Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

Žurnālā
icon-pin-

Vasaras pastkartes

— Inga Gorbunova

Viena no manām visu laiku mīļākajām filmām ir 1998. gada Meet Joe Black (Iepazīstieties, Džo Bleks) ar Entoniju Hopkinsu un vienkārši pārdabiski skaistu (arī aktiera izskatam šajā filmā ir pavisam konkrēta nozīme) Bredu Pitu galvenajās lomās. Šajā filmā ir epizode, kur kāda smagi slima sieviete, kura atšķirībā no visiem citiem, Džo Bleku ieraugot, uzreiz saprot, ar ko viņai darīšana, skaidro viņam, kas tad īsti cilvēkam, nokļūstot galā, ir svarīgi. Tā ir paša skaisto mirkļu kolekcija. Mirkļi, kas saliekas prātā kā krāsainas pastkartes, parādot tikai to svarīgāko.

Žurnālā

Mana politiskā vasara jeb Piedzīvojumi uz kampaņas takas

— Krista Baumane

Pagājušā gada sākumā es izdarīju vairākas radikālas lietas – aizgāju no darba, iestājos politiskā partijā un kopā ar septiņgadīgo meitu aizbraucu uz Austrāliju. Ceļojuma laikā Elza izteica novērojumu: “Mammu, ja tu arī Latvijā uz ielas, veikalos, muzejos un autobusos runāsies ar svešiem cilvēkiem, visi domās, ka tu esi ku-kū.”

Žurnālā

Čaka ielas stāstiņi

— Liene Bērziņa

Lai nu kas, bet Čaka iela ir ļoti, ļoti īsta. Te nekas nav samākslots, nopulēts vai noslēpts. Gribēju jau rakstīt, ka nav arī uzpucēts, bet, vai man dieniņ, vīrieši baltās žaketēs ar pilnīgi pliku torsu (precīzāk – kādreiz bijušu torsu), baltās garpurnu kurpēs un džinsa kļošenēs neļaus man tik traki sameloties.

Žurnālā

Ja jāiet tumsā, jāiet!

— Artūrs Jenots

Artūrs Jenots par savu veģetatīvās distonijas pieredzi

Pilnīgi atklāti, speciāli I’mperfekt

Imperfekt iesaka

Žurnālā

Viegls kūrorta romāns Adrijas jūras krastā

— Ilze Grūbere

Viņa noteikti zināja, ko negrib… Bet nezināja, ko grib… Tāpēc aizbrauca atpūsties uz kūrortu, lai dziedētu šķiršanās sāpes un, malkojot grieķu vīnu, ļautos filozofiski apcerīgām pārdomām... Katrīna — tā sauc mūsu stāsta varoni — bērnībā bija klasiski tikumīgi audzināta meitene, bet vēlāko gadu dzīves pieredze un ziedošanās vīra karjerai bija padarījusi viņu par mēreni skarbu ciniķi. Tagad Katrīna zina: tieši tad, kad tu neko vairs negaidi, tu saņem to, pēc kā patiesībā visvairāk ilgojies… Un notika viss, lūk, kā…


Žurnālā

Vainīga? Nevainīga? Pusvainīga?

— Lāsma Sprēsliņa

Reiz draudzene brīnījās, kāpēc pēdējā laikā latviešu filmās tiek apspēlēta šāda sižeta līnija: pusaudzis iesaistās aizliegtās un mazdrusciņ salkanās attiecībās ar savu skolotāju. Dzīvē taču tā nenotiek, tikai lētās lubenēs. Augstskolas šajā gadījumā mēs, protams, neskaitām. Aizrādīju, ka tā gluži nav, piemēram, es esmu gulējusi ar savu vidusskolas skolotāju. Es gan biju pilngadīga. Un man jau toreiz likās, ka esmu nomarinējusi savu nevainību līdz pēdējam. Kam gan vajadzēs tādu vecu nevainību?

Žurnālā

Kāds pārgulēja ar nepareizo princesi. Un izcēlās karš.

— Sarmīte Kolāte

Vai mīlestība var būt racionāla? Vai iespējams loģiski izskaidrot, kāpēc mēs iemīlamies kādā konkrētā cilvēkā? Un kāpēc gan citkārt saista šķietami pilnīgi nepareizie? Mēģinām to noskaidrot sarunā ar psihoterapeitu un apzinātības treneri Ansi Jurģi Stabingi.

Žurnālā

Daudz jautājumu, maz atbilžu

— Inga Grencberga

Atceries atmiņu klades no skolas laikiem? Mums visiem tādas bija, un pagodinoši bija saņemt to no klasesbiedriem ar lūgumu veikt ierakstu. Tas bija kā apliecinājums, ka tu esi izredzēto pulciņā. Un atceries tās sajūtas, kad zināji – pa klasi ceļo viena tāda atmiņu klade, bet tev tā arī netiek lūgts tajā “aizpildīt SAVU lappusi”! 

Žurnālā

Krīzes laika grāmatplaukts

— Bārbala Simsone

Domāju, neesmu vienīgā, kuru pēdējo nedēļu laikā sāk mazliet nogurdināt dramatiskie ziņu virsraksti un līdzcilvēku satraukums par pašlaik notiekošo nevis burvju pasaulē, bet mūsējā. Tāpēc gan tiem, kuri apzinīgi ievēro ieteikumu #paliecmājās, gan tiem, kuri turpina strādāt mūsu visu drošības labā, gribētu piedāvāt mazus aprakstus par dažām grāmatām, kuru lasīšana šajā laikā, manuprāt, vienam otram no mums spētu nomierināt satraukto prātu un padarīt skatu uz dzīvi gaišāku.

Žurnālā

Attālināts skolotājs in practice

— Inese Auniņa

Skolas laikā, iedvesmojoties no labākajiem pieejamajiem paraugiem, gribēju kļūt par skolotāju. Šķita cēli un respektabli vienlaikus, jo, no vienas puses, pedagoga misija ir veicināt jaunu zināšanu apguvi, no otras puses – bērnu un viņu vecāku cieņa un mīlestība. Vairākas praktizēšanās reizes, aizstājot sasirgušo skolotāju mazākajās klasēs, skaidri un nepārprotami liecināja, ka nepieciešamais talants un spējas man ir – bērni klausīja, klasi nedemolēja un ar interesi iesaistījās piedāvātajās zināšanu apguves aktivitātēs. 


Žurnālā

Tev jābūt drošai par sevi

— Inga Gorbunova

Vissirsnīgākie sveicieni izcilai sievietei izcilā dzimšanas dienā!

“Es esmu tā sieviete, kas izraka Latvijas zeltu no Francijas pagrabiem,” viņa smejoties saka. Un, jā, iespējams, tas ir pirmais, kas tiem, kuri neko nav dzirdējuši par Latvijas pirmo vēstnieci Francijā Ainu Nagobads-Ābolu, būtu jāzina.

Žurnālā

Intuīcija ir sargeņģeļa balss

— Inga Gorbunova

Integrālās izglītības institūta pasniedzējs, Lutera draudzes mācītājs un RSU psiholoģijas doktorants Indulis Paičs ir cilvēks, kurā klausoties uz brīdi apstājas laiks. Teiktajā nav ne liekvārdības, ne pārgudru terminu, ne “es te visgudrākais” tonalitātes. Un, pat ja esi tikai klausījies, jūties labi parunājies, mierīgs, iedvesmots pārdomām un tālākai dzīvošanai. Mēs tikāmies divreiz, un pirmā saruna pilnā apjomā ir klausāma arī audio versijā mūsu podkāstā I’mperfekt piektdiena

Žurnālā

With love from the DPRK

— Ralfs Eilands

Cits uz Bali, cits uz Turciju, cits grib pazust no paziņām un nedēļas nogalē kārtīgi iztrakoties Tallinā, bet, pavei, te tev priekšā melns uz balta stāv pipars Ralfs Eilands, kurš par savu galamērķi 2016. gada aprīlī izvēlējās Ziemeļkoreju. Lieki piebilst, ka šo lēmumu neatbalstīja neviens mans radagabals vai draugs, bet spītība manī ir iedzimta, un, ja reiz nauda ceļojumu aģentūrai, kura piedāvā aizbraukt arī uz Černobiļu, pārskaitīta, tad atpakaļceļa vairs nav. 

Žurnālā

Absolūtā sieviete

— Aigars Bumburs

Aprīlī ANO mītnē jau devīto reizi pasniedza modes nama Diane von Furstenberg (DVF) balvas. Šogad tika piešķirtas piecas (ar 50 000 dolāru piedevām): divas par sieviešu sociālā, ekonomiskā, politiskā stāvokļa un labklājības veicināšanu pasaulē, pārējās par cīņu par taisnību, par savā dzīvē pārdzīvoto netaisnību un spēju iedvesmot citas.

Žurnālā

Mans labākais draugs – gejs

— Agnese Strazdiņa

“Jūs taču esat tik skaists pāris!” – šādiem vārdiem mūs ar Jāni ik reizi savās lauku mājās sagaida Benita, kopējo draugu mamma, pie kuras mūsu kompānija viesojas katru vasaru. Jānis ir izskatīgs, pieklājīgs, strādā prestižu darbu Rīgā un bieži redzams dzeltenajā presē. Nav brīnums, ka viņš ir visas pasaules sievasmāšu sapnis. Tāpēc neviena vien mani ir mudinājusi beidzot rīkoties un panākt, lai Jānis būtu kas vairāk nekā tikai mans labākais draugs. “Vienkārši ievelc viņu gultā,” padomu deva krustmāte, kurai diplomātiski teicu, ka ar Jāni nekas nesanāks. Tām, kuras ir mazāk konservatīvas, esmu atklājusi, kāpēc – Jānis ir gejs.

Žurnālā

Apsoli sev...

— Guna Bīlande

Dzīve nav domāta, lai to izdzīvotu, bet gan dzīvotu. Ņemot vērā, ka mēs lielākoties nevaram kontrolēt savas mājas un ģimenes dzīves haosu. Vienīgais, ko tu vari darīt, to atkal un atkal pieņemt. 

Žurnālā

Sāga par ļauno glutēnu

— Ksenija Andrijanova

Par to, ka glutēns ir kaitīgs, runā visi, kam nav slinkums. Man, uztura speciālistei, šķita, ka ar laiku šī vēsma aizies nebūtībā. Tā es gaidīju gadu, divus, trīs, bet tēma kā bija karsta un aktuāla, tā arī palika. Pavisam nesen viens latviešu sabiedrībā zināms fizioterapeits uzspridzināja sociālos tīklus, pasakot, ka glutēnu saturošie produkti ir elles ražojums. Bezglutēna trends iet pa planētu, dedzinot aiz sevis rudzu laukus. Kā ir patiesībā? Palūkosimies, ko saka zinātne. 

Žurnālā

Miers

— Alise Bērziņa

Grūti vispārināma parādība. Patiesību sakot, to jau nemaz nevar tā pa īstam vispārināt. Un nevajag ar. Pat Oksfordas angļu valodas vārdnīca man augstprātīgi baksta un uzmācoši aizrāda par nezināšanu, ka vienam miers ir mirklis, kad mājās nav strīdu un dzīvē nesaskaņu, otram – laiks, kad nenotiek karadarbība, vēl citam – stāvoklis, kad viņš vienkārši ņem un nekustas.

Žurnālā

Raimonda Platača skatījums uz dzīves jaudu

— Raimonds Platacis

Viendien ziņās redzēju sižetu par gāzes vada līniju, kas sākas Sibīrijā un beidzas Vācijā. Darbinieks Gazprom kombinezonā televīzijas kamerā stāstīja, ka gāzes spiediens sākuma un beigu punktos būtiski atšķiras un tas galvenokārt ir saistīts ar dažādām noplūdēm – tās ir gan dabiskā ceļā izveidojušās sūces, gan cilvēku radīti nelegālie pieslēgumi, tāpēc punktā B nonāk krietni mazāks gāzes daudzums, nekā tas bija padots punktā A. 

Žurnālā

Ullis. Dakteris Ullis

— Inga Gorbunova

Kamēr mēs apbrīnojām Rokija dzīves peripetijas un veiklību boksa ringā, tikmēr viņš… Viņš līdzēja Silvestram Stallonem uzturēt veselību, labu fizisko formu un saglabāt jauneklīgu izskatu. Kamēr mūsu sportisti olimpiādē startēja citas valsts komandā, viņš bija ASV olimpiskās komandas ārsts. Jau pēc dažiem gadiem olimpiādē viņam mugurā bija Latvijas izlases tērps. Kaut arī dzimis, audzis un dzīvojis tālumā, viņš tomēr ir mūsējais. KĀRLIS ULLIS, ilggadējs Kalifornijas Universitātes sporta medicīnas un rehabilitācijas ārsts, starptautiski atzīts gerontoloģijas profesors, aizrautīgs piedzīvojumu meklētājs, ceļotājs un vienkārši ļoti interesants cilvēks.

Žurnālā

Kā (ne)meklēt un (ne)atrast

— Aija Strazdiņa

Šim rakstam bija jābūt par to, kā pumpuriņu plaukšanas sezonā ietērpties krinolīnā un sazemēties ar sievišķajām enerģijām, kā vecumdienās efektīvāk uzlikt mīksto krunkām un sīkajām, pārdesmitgadīgajām plakaņģīmju mamzelēm, kā ieelpot maskulīnu naidu un vienā izelpā pagūt gan izpūst tīru beznosacījuma mīlestību, gan sulīgi ievilkt tam maitasgabalam pa ķobi vai... ak tu dieniņ’, par ko gan bezgala vērtīgu mēs varētu te diskutēt, ja vien... man šodien nebūtu nolūzis nags! 

Žurnālā

Porno eksperiments

— Leonards Skudra

Senāk pēc pornogrāfijas bija jādodas uz preses kiosku vai intīmpreču veikalu, bet mūsdienās tā neierobežotā daudzumā pieejama internetā. Un tas neizbēgami ietekmē vīriešu attieksmi pret seksu un sievietēm.

Žurnālā

Gaidot slaveno pusmūža krīzi

— Jolanta Sēnele

Jaunāks mīļākais? Sarkana sporta mašīna? Vai tomēr labāk gads Tibetā un jauns šosejnieks? Pirms tradicionāli ārstēt pusmūža krīzi, varbūt vienkārši nogaidīt un tikai tad sākt rakstīt savu dzīvesstāstu no jauna. 

Žurnālā

Draudzīgāka mājošana

— Agate Anna Grebže

Arvien vairāk tiek runāts, cik lielā strupceļā braucam, aizkrāmējot visu ar civilizācijas labumu kalniem. Ir svarīgi rimties šajā virpulī un sākt dzīvot dabai draudzīgāk. Tas nav tikai trends, un nav arī vienā dienā jākļūst par “eko šmeko zeroveisteri”. Ir daudz sīkumu, kas ne tikai pasaudzēs dabu, mūs it nemaz neapgrūtinot, bet arī atvieglos ikdienu. Dažādi mājošanas nieki, par kuriem varbūt vienkārši neaizdomājamies. Ar kaut ko ir jāsāk, un, kad būs tā foršā sajūta, ka dari labi, gribēsies turpināt.

Šeit pats mazumiņš, ar ko sākt, sperot mazus, tomēr nozīmīgus soļus pretim zaļākai mājošanai.

 

Žurnālā

Skeleti nedzīvo skapjos

— Ance Šverna

Gada laikā septiņas personas atvēra man savu māju un skapju durvis. Taču, kamēr es lūkojos šo kārtotkāro cilvēku zeķu atvilktnēs un vannasistabās, sāku apjēgt, ka īstā mājkārtošanas drāma norisinās citur, proti, sabiedrībā. Jo vairāk skapjos iekļuvu, jo izteiktāk pārliecinājos, ka “skeleti” nemaz nedzīvo, iestumti tumšākajos kaktos. Izziņas nolūkā nolēmu savu uzmanības starmeti, kas līdz tam bija izgaismojis mājas un mantas, pavērst pašmāju sabiedrības virzienā.