Vakars. Saule “izslēgusies” jau pēc četriem pēcpusdienā, un parasti noslogotajā kalendārā atbrīvojušās dažas stundas. Perfekts laiks, lai nogrieztu skaņu telefonam, ierušinātos segās un ļautos fantāzijas lidojumam pie TV ekrāna vai starp grāmatas lapām. Ideāli, ja var abos. 

Mūsu platuma grādos pavisam ierasts ir saules trūkums, kas izraisa D vitamīna deficītu. Ja tā nav, vai vispār esi latvietis? Taču tam ir arī pozitīvā puse. Tumšie rudens un ziemas (un pavasara, un, būsim godīgi, dažreiz arī vasaras) vakari nozīmē, ka tā vietā, lai brīvo laiku pavadītu ārā, bez sirdsapziņas pārmetumiem un #fomo varam iekārtoties dīvānā un nodoties grāmatām vai filmām. Ņemiet vērā – te nav pieminēts TikTok. To, lūdzu, lieciet malā!

Es esmu grāmatu cilvēks. Man patīk tās lasīt, pirkt, smaržot, pētīt, šķirstīt, dāvināt. Man patīk arī skatīties, kā režisori pārvērtuši grāmatas stāstu filmā. Nereti grāmatas tiek atzītas par labākām nekā to filmu versijas. Visbiežāk es sliecos piekrist šim apgalvojumam, taču ne visos gadījumos. Ir ekranizācijas, kas brīnišķīgi parāda rakstnieka veidoto pasauli un iedod stāstam papildu jaudu. Šajā rakstā esmu apkopojusi desmit šādas grāmatas vai grāmatu sērijas un to ekranizācijas, kas lieliski iet roku rokā viena ar otru. Taču, pirms sākam, divas īsas piebildes no manis. Pirmkārt, šīs nav visu laiku labākās grāmatas un to ekranizācijas, kā sapratīsiet pēc dažiem piemēriem sarakstā. Šīs ir grāmatas un to ekranizācijas, kas atstāj labu pēcgaršu vai rada īpašu noskaņu, un to, kādu noskaņu tās rada, pastāstīšu raksta turpinājumā. Otrkārt, ko vispār nozīmē vārds “omulīgs”? It sevišķi, ja tas lietots attiecībā uz mākslu un izklaidi. Šeit jāņem vērā subjektīvā prizma. Piemēram, man, tāpat kā lielai daļai pasaules, omulīgi liekas arī trilleri un pa kādam šausmu literatūras eksemplāram (ne velti grāmatu pasaulē plaši tiek lietots termins cozy mystery – angļu val.). Brīdinājusi esmu. Lasīt un skatīties vai tomēr ne, tas paliek katra paša ziņā. Taču tagad ķeramies pie filmām un grāmatām!

Mazās sievietes (Little Women)

Vai atceraties leģendāro seriāla Draugi sēriju, kurā Džoijs Reičelai vaicā: “Reič, bet cik tad patiesībā lielas ir tās mazās sievietes?” Grāmata uz šo jautājumu atbildi nesniedz, taču uzburt skaistu pieaugšanas stāstu (coming of age – angļu val.) gan spēj. Slavenās amerikāņu rakstnieces Luīzas Mejas Elkotas romānam ir veselas sešas ekranizācijas. Es esmu redzējusi divas – 1994. gadā režisēto Džilianas Ārmstrongas versiju ar Vinonu Raideri, Kirstenu Danstu un Kristianu Beilu galvenajās lomās, kā arī Gretas Gērvigas 2019. gada adaptāciju ar Florenci Pjū, Emmu Vatsoni un siržulauzēju Timotiju Šalametu. Pirmo reizi 1994. gada Mazās sievietes skatījos sensenos Ziemassvētkos, kad no savas studentu dzīves Rīgā biju atbraukusi uz mājām Cēsīs un visi pēc svētku mielasta jau bija devušies pie miera. Tieši šo sajūtu – pilnīgs miers – rada Mazo sieviešu stāsts. Grāmata un filmas ir par četru bērnu ģimeni Amerikā 19. gadsimta sešdesmitajos gados. Kas ir omulīgais šajā stāstā? Četras māsas – Mega, Džo, Beta un Emija – un fakts, ka ik pa laikam parādās rakstniecības un literatūras elementi, piemēram, Džo neatlaidīgi vēlas kļūt par rakstnieci. Es labprāt skatītos abas ekranizācijas. Iesaku arī jums.

Grāmata: Mazās sievietes (autore Luīza Meja Elkota, 1966)

Ekranizācija: Mazās sievietes (režisore Džiliana Ārmstronga, 1994; režisore Greta Gērviga, 2019)

 

Neatrodamā (Gone Girl)

Kas gan var būt omulīgāks, kā lasīt par to, kā vīrs sapņo iedauzīt savas sievas galvaskausu! Par traku? Bet es brīdināju, ka arī trilleri ir omulīgi. Un aizraujoši. Gilianas Flinnas spriedzes romāns ir īsts meistardarbs, jo spēj apvienot abas šīs šķietami nesavienojamās īpašības. Tiem, kas nav pazīstami ar Neatrodamo vai citiem Flinnas darbiem, ar steigu iesaku tos pamēģināt. Saldajā ēdienā pēc tam var noskatīties Deivida Finčera drāmu ar nepārspējamo Rozamundi Paiku un Benu Afleku galvenajās lomās. Savukārt, ja Neatrodamā jau lasīta un redzēta, no sirds iesaku Flinnas Asos priekšmetus, kas pārvērsti seriālā ar Eimiju Adamsu galvenajā lomā.

Grāmata: Neatrodamā (autore Giliana Flinna, 2012)

Ekranizācija: Neatrodamā (režisors Deivids Finčers, 2014)

Kalpone (The Help)

Manuprāt, lai grāmata būtu omulīga, tai jābūt viegli lasāmai. Ketrīnas Stoketas romānu izlasīju dažās dienās, jo nespēju nolikt malā. Kalpone ir satriecošs vēsturiskais romāns par Amerikas dienvidu štatu sabiedrību 20. gadsimta sešdesmitajos gados, kad rasu integrācija ir tikai tāls sapnis. Arī šajā grāmatā galvenais personāžs, universitāti pabeigusī Skītere, sapņo kļūt par rakstnieci. Tāpat aizrāva Teita Teilora režisētā ekranizācija ar Emmu Stounu un Vaiolu Deivisu galvenajās lomās.

Grāmata: Kalpone (autore Ketrīna Stoketa, 2009)

Ekranizācija: Kalpone (režisors Teits Teilors, 2011)

Triloģija Gredzenu pavēlnieks (The Lord of the Rings)

Nezinu, kāpēc ziemā un it sevišķi Ziemassvētku laikā fantāzijas žanrs mani velk pie sevis kā Dārgumiņš nabaga Golumu. Gredzenu pavēlniekā iemīlējos sen, sen, jau bērnībā. Taču šis nu reiz ir tas gadījums, kad pie vainas sākotnēji bija filmas, nevis grāmatas. Tolaik tās skatījos vēl videokasešu formātā, pēc katras reizes pacietīgi tinot lenti atpakaļ. Gredzenu pavēlnieka autora Džona Ronalda Rūela Tolkīna nospiedums redzams viscaur fantāzijas žanrā. Viņa radītā pasaule ir pamatīga, detalizēta, mitoloģiska. Savukārt režisoram Pīteram Džeksonam izdevies šo episkumu aiznest uz lielo ekrānu – ne velti triloģija saņēmusi 17 Oskarus, tostarp kā labākā 2004. gada filma. Kad skatos Gredzenu pavēlnieku, es dzīvoju pasaulē, kur draudzība ir stiprāka par jebko citu, kur rūķi piktojas uz elfiem, taču beigās ir labākie draugi. Mīlu šo pasauli!

Grāmatu triloģija: Gredzenu pavēlnieks (Dž. R. R. Tolkīns, 1954–1955)

Ekranizācija: Gredzenu pavēlnieks (režisors Pīters Džeksons, 2001–2003)

Sērija Izmeklē Kormorans Straiks (The Strike Series)

Internets ir pilns ar rakstiem par tēmu “kāpēc detektīvromāni ir omulīgi” (ir pat tāds žanrs kā cozy crime – angļu val.). Britu izmeklētāja Kormorana Straika un viņa asistentes Robinas Ellakotas piedzīvojumi ir tieši šāds omulīgais “krimiķis”, kas aizraus vairāku romānu garumā. Iespējams, pie vainas ir tas, ka viscaur grāmatai lasītājs risina aizraujošu mīklu, līdz nonāk pie atrisinājuma, kas sagādā gandarījumu. Man personīgi omulību rada arī Londonas vide un vienmēr īgnais un mazliet lempīgais galvenais tēls, izmeklētājs Straiks, kuru seriālā lieliski atveido Toms Bērks. Kā zināms, zem Galbraita pseidonīma slēpjas viena no talantīgākajām un ietekmīgākajām mūsdienu rakstniecēm Dž. K. Roulinga.

Grāmatu sērija: Izmeklē Kormorans Straiks (autors Roberts Galbraits, 2017–pašlaik)

Ekranizācija: seriāls Izmeklētājs Straiks (dažādi režisori, 2017–pašlaik)

Grāmatu sērija Krēsla (The Twilight Saga)

Jā, jā, Kristīne iesaka arī Bellu un Edvardu! Zvaniet zvanus, sauciet mani par traku, taču es neņemšu šo ieteikumu atpakaļ. Un es jums pateikšu, kāpēc. Krēsla ir spilgts piemērs tam, kā uz cilvēku iedarbojas nostalģija. Krēslas sēriju lasīju vidusskolas laikā, kad pēcpusdienas pavadīju, pie draudzenes skatoties Krēslu un diskutējot, vai mēs labāk gribētu būt vampīri vai vilkači. Mums vienmēr bija omulīgi, un šī sajūta mani pārņem katru reizi, kad atkal skatos Krēslu. Grāmatas esmu lasījusi tikai vienu reizi, taču Krēslas filmas redzējusi tik bieži, ka spēju citēt (nebrīnieties, ja pēc ilgākas nesatikšanās dzirdēsiet no manis “Bella, where have you been, loca”). Skatoties ar pieauguša cilvēka aci, varu godīgi atzīt – jā, tik daudzko Krēslas saturā varu kritizēt, taču noteikti ne Kristenas Stjuartes aktierspēli. Turklāt šīm filmām ir lielisks skaņu celiņš!

Grāmata: Krēsla (autore Stefanija Meiere, 2005–2020)

Ekranizācija: Krēsla (dažādi režisori, 2008–2012)

 

Purpura krāsa (The Color Purple)

Vai šim sarakstam der arī grāmatas un filmas, kuru laikā es izraudāju acis? Purpura krāsa ir spēcīgs stāsts par afroamerikāņu pusaudzi Seliju, viņas vientuļo un grūtību pilno dzīvi laukos Džordžijas štatā. Lasītājs un skatītājs seko līdzi Selijas dzīvei vairāku desmitu gadu garumā un redz, kā viņa tiek galā ar emocionālu un fizisku vardarbību, rasismu, nabadzību. Iedvesmojošs un mīlestības pilns stāsts arī ekranizācijā, kurā redzēsiet tādas brīnišķīgas aktrises kā Vūpija Goldberga un Opra Vinfrija.

Grāmata: Purpura krāsa (autore Alise Vokere, 1982)

Ekranizācija: Purpura krāsa (režisors Stīvens Spīlbergs, 1985)

 

Krusttēvs (The Godfather) 

Visspilgtākā grāmata par mafiju ir arī ļoti patīkama lasāmviela drūmos ziemas vakaros. Krusttēvā ir gan mīlestības tēma, gan noziedzības aizkulises, gan mafijas ģimenes iekšējā un ārējā politika, lojalitāte un vitalitāte. Dons Vito Korleone un viņa spilgtie citāti (“I’m gonna make him an offer he cannot refuse” – angļu val.) jau kļuvuši ikoniski, un, lai gan pagājis pusgadsimts kopš grāmatas izdošanas, gangsteru grāmatu lauciņā Krusttēvs aizvien palicis nepārspēts. Līdzīgi ir arī ar grāmatas ekranizāciju. Marlons Brando kā Dons Korleone, Als Pačīno, Daiena Kītone, Džeimss Kāns – vai var vēlēties vēl labāku kompāniju ziemas vakaram?

Grāmata: Krusttēvs (autors Mario Pjuzo, 1969)

Ekranizācija: Krusttēvs (režisors Frānsiss Fords Kopola, 1972)

Spīdēšana (The Shining) 

Kad pateicu draudzenei, ka omulīgāko grāmatu un filmu sarakstā iekļaušu arī Stīvena Kinga Spīdēšanu, saņēmu no viņas sajūsmas pilnu ziņu: “Jāāaaaa, ofic shining!!!” Izolēta viesnīca kalnos, dzīves nomākts rakstnieks, pārdabiskas parādības – šī spocīgā, taču maģiskā noskaņa ļauj lasītājam un skatītājam justies kā omulīgā kokonā. Ir fani, kas internetā diskutē, ka, iespējams, patīkamo noskaņu radījis sniegs, kas lielu daļu grāmatas un filmas klāj viesnīcas apkārtni. Lai kāds būtu iemesls, Spīdēšana būs izcila mistērija, ko ziemīgā vakarā skatīties, atrodoties kādā vientuļā namiņā dziļi meža biezoknī.

Grāmata: Spīdēšana (autors Stīvens Kings, 1969)

Ekranizācija: Spīdēšana (režisors Stenlijs Kubriks, 1980)

Grāmatu sērija Harijs Poters (Harry Potter)

Šis saraksts vienkārši nebūtu pilnīgs, ja te nebūtu Harija Potera. Atceros, ar kādu sajūsmu gaidīju ikvienu no Harija Potera grāmatām. Sākumā tās lasīju latviešu valodā, vēlāk pārgāju uz angļu valodu un skolas dienasgrāmatā atzīmēju dienu, kad grāmata tiks publicēta. Kad Harija Potera pēdējo daļu man uzdāvināja Ziemassvētkos, es to lasīju līdz agram rītam, gāju gulēt ap rītausmu un modos piecos pēcpusdienā, kad jau bija tumšs. Harija Potera pasaule ir labā apsēstība, kurai vajag ļauties katros svētkos. Tāpat kā Viens pats mājās TV ēterā. Mēs zinām, kas notiks. Mēs zinām, ka uzvarēs labais. Taču vēlamies atgriezties maģiskajā pasaulē atkal un atkal.

Grāmata: Harijs Poters (autore Dž. K. Roulinga, 1997–2007)

Ekranizācija: Harijs Poters (dažādi režisori, 2001–2011)