Klāt vasara, un daudzi skolēni un studenti ir kārtējos darba meklējumos. Ziniet, būt par viesmīli ir labākais, ko vasaras sezonā var vēlēties. 

Viesmīlis darbā – tā ir deja un teātra izrāde vienlaikus. Visas kafejnīcas, restorāna telpas un terase ir tava skatuve un deju grīda. Tu griezies virpulī starp viesiem, liec viņiem justies gaidītiem, smaidot un izstarojot nepārtrauktu pozitīvismu un saņemot siltumu arī pretī.

Man kāds reiz teica, ka darbs viesmīlībā un apkalpojošajā jomā lauž cilvēkus. Un es par simtu desmit procentiem varu piekrist, taču uz to jāskatās tikai un vienīgi pozitīvi. Šī “laušana” ir vien izaugsmes iespēja, kas noderēs arī turpmākajos sevis meklējumos.

Kāpēc, manuprāt, vajadzētu iekāpt viesmīļa kurpēs? 

Iemācies runāt, sarunāt un aizrunāt pilnas ausis

Katram klientam jāatrod individuāla pieeja. Jau pieejot pie galdiņa, iemācies nolasīt, kāds ir viesa garastāvoklis un kā viņam palīdzēt atplaukt. Tas, kā sarunāsies un sevi pasniegsi, radīs daļu kopējā iespaida par viņa pieredzi šajā kafejnīcā. 

Ne reizi vien gadīsies kāda kļūme – vai nu pats būsi ko sajaucis, vai bārmenis, vai arī pavāri virtuvē. Neatkarīgi no tā, kurš vainīgs, tu būsi tas, kurš ies atvainoties un risināt situāciju. Izklausās pēc lekciju kursa Ievads krīžu komunikācijā. Nāksies iemācīties izlīdzināt situāciju, sarunāt visu tā, lai viesis mājup dotos labā noskaņojumā un bez rūgtas pēcgaršas.

Kāpēc aizrunāt pilnas ausis? Tā ir iespēja paspīdēt un piedāvāt savu mīļāko ēdienu vai dzērienu, radot arī viesim vēlmi to nogaršot. Kafejnīcā, kurā strādāju pirms pāris gadiem, dzērienkartē bija pašu gatavota limonāde ar tomātu sīrupu un citiem brīnumiem. Redzot ko tādu, var mazliet nobīties – limonāde ar tomātiem? Taču, ja pareizi piedāvāsi, viesis, visticamāk, gribēs pagaršot.

Ja kādam iepatiksies apkalpošana, ēdieni un dzērieni, viņš nāks atkal. Vēl tagad, pēc jau trim gadiem citā darbā, atceros ģimeni, kas vienmēr nāca ēst vistas nagetus. Un tos divus draugus, kas no paša rīta atbrauca ar velosipēdiem, lai iedzertu Valmiermuižas alu vai Rīgas balzamu, uzkožot kalmāra gredzenus vai ķiploku grauzdiņus.

Forši kolēģi = ātri paiet laiks

Strādāt kopā ar foršiem cilvēkiem ir jautrāk un interesantāk. Iespēja satikt un iepazīt citam citu, izprast katra untumus, lai vieglāk sastrādāties. Smiekli līdz nelabumam, arvien jauni pļāpu temati (protams, brīvajos brīžos). Ja kolēģi patiks, darba laiks paskries nemanot, jo brīvbrīžos būs lieliska kompānija. 

Apgūsi viesmīļu humoru un ironiskās standarta frāzes, ko izsaka lielākā daļa klientu. Piemēram: “A jums ir kaut kas, ko paēst?” vai “A jums ir ēdienkarte?” Pasmaidīsiet un turpināsiet strādāt.

Starp citu, ja ir labas attiecības ar kolēģiem, visu var sarunāt. Piemēram, es izskrēju mazā pauzītē un nopirku sev vidusskolas izlaidumam kleitu. 

Eiro vai divi

Zinu, ka šis Latvijā ir tāds mazliet strīdīgs temats, par ko arvien pārliecinos tviterī. Nav jau noslēpums, ka par labi padarītu darbu viesi bieži vien atstāj nelielas tējas naudas jeb dzeramnaudu. Ja tev ir mērķis vasarā mazliet iekrāt, lai sevi ar kaut ko iepriecinātu, vai vienkārši atlikt kādu summu kopmītņu dzīvei, studijām, meklē darbu kafejnīcā.

Protams, tējas naudas kultūra pasaulē ir dažāda – vieni atstāj, citi to uzskata par nepieklājību. Nedrīkst strādāt tikai ar domu, ka kāds gribēs pateikt “paldies” ar papildu naudu. Šis darbs ir jāiemīl, jo tikai pienākuma pēc būs grūti to darīt labi. 

“Hei, vai tas ir tas cilvēks no…? Vai tas ir tas tur…?”

Tieši tāpat kā tu izej sabiedrībā, to dara arī Latvijas slavenības. Tas nozīmē, ka bieži nāksies satikt redzētas sejas, kas darba ikdienu padarīs vēl krāsaināku. Iespējams, iegūsi kādus kontaktus, kas noderēs turpmāk. 

Starp citu, kafejnīcā, kurā es strādāju, bija siena ar sabiedrībā zināmu cilvēku teiktajiem sirsnīgajiem vārdiem par mūsu viesmīlību un gardajām maltītēm, arī viņu autogrāfi. 

“Mazais Einšteins”

Visgrūtāk ir strādāt dienās, kad notiek pilsētas svētki vai kāds cits nozīmīgs pasākums. Visbiežāk tauta grib sēdēt, kā es parasti smējos, divos vai pat trijos stāvos cits citam klēpī. Jo vairāk klientu, jo vairāk pasūtījumu un lūgumu tev jāatceras. Uztrenēsi atmiņu tā, ka vēl mājās atminēsies, ko katrs baudījis.

Pasūtījumu lapiņām, ja raksti ar roku, bieži vien “pieaug kājas” – tās aizpūš caurvējš, tās pazūd citu pasūtījumu jūklī. Nāksies vien papūlēties, lai atcerētos, kas bija pirmajā vai otrajā kārtā. Ja nu galīgi ne, jāmet kauns pie malas un jāiet pārvaicāt.

Regulāri būs jātrenē smadzeņu šūnas, jo, ejot gar galdiņiem, vismaz trīs viesi tev nopakaļ uzsauks, ka viņiem vajag aukstu alu vai ko citu. Jāpārzina arī ēdienkarte no vāka līdz vākam. Tas noder, gan rakstot rēķinus, gan atbildot uz dažādiem jautājumiem. Viesi par pajautāt jebko.

Tiksi pabarots, bet...

Iespējas ir dažādas, tās noskaidrosi vien tad, kad sāksi strādāt. Reizēm darbiniekiem tiek gatavotas kopējas pusdienas, varbūt ir kāda darbinieku atlaide, bet reizēm, kad pavāriem vairāk laika, vari izvēlēties ko garšīgu no ēdienkartes. Es gan brīdinu, ka vasaras karstākajās dienās būs jāpārtiek no ātri pagatavojamiem frī kartupeļiem ar kečupu, jo, ieskrienot virtuvē atstāt traukus, tev ir precīzi divas sekundes, lai iemestu mutē vienu kartupeli un skrietu tālāk. Reizumis bija jāēd zibenīgi un lieliem kumosiem. Tu jau tā visu dienu esi uz kājām un vēl arī pusdieno (ja to vispār var nosaukt par pusdienošanu) stāvot. Tie, kas šajā jomā nestrādā, nekad neiedomāsies, ka patiesībā viesmīlis atdod sevi visu. Tas ir sirdsdarbs.

Svētkos skaisti gan klientam, gan tavam maciņam

Visvairāk man patika strādāt svētkos. Jāņi bija pavisam skaisti. Latviešu dziesmas, meijas, viesmīļiem galvās vainagi, arī viesiem smaidi līdz ausīm. Viņi atnākuši baudīt svētkus kopā ar tevi. Iespējams, ir arī kāds īpašais piedāvājums. Varbūt pavārs izcepis speķpīrādziņus tieši darbiniekiem?

Un šai gaisotnei līdzi vēl nāk bonuss – “sarkanajos datumos” maksā dubultā. Vai nav lieliski svētki? Pārsvarā darbalaiks ir saīsināts, tā ka varēsi vēl pagūt uz kādu zaļumballi.

Temps, temps un vēlreiz temps

Strādājot viesmīlībā, jābūt pietiekamiem apgriezieniem, lai visu izdarītu veikli. Sākumā mazliet jāpierod, taču ar laiku uztrenē tempu, jo uzzini, kā visērtāk pildīt savus pienākumus, piemēram, padusē līdzi nesot paplāti, lai pēc pasūtījuma piegādes atpakaļceļā novāktu netīrās glāzes.

Šī ir tā deja, par kuru runāju sākumā. Tu redzi visu skatuvi vienlaikus, izdejojot katru stūrīti. Bet katrā vietā, protams, ir citādi. Iespējams, tev būs iedalīti konkrēti galdiņi, kas jāapkalpo.

Runājot par tempu, steigā var gadīties arī kāds misēklis. Es, piemēram, pašā sākumā “izlīmējos” terasē ar visiem dzērieniem. Man viss kārtībā, taču glāzēm gan ne... 

 “Sorry, I don't speak English” nav risinājums

Labs treniņš un savas pašapziņas celšana. Es iepriekš nekad nebiju runājusi svešvalodā, taču man radās pārliecība, ka es to varu. Jāspēj sarunāties, lai nebūtu jāizmanto Google translate vai jābaksta ar pirkstu ēdienkartē (lai gan ir gadījies arī tā, ka viesis nesaprot nevienu no tām valodām, ko es zinu). Tāpēc nepieciešamas vismaz angļu valodas pamatzināšanas. Ēdiena nosaukumus mājās varēsi iemācīties. Ārzemniekiem ir tendence būt draudzīgiem, tāpēc viņi vēl apvaicāsies, kur tu studē un vai tev mājās ir kāds mīlulis, kad gribēsi sabužināt viņu līdzi atvesto pūkaino draugu.

 Vai nedēļas nogali var dabūt brīvu?

Īsā atbilde: “nē”, ja vien laikus nesarunā ar kolēģiem. Var nākties izpalīdzēt arī pašam un nostrādāt maiņu cita vietā, taču tas nav tas sliktākais, jo…

Teikšu tā: ja vasarā mērķis nav atpūta un draugi, bet gan apmierinošs atalgojums, šī joma ir domāta tieši tev. Brīvdienās ir piecreiz vairāk klientu nekā darbdienās, kas nozīmē, ka arī lielāka dzeramnauda. Ja bija iespēja izvēlēties, vai strādāt darbdienās vai nedēļu nogalēs, es balsoju par pēdējo, jo tas bija izdevīgi maciņam. 

Protams, šis darbs nav domāts visiem. Lielā kopbilde ir tāda: šī pieredze ir nenovērtējums ieguvums, katra diena ir unikāla, tu apgūsti ko jaunu un nebijušu, iepazīsti cilvēkus, ko citādi nemaz nesatiktu, rodas jauni draugi un atmiņas. Ja nākotni vēlies saistīt ar klientu apkalpošanu vai jebkāda veida komunikāciju ar cilvēkiem, šādi tu iegūsi perfektu rūdījumu. 

Paldies maniem bijušajiem kolēģiem, ar ko kopā pavadīju trīs kolosālas vasaras! Tagad vieta, kur strādāju, vairs nav tāda, kāda tā bija tolaik, arī atrodas citviet. Lai gan nenožēloju nevienu nostrādāto dienu un ar nostalģiju gremdējos atmiņās, pienāca laiks doties citos piedzīvojumos. 

Foto: Unsplash