Apslēptā Parīze ½ dienā

— Dana Sinkeviča

Apslēptā Parīze ½ dienā

— Dana Sinkeviča

Raksts

Publicēts: 22 septembris, 2017

Kategorija: Iesakām

Dalies

Ko darīt Parīzē, ja jūsu rīcībā ir tikai puse brīvas dienas, bet visi obligātie tūristu objekti jau apskatīti vai neinteresē? Imperfekt šādā neapskaužamā situācijā izvēlējās doties uz Marē jeb Le Marais, kas kādreiz bija purvs, bet tagad viens no trendīgākajiem Parīzes rajoniem.

"Ja tāpat vien te pastaigājaties, pat prātā var neienākt, cik daudz piļu šeit ir," mums saka Flora, parīziete un mūsu gide. Kuru, starp citu, pilnīgi uz dullo atradām internetā un pelēkā rītā satikām pie Saint-Paul metrostacijas, jo atbraukšana līdz šai pieturai ir ērtākais veids, kā nokļūt Marē. Flora mums izrāda mazāk populāras vietas un iesaka insaideriem vien zināmās labākās konditorejas, restorānus un gleznainākos pagalmus. Zvana baznīcu zvani, ir svētdienas rīts, spārnos paceļas iztraucēti baloži un ielas Parīzei neticami tukšas.


 Marē pievilcība slēpjas ne tikai pilīs,  - tās principā var atrast arī citās vietās. Pievilcīgākais ir tas, ka šeit salīdzinoši nelielā vietā lielā koncentrācijā var atrast to Parīzi, kurā ir bruģētu ieliņu labirinti, senlaicīgas beķerejas, bistro, kur ietves malā iedzert vīna glāzi,  apslēpti dārzi ar lavandām, Japānas anemonēm un tomātiem un skvēri ar simtgadīgiem kokiem. Tādu Parīzi, kurā vari iedomāties sevi uz soliņa lasām Sartru (pat, ja agrāk tev nekas tāds prātā nav nācis) vai vismaz tievēšanas bestselleru “Francūzietes nekļūst resnas”. Parīzi pirms Franču revolūcijas, pirms Napoleona lielummānijas, Parīzi, kuras šarmu neko daudz nav pabojājusi visaptverošā modernizācija.  Un arī tādu Parīzi, uz kuru vakariņās vai iepirkties dodas vietējie, ne tikai tūristi. Marē šobrīd ir modē, bet vēl ne tik ļoti, lai tas jau kļūtu traucējoši.

Stilīgākais purvs Eiropā

Marē nosaukums cēlies no vārda “purvs”, jo agrāk te bija diezgan mitrs - ne velti tepat blakus elpo Sēna. Pirms Franču revolūcijas šis bija  smalks aristokrātu rajons, kurā augstmaņi sabūvēja sev daudzas pilis un savrupnamus – tas skaitījās prestiži, jo tepat netālu atradās karaļu rezidence Luvrs - ļaujoties pilnasinīgai dzīvei un dzīves priekiem. Starp citu, par priekiem Marē neviens nav aizmirsis arī šodien, te vienā no senākajām celtnēm visā Parīzē atrodas svingeru klubs, citur dāmas vilina iekšā iestādījumā ar nosaukumu Love Hotel Botique (katrs pēc savas samaitātības pakāpes var iztēloties, ko tieši tur piedāvā), arī gejiem nav, ko sūdzēties.  Un tas viss kopā ar ebreju sinagogām. Jo, kā zināms, Lielā Franču revolūcija ieviesa pamatīgas korekcijas, daudzi piļu īpašnieki kļuva par galvastiesu īsāki, un arī Marē spožums aiztecēja pa notekreni kopā ar aristokrātijai nolaistajām asinīm.  To, savukārt, izmantoja Parīzes ebreji, padarot šo vietu par ļoti draudzīgu komercijai, un šeit joprojām, it īpaši ap rue des Rosiers ielu ir daudz sinagogu, ebreju veikalu, grāmatnīcu, beķereju, košera restorānu utt.

Savukārt pagājušā gadsimta 50-tajos gados Marē kļuva par strādnieku rajonu, bet daudzas no vēsturiskajām celtnēm atradās vienkārši šausmīgā stāvoklī. Ja ap šo laiku es dzīvotu Parīzē un man būtu kaut druska liekas naudas, es te būtu nopirkusi dzīvokli. Jo kurš gan varēja iedomāties, ka 1964. gadā šī būs pirmā vieta, kuru pasludinās par kultūrvēsturiski īpaši aizsargājamu teritoriju, kurā daudzus vēsturiskos objektus iekonservēs, sakops, atjaunos un rezultātā palēnām iepūtīs rajonam jaunu, pievilcīgu dvašu? Tagad par iespēju šeit dzīvot jāmaksā astronomiski cipari. Jo Marē nu ir kļuvis par mākslas galeriju, trendīgu veikalu, stilīgu konditoreju un restorānu mājvietu, turklāt vietā, kur klusuma un zaļuma ziņā reizēm pat paveicas justies kā lauku mierā.


Eklēru ģēnijs un citas praktiskas adreses

Parīzi mēdz dēvēt par konditorejas galvaspilsētu. Katrā ziņā kruasānus un eklērus francūži cept prot pilnīgi noteikti. Lūk, divas adreses, kur noteikti jāaiziet, ja ģībstat no laba eklēra. L’ Eclair de genie ir šobrīd viens no trendīgākajiem šo grēcīgo kūku zīmoliem, Marē to meklē Rue Pavee 14 (mans favorīts ir pistāciju, 6 eiro, kas labai kūkai Parīzē skaitās “normāla” cena). Otra vieta, kur jāiegriežas pēc kantaina eklēra, ir Yahn Couvreur (par viņu karameļu eklēru esmu gatava nākamās trīs dienas sēdēt uz diētas), kur cep arī citas bezgalgardas  lietas, ko vien var pagatavot no baltajiem miltiem un sviesta - Rue des Rosiers 23. Marē, protams, var atrast arī daudzas slaveno makarūnu vietas, piemēram, Pierre Herme, kas atrodas rue Sainte Croix de la Bretonnerie 18, bet, ja domājam praktiski, tad iesaku tos iegādāties Šarla de Golla lidostā slavenajā Laduree zīmola stendā (labi makarūni bez konservantiem jāapēd aptuveni 3-4 dienu laikā).

Savukārt, ja, tāpat kā man, interesē laba tēja, tad apvienojumā ar skaistā Place des Vosges apskati 15. numurā meklējat Parīzes tējas zīmolu  ar senākajām saknēm jau no Luija XIV laikiem, izsmalcināto Dammann Freres (tagad Miss Dammahh zaļā tēja ar pikanto aromātu tagad ir mans glābiņš lietainajos Rīgas darbadienu rītos). Starp citu, tēju droši var pārvadāt arī rokas bagāžā, lai gan franču sierus gan nedrīkst.

Šopinga ziņā blīvākās būs rue des Rosiers, des Francs Bourgeois, Vieille du Temple, de Rivoli ielas, arī restorānu un ēstuvju te netrūkst, pēc pieredzes varu ieteikt tipisku franču bistro ar jestru ebreju viesmīli bonusā Les Philosophes rue Vieille du Temple 28. Savukārt populārākie apskates objekti ir Viktora Igo māja, kurā viņš uzrakstīja “Nožēlojamos”, Pablo Pikaso muzejs, bet var arī vienkārši pastaigāt pa ielām bez īpaša nodoma, visbeidzot, ja vien ir tāda vēlme un tradīcija, noliekot svecīti vienkāršajā, taču izsmalcināti skaistajā Saint-Paul-Saint-Louis baznīcā. Bet, ja vairāk gribas redzēt paslēptos pagalmus un slepenos dārzus, var sarunāt gidu www.hidden-paris.com


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 22 septembris, 2017

Kategorija: Iesakām

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu

Ielogojies