobioloģija – vai tas ir viens un tas pats, vai katrs pavisam kaut kas cits?

Neiroloģija ir medicīnas nozare par nervu sistēmas patoloģiju. Neirozinātne ir plaša zinātnes nozare un ietver sevī daudzas apakšnozares. Var būt medicīniskā neirozinātne, inženiertehniskā neirozinātne, bioloģiskā neirozinātne un tā tālāk. Ja skatāmies medicīnisko neirobioloģiju, tā ietver neirobioloģiju, psihofizioloģiju, neirobioķīmiju, kas saistītas ar smadzeņu un psihes struktūru un fizioloģiju.

Ja cilvēku moka panikas lēkmes, migrēna vai veģetatīvā distonija, kurā brīdī būtu jādodas pie psihoterapeita un kad pie neirologa vai psihiatra?

Viens kritērijs, lai vispirms dotos psihoterapeita, ir situācijas, kas nav tik nopietnas, lai būtu vajadzīgi medikmenti, lai papētītu, piemēram, garastāvokļa traucējumu, depresijas vai miega traucējumu cēloņus un mēģinātu tos koriģēt bez medikamentiem. 

Neirologs vairāk atbild par smadzeņu un nervu sistēmas struktūras un funkcijas traucējumiem, tiek veikti klīniski un funkcionāli testi, pacients nosūtīts uz papildu izmeklējumiem. Neirologs nodarbojas ar insultu, neirotraumu seku ārstēšanu, izmanto objektīvas metodes galvassāpju, migrēnas, muguras sāpju, roku, kāju tirpšanas, vājuma vai nespēka izmeklēšanai, respektīvi, ar visu to, kas saistīts ar perifērās un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem. Protams, nekur nav pazudis arī klasiskais āmurītis, ar kuru pārbauda refleksus. Man reiz paciente ļoti neapmierināti bilda: “Jūs izmantojat vecas metodes!” Bet āmurīti nevar aizvietot neviena magnētiskā rezonanse. Magnētiskajā rezonansē mēs redzam bildi un struktūru, ar āmurīti pārbaudām funkciju un reakciju. Vēl ir jauks instruments – adatiņa, ar kuru pārbaudām jušanas traucējumus. Centrālā nervu sistēma sastāv no galvas un muguras smadzenēm un perifērās nervu sistēmas, kas inervē iekšējos orgānus, rokas un kājas, muskuļus, ādu un citas struktūras. Neirologi mēģina diagnosticēt, kur ir impulsu pārvades traucējumi.

Psihiatrs strādā ar psihi, neirologs – ar ķermeni. Kaut gan, protams, neiroloģija un psihiatrija pārklājas. Neirologam ar psihiatru darbošanās lauciņi pārklājas, piemēram, vieglas depresijas un trauksmes, veģetatīvās distonijas gadījumos, bet, ja neirologs netiek galā, tad jādodas pie psihiatra. 

Runājot par veģetatīvo distoniju, tā liecina par izjauktu līdzsvaru veģetatīvajā nervu sistēmā. Ja rodas sajūtas, kas līdzīgas reāliem simptomiem, piemēram, sirds pārsitieni vai aritmija, elpas trūkums, gremošanas traucējumi un tamlīdzīgi, bet objektīvi slimība nav atrodama, tad tas ir saistīts ar domām un emociju regulācijas traucējumiem. Smadzeņu struktūra pagaidām nav bojāta.

Pagaidām? Tas nozīmē, ka ilgstošas distonijas gadījumos var tikt bojāta smadzeņu struktūra?

Smadzenēs notiekošās neskaitāmās elektrobioķīmiskās reakcijas ilgtermiņā, pateicoties neiroplasticitātei, izmaina arī smadzeņu struktūru, nostiprinot disfunkcionālo regulāciju. Ja cilvēks ilgstoši dzīvo trauksmē, tad, protams, ar laiku un ar vecumu attīstās slimības, teiksim, paaugstināts asinsspiediens, sirds aritmija, II tipa cukura diabēts, ateroskloroze, imunitātes traucējumi. Šīs slimības parasti tiek saistītas ar normālām novecošanas kaitēm. Ievērojama nozīme hronisku slimību attīstībā ir arī gēniem. Mēs nevaram radikāli izmainīt gēnus, bet varam attālināt slimību iestāšanos vai padarīt slimības vieglākas ar epiģenētiskiem fakoriem, proti, vides ietekmi. Ar vidi mēs saprotam savu uzvedību, ieradumus, dzīvesveidu, spēju mācīties regulēt domas un emocijas.

Uz jautājumu “Kurš ir galvenais orgāns – sirds vai smadzenes?”, var būt dažādas atbildes. Kardiologs teiks, ka sirds, es teikšu, ka smadzenes. Smadzenes ģenerē elektroniskos impulsus, bez kuriem nedarbotos neviens orgāns. Sirdij ir savs impulsu ģenerators, taču tā vienalga ir saistīta ar smadzenēm. Galu galā sirdi mēs varam pārstādīt, bet smadzenes, domāju, vēl ilgi nevarēsim. 

( Šis ir tikai intervijas sākums. Visu sarunu atradīsi Imperfekt vasaras numurā)

Foto: Sandija Nereta


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 04 jūnijs, 2022

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2022

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu