Rīgas Starptautiskais kino festivāls RIGA IFF

12.–22. oktobris

Splendid Palace, Forum Cinemas, online.rigaiff.lv

Lielākais kino notikums Latvijā un viens no nozīmīgākajiem kino festivāliem Baltijā Rīgas Starptautiskais kino festivāls jeb RIGA IFF 12. oktobrī svinīgi atklās desmito sezonu, ko raksturo devīze “10 ir tikai skaitlis. Piedzīvojumi nav saskaitāmi.”. Profesionālu vietējo un ārzemju kuratoru komandas veidotā programma tiks izrādīta 11 dienu garumā vairākos kinoteātros Rīgā, un daļa filmu programmas būs skatāma arī tiešsaistē visā Latvijā. Svinot festivāla desmitgadi, RIGA IFF skatītājiem piedāvās vairāk nekā 100 starptautiski atzītus, izmeklētus pilnmetrāžas un īsmetrāžas kino darbus, izgaismojot aktuālās kino tendences un būtiskākos laikmetīgā kino autorus.

Filmu programmas vadītājas Sonoras Brokas ceļavārdi: “Vācu kino klasiķe Margarēte fon Trota, festivālu lokos labi pazīstamā itāliete Aliče Rorvahere un debitantes – igauniete Anna Hints un britu režisore Džordžija Ouklija – ir kā košs un pulsējošs 2023. gada kinoportrets.

Margarētes fon Trotas Ingeborga Bahmane – ceļojums tuksnesī rausta aiz oderes mūsu priekšstatus par talantīgu rakstnieku kopdzīves temperatūru. Bahmane (kuru atveido Vikija Krīpsa) negrib un nevar būt Aspazija. Viņa atsakās gatavot iemīļotajam Maksam Frišam, viņas rokas, ietērptas atlasa cimdos, ir satvērušas cigaretes iemuti, šim gleznajam žestam ir pievērstas visu telpā esošo acis. Aličes Rorvaheres filmas Himera galveno varoni, melno arheologu, sirdssāpes dzen senās kapenēs meklēt nevis vērtīgus artefaktus, bet gan maģiskās durvis, kas viņu aizvedīs uz aizsauli, pie zaudētas mīļotās. Džordžijas Ouklijas filmas oriģinālnosaukums Blue Jean latviešu valodā tulkojams divējādi – gan kā Zilā Džīna, norādot uz viņas kvīru identitāti, gan kā Skumjā Džīna. Zilā Džīna viegli pārlec gadu desmitiem, ļaujot mums pilnībā sajust Tečeres valdīšanas laika homofobiskās gaisotnes spriedzi, kas zūd tikai dzirkstījošos kvīru komūnas deju vakaros. Savukārt Anna Hints ir demonstrējusi apbrīnojamu dzirdību un vērību, ekstrēmos tvaika un karstuma apstākļos sadzirdot savas dokumentālās filmas Melnās pirts māsība varoņu visatklātākās grēksūdzes.”

Filmu izlase

Ingeborga Bahmane – ceļojums tuksnesī (Ingeborg Bachmann – Reise in die Wüste)

Rež. Margarēte fon Trota

2023. gads, 110 min.

Iesakām no 16 gadu vecuma

1958. gada vasara. Viņa ir austriete, viņš – šveicietis; viņa ir dzejniece, viņš – dramaturgs; viņa ir pārgalvīga un trausla, viņš – piedzīvojumu kārs, bet konservatīvs. Kad Ingeborga Bahmane pirmo reizi Parīzē sastop Maksu Frišu, abi ir literāro aprindu un lasītāju pielūgti. Turpmākajos četros gados viņi lauž, stiepj un pārdefinē savas attiecības un nododas emancipācijas eksperimentiem. Nespējot izveidot kopdzīvi starp Cīrihi un Romu, Frišs met greizsirdības ēnu pār Bahmanes talantu un atpazīstamību.

Smalka retrodrāma ar biogrāfiskiem ielaidumiem, radošās inteliģences salondzīvi un pēckara paaudzes glamūru. To režisējusi jaunā vācu kino un feminisma pioniere fon Trota, kuras vecmāmiņa ir Latvijas vācbaltiete, kas nāk no Trotu-Treidenu dzimtas. Berlināles galvenajā konkursā iekļautā melodrāma ir cieņpilns žests Bahmanei (1926–1973), kura, kā pauž patlaban 81 gadu vecā fon Trota, allaž izrādījusi nepiekrišanu vīriešu radītajam komfortam. Filmas spēks jaušams pērnā gada Eiropas labākās aktrises Vikijas Krīpsas atveidotajā Bahmanē – viņas literāte ir elegancē un inteliģencē zaigojoša. Ar savām domām un gribu, atvērtu prātu un ķermeni; viņas pašpietiekamības vienam būs “mazliet par daudz”, otram – “tieši pati pilnība”.

Himera (La Chimera)

Rež. Aliče Rorvahere

2023. gads, 130 min.

Iesakām no 12 gadu vecuma

80. gadi Itālijā. Artūrs ir netipisks galvenais varonis. Taisnprātīgs svešinieks, pa reizei neizlēmīgs un raupji valdzinošs. Nošmucētajā lina uzvalciņā tērptais etrusku kapeņu izlaupītājs tikko iznācis no apcietinājuma un klimst atmiņās par zaudēto mīlestību Benjamīnu. Atgriežoties mīļotās dzimtajā piejūras ciematiņā Toskānā, Artūrs izbauda viņas mātes Floras, kādreizējas operdīvas, un haotisko māsu aplidojošo uzmanību. Apveltīts ar arheologa “ožu”, viņš kopā ar melnajiem amata brāļiem atrok artefaktus un pārdod tos mīklainajam Spartakam. Dzīvojot pagātnē, viņš mēģina atrast savu šodienu. Varbūt arī nākotni, ja paša muļķība nestāsies pretī.

Itāļu kinoautore Rorvahere, Eiropas kino spīdekle, šogad atgriezās Kannās ar vitālu blēža jeb pikaresko kinoromānu, kurā viz atblāzmas no Pjēra Paolo Pazolīni un Federiko Fellīni personiskākajiem darbiem. Šo filmu pati režisore dēvē par kino dzeju, kas veltīta etrusku kultūrai un pagātnei – tai brien pāri modernais cilvēks, kas mazliet apjucis šodienā un atsvešinājies no pagātnes. Šajā dziesmu un attēlu, vēstures un atmiņu dzīrēm līdzīgajā poēmā magnētisku lomu atveido Džošs O’Konors (Netflix seriāls Kronis), tikmēr sirdsgudro mammīti – Izabella Roselīni, savukārt kolorītā tēlā iemiesojas režisores māsa – hameleoniskā aktrise Alba Rorvahere.

Zilā Džīna (Blue Jean)

Rež. Džordžija Ouklija

2022. gads, 97 min.

Iesakām no 16 gadu vecuma

1988. gads. Tečeres konservatīvā valdība izsludinājusi likumprojekta 28. daļu, kas vienādo gejus un lesbietes ar pedofiliem un liedz publiskajā telpā aģitēt par homoseksualitāti. Sporta skolotāji ir homofobisko uzbrukumu pirmie upuri, un Džīna spiesta dzīvot dubultdzīvi. Darba dienās viņa ir iecienīta vidusskolas skolēnu un kolēģu lokā, bet nedēļu nogalēs kopā ar draudzeni Vivu ļaujas Ņūkāslas kvīru naktslokālu mutuļiem. Kad skolniece konfrontē viņu lesbiešu bārā, Džīnas “slepenā dzīve” tiek sašūpota.

Filigrānā debijas filma no britu režisores Ouklijas, kas līdzās pērnā gada kino atklājumam režisorei Šarlotei Velsai un viņas spožajai tēva un meitas attiecību anatomijai Pēc saules (2022) vitāli piesaka jauno britu kinopaaudzi. Venēcijas kinofestivāla Autoru dienas skatītāju balvas laureāte, Roterdamas kinofestivāla dārgumiņš un daudzu citu festivālu rotājošā drāma atsedz sabiedrības liekulības pinumus un netolerances klimatu. Trāpīgi laikmetu rekonstruējoša identitātes drāma, kas ducina New Order ritmos un, ietērpta raupjos džinsos, zaigo sarkanzilā gaismojumā un labāku dienu meklējumos.

Melnās pirts māsība (Savvusanna sõsarad)

Rež. Anna Hints

2023. gads, 89 min.

Iesakām no 16 gadu vecuma

Viņas meklē kopību, izsviedrējot dvēseli un miesu. No deniņiem pil sviedru straumes, pirts telpas gaisu sijā dūmaka, rit viens stāsta cikls pēc nākamā. Sievietes dalās intīmām grēksūdzēm līdzīgos stāstos par attiecībām ar savu ķermeni un seksualitāti, bērnu laišanu pasaulē un neietekmējamo, neizpausto un pārlaicīgi skaisto. Tikai kaila patiesība. Šajā pāris kvadrātmetru svētnīcā tiek iedzīvināts drošs patvērums – tas viņas nodala no ārpasaules, vienlaikus sildot klusinātā tuvībā un kopābūšanas priekā. Cita citai uzliek roku uz pleca: mēs tam visam ejam cauri kopā.

Lirisko dienvidigauņu sieviešu lūgsnu, kas saņēmusi dokumentālā kino režijas balvu Sandensā, iedvesmojusi režisores pieredze 11 gadu vecumā, kad vecmamma pirtī izpaudusi vectēva neuzticību. Formā lakoniskajā un vēstījumā ietilpīgajā debijas pilnmetrāžas darbā igauniete Hints izvēlējusies sieviešu sejas tikpat kā nerādīt, gleznainās gaismēnās kadrējot atsevišķas ķermeņu daļas – varētu sacīt, ka varoņu silueti ir barokāli etaloni vai lāviņu dzīvās skulptūras. Pirts pavēnī, kā piesaka režisore, var “dziedēt” sieviešu likteņus – tos diktē sabiedrības gaidas un stereotipi, paškauninājuma mehānismi un dažādu formu vardarbība, bet visam pa vidu pats sīkstākais – gribasspēks. Dokumentāls ekrāna rituāls, kas pārtaps par terapeitisku un katarsei līdzīgu pieredzi skatītājam.

Seko līdzi festivāla sociālo tīklu kanāliem un jaunumiem mājaslapā, lai uzzinātu par citām 10. gada programmas filmām, īpašajiem notikumiem un aktuālo, kā arī iegādājies biļetes www.rigaiff.lv