Cik maksā negulēta nakts?

— Jolanta Sēnele

Cik maksā negulēta nakts?

— Jolanta Sēnele

Raksts

Publicēts: 05 februāris, 2018

Kategorija: Par visu ko

Dalies

Gribas visu izdarīt, visu paspēt, būt brīnišķīgai sievietei, lieliskai mammai un perfektai darbiniece un vēl kaut ko priekš sevis, sirdij pagūt izdarīt… Visam laika mēdz nepietikt, tādēļ atceramies iedvesmojošo teicienu, ka izgulēsies kapā, un šņik-šņak  nogriežam nost pa stundiņai no miega. “Cilvēki ir vienīgā suga, kas liedz sev miegu bez svarīga iemesla,” teicis Kalifornijas universitātes miega pētnieks Metjū Volkers. Kaut tautā gulēšanu mēdz saistīt ar slinkumu un citām ne īpaši pozitīvām cilvēciskām īpašībām, tomēr ar to, ka mēs guļam tikpat maz, cik Napoleons, nav jālepojas. Tas principā ir bīstami, un,  lūk, kam: 

1. Prātam. Miegam ir kritiski svarīga loma domāšanas un mācīšanās jeb kognitīvajos procesos. Miega trūkums vispirms jau vājina uzmanību, modrību, kā arī koncentrēšanās, spriešanas un problēmrisināšanas spējas. Piemēram, ceļu drošības eksperti miegainību salīdzina ar braukšanu dzērumā. Otkārt, nakts laikā dažādo miega ciklu laikā notiek lielā ģenerāltīrīšana atmiņas apcirkņos, kur viss tiek salikts pa “pareizajiem plauktiem”. Bez miega tātad nav iespējama mācīšanās. Hroniski neizgulējušies cilvēki pierod pie miegainības un viņiem šķiet, ka viss ir kartībā, tikai mentālās aktivitātes testos redzams, ka līdz “kārtībai” tālu.

2. Attiecībām. Kādā amerikāņu pētījumā, kurā piedalījās 43 pāri, tie, kas gulēja mazāk par septiņām stundām, strīdējās agresīvāk un naidīgāk. Tomēr, ja vismaz viens partneris bija izgulējies, strīdēšanās sliecās būt konstruktīvāka. Pēc vairākiem citiem pētījumiem, miega trūkumā dzīvojošajiem ir arī mazāka interese par seksu, un tas vienlīdz attiecas kā uz vīriešiem, tā uz sievietēm. Loģiski, jo dabā valda hiearhija, un ķermenim izgulēšanās ir svarīgāka par seksu.

3. Noskaņojumam. Hronisks miega trūkums var radīt depresijai līdzīgus simptomus. Kādā pirms desmit gadiem veiktā pētījumā ar 10 tūkstošiem clvēku atklājās, ka tiem, kas sirga ar bezmiegu, piecas reizes biežāk diagnosticēja depresiju.  Kur tur vista, kur ola, grūti noteikt,  bet skaidrs, ka bezmiegs tikai pasliktina situāciju.

4. Ādai. Jo mazāk miega, jo vairāk kortizola - hormona, ko dēvē par stresa homonu, bet pārlieku liels tā daudzums noārda kolagēnu - proteīnu, kas atbild par ādas elastību un gludumu. Miega trūkums samazina arī cilvēka augšanas hormona daudzumu, kas izdalās tikai dziļā miega fāzēs. Kamēr esam bērni, šis hormons nodrošina augšanu, savukārt vēlāk tas rūpējas par muskuļu masu, ādas biezumu un kaulu stiprību .

5. Svaram. Jo mazāk guļam, jo lielāks bads. Te pie vainas divi hormoni: grelīns, ko dēvē par bada hormonu un leptīns, kas savukārt atbild par sāta sajūtu. Miega trūkums tiek saistīts ar palielinātu pirmo un samazinātu otro hormonu. Kā zināms, palielinātā apetīte šādos gadījumos vēršas ne jau dārzeņu, bet gan čipšu un cielaviņu virzienā..

 Kad pietrūkst miega?

Tad, kad no rīta, bez modinātāja, nevaram piecelties. Lai arī mēdz būt izņēmumi, eksperti uzstāj, ka septiņas stundas miega pieaugušam cilvēkam ir minimums, lai varētu funkcionēt optimāli. Kādā pētījumā sešu stundu gulēšana 14 naktis pēc kārtas radīja tādu pašu kognitīvo efektu, kā vispār negulēšana divas naktis pēc kārtas. Ekstra pagulēšana brīvdienās var mazināt vairākus negribētos blakusfektus, bet tas neatceļ negatīvos ietekmi uz domāšanas un mācīšanās procesiem.

Foto - Shutterstock


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 05 februāris, 2018

Kategorija: Par visu ko

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies