Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

Žurnālā

Muļķības, varas, slavas un naudas pārbaudījumi Viegli ironiski padomi politikā gājējiem.

— Ilmārs Latkovskis

Iet vai neiet politikā? Tāds jautājums sāk nodarbināt aizvien vairāk un vairāk Latvijas iedzīvotāju prātus. Šovasar Saeimas priekšvēlēšanu laikā pārsteigumi bira kā no pārpilnības raga, kad pamanījām, ka arī tas un tas, un pat tas “iet sarakstā”.


Žurnālā

Jūs esat mūsu brāļi un māsas

— Inga Gorbunova

Jāatzīstas, ka pirms tikšanās ar Gruzijas vēstnieci Latvijā Teu Maisuradzi, es nedaudz šaubījos, vai saruna izdosies. Bažījos, ka tā varētu izvērsties pieklājīgā diplomātiskā laipošanā, ja sākšu runāt par karu. Un beigās tāds small talk vien sanāks. Biju aizmirsusi vienkāršo patiesību, ka uz pieņēmumiem balstīts viedoklis bieži vien izrādās maldīgs. 


Žurnālā

Kā atrast īsto?

— Inga Gorbunova

Kāda sieviete jautāja, lai viņš pastāsta, kā atrast īsto mīlestību. Arī man kļuva interesanti, ko tad nu viņš teiks? Vai tiešām stāstīs par kādu gaismas ceļu, uz kura vispirms satiekas dvēseles, kas tad saved kopā tos, kuri viens otram nolemti, vai ko tamlīdzīgu? Nu, jūs jau zināt, cik tēlainas parasti ir atbildes uz šādiem jautājumiem. 


Žurnālā

Par ēdienu nav jādomā

— Laura Lauziniece

Zane Zābere ir ēšanas traucējumu psiholoģijas speciāliste. Zane pati ir izgājusi cauri anoreksijas pieredzei. Šoreiz vairāk runājām par to, kas slēpjas aiz anoreksijas un bulīmijas, par to, kur ēšanas traucējumiem aug kājas, par mītiem, ka “vīrieši ar to neslimo” un ka tā ir modeļu slimība.

 

Imperfekt iesaka

Žurnālā

Absolūts un filozofe ar riteņkapli

— Inga Gorbunova

Pirmoreiz par Ilzi padzirdēju, šķiet, pirms gadiem divpadsmit. Kolēģe stāstīja, ka tikko pie viņas redakcijā bijusi jauna, dulla meitene, kura vecumā, kad mūsu laikos cilvēki lielākoties vēl vairās no pienākumiem un saistībām, ar maziem bērniem pārcēlusies uz dzīvi laukos, veido tur savu saimniecību un audzē kaut kādus dīvainus sīksalātus. “Nez, cik ilgi izturēs,” viņa teica. Man tas toreiz palika prātā galvenokārt tāpēc, ka šai meitenei bija ļoti interesants uzvārds. Absolūts. 

 

Žurnālā

12 soļi, kā aizvērt bāru

— Jānis Volkinšteins

 Atvērt bāru nav liela meistarība. Entuziasms, labi cilvēki apkārt un dzidri prāta formulējumi palīdzēs ar sākotnējo vilņa eksploziju gāzt kalnus. Vai vismaz paugurus. Tomēr... Kāds ir projekta vēstījums un nozīme kultūras telpā? Kādas ir komunikācijas nianses? Šie ir lieliski jautājumi pašanalīzei, lai atšifrētu koncepta nianses.


Žurnālā

Dzīve Bali. Kā Disnejlendā

— Kristīne Kutuzova

Iespējams, izdzirdot, ka kāds pārceļas uz dzīvi Bali, daudziem acis ieplešas. Vai atkal sekos kārtējais stāsts par to, ka dzīve bija drūma un pelēka, bet tad pēkšņi ieguva krāsas? Un ir jau ir arī pamats šādai reakcijai. Reiz Austrālijas sērfotāju iecienītā bohēmiski tropiskā pērle bija vieta, kur patverties un norobežoties tiem, kuru gars bija par lielu, lai to apjoztu sistēmas kaklasaite. Te varēja augām dienām slidināties pa viļņiem, pusdienlaikā zvilnēt no bambusiem un palmu lapām uzslietā pavēnī, bet vakaros pie ugunskura uzvilkt dūmu un paklausīties kādu tīkamu dziesmu.

Žurnālā

He, she, you and me

— Laura Lauziniece

Par seksuāli inteliģentu cilvēku, seksuālu sievieti, vīrieti, tradīcijām, aizspriedumiem un brīvību. Par to, kas notiek ar libido kovida ierobežojumu apstākļos, un par to, kā pašam par savu seksualitāti uzņemties atbildību. Stāsta psiholoģe, seksualitātes pētniece un raidījuma Seksuāli inteliģents vadītāja Kristīne Balode.

Žurnālā

Ar ceļabiedru mugurā

— Inese Auniņa

Pie ceļojuma galvenajām jeb neatņemamajām sastāvdaļām, izņemot pasi un vēl vienu drēbju kārtu, es noteikti pieskaitītu arī ceļabiedru (vai biedrus, ja to ir vairāk par vienu). Manā pieredzē ir brauciens, kurā nebija nepieciešams finansējums, kā arī tādi, kuros itin veiksmīgi varēja iztikt bez īpašas ceļojuma somas. Bet nekad nav bijis tāds, kurā es būtu devusies viena, tas ir, bez ceļabiedra. 

Žurnālā

Saldējums!

— Laura Lauziniece

Diāna Goba

Gardencackes.lv

@diana.gardencakes

Foto: Andrejs Nikiforovs

Klāt gada karstākais laiks, kurā laiskas pēcpusdienas uz balkona vai dārza ballītes draugu lokā noteikti vērts papildināt ar pašgatavotu saldējumu. Uzrunājām kūku guru Diānu Gobu no gardencakes.lv, un, izrādās, viņai ir varianti gan vegāniem, gan arī tiem, kuri negrib pārlieku cukurotu dzīvi.

 

 

Žurnālā

Cilvēka veselība sākas ar nervu sistēmu

— Laura Lauziniece

Saruna ar ārsti, neiroloģi un kognitīvo zinātņu maģistri Sandru Vestermani par neiroloģiju, karjeras izvēli, mūsdienu cilvēka izaicinājumiem, trauksmi, sevis iepazīšanu un to, kā mūsdienu laikmetā rast mieru.

 

Žurnālā

Sveiciens visiem labiem cilvēkiem

— Inga Gorbunova

Savā ziņā es mazliet apskaužu angliski komunicējošo pasaules daļu, kur, rakstot vēstules, tik elementāri un nepiespiesti tiek lietota uzruna dear, latviski tas būtu: dārgais. Mēs, latvieši, to mēdzam aizstāt ar “mīļais/mīļā”, bet piekritīsiet, ne vienmēr, īpaši uzrunājot personiski nepazīstamus cilvēkus, tas izklausās dabiski.

Žurnālā

Banānu Džordžs

— Inga Gorbunova

Fotogrāfijā redzamais kungs ir Džordžs Alfrēds Bleirs jeb Banānu Džordžs. Tobrīd septiņdesmit trīs gadus vecs amerikāņu miljonārs. Ja domājat, ka viņš brauc ar slēpēm vai veika dēli, tad maldāties. Bleira kungs kā pārvietošanās (ja tā var izteikties) līdzekli izmanto savas plikās pēdas. 

Žurnālā

Ielūgums uz kāzām sen nesatiktam draugam

— Ralfs Eilands

Autors personīgi pazīst gan nu jau precēto pāri, gan lūgto draugu. Lai arī stāsta tēlu vārdi ir mainīti, iespējams, autors ir bijis pat līdzās šim draugam brīdī, kad tapis atbildes e-pasts uz ielūgumu. Iespējams, autors pats ir tas draugs brīdī, kad draudzene teica: “Man tam šobrīd nav laika. Varēsi atbildēt uz ielūgumu manā vietā?” Lai kā arī būtu, pēc autora domām, no šā stāsta var iemācīties trīs lietas.

 

Žurnālā

Tsundoku. Kad grāmatas krājas, bet “nelasās”

— Kristīne Spure

Šis raksts veltīts visiem grāmatu draugiem, kuru plaukti pildās ar aizvien jaunu lasāmvielu, kurai šķietami nekad nepienāks īstais lasīšanas brīdis. Jūs neesat vieni. Ļoti iespējams, tas vienkārši ir tsundoku.


Žurnālā

Mēs esam zvaigžņu putekļi

— Laura Lauziniece

Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš ir cilvēks, kurā klausoties varētu paiet dienas. Cik poētiski viņš spēj izstāstīt par zinātni, tikpat zinātniski pasniegt mākslu. Un vēl viņš ir īsts, patiess un cilvēcīgs. Vienā vārdā – dubultzvaigzne.

 

Žurnālā

Elegantas iznešanās rokasgrāmata iesācējiem

— Aija Strazdiņa

Ja padomā, katrai aplamībai ir pa nosodošam acu pārim: zeķbikses pie botām nāk komplektā ar ironiski noskaņotu nez kāpēc tieši Dagmāru Leganti, svilpiens guļamistabā reinkarnē piktu vecmāmiņu, aproces vietā uz delma locītavas uzštaukāta matu gumija vizualizē nosodošu Aleksandru Pavlovu, bet nepareizi salātos sagriezti tomāti – pirmās mīlestības kulināri advancēto mammu. 

Žurnālā

Latves, ejiet armijā! jeb Pelmenis 2.0

— Irbe Šmite

Redzi, es neiestājos brīvprātīgajos rezervistos, lai uztrenētu vai izaicinātu sevi, ne arī lai taptu slaida. Iestājos baiļu vadīta. Pēc notikumiem Ukrainā prātā lēnā garā iezagās doma, ka mēs šeit nemaz neesam diži tālu no līdzīgas situācijas, un, sekojot līdzi notikumiem, sapratu, ka vistrakāk ir parastajam iedzīvotājam, kuram vienā dienā mainās viss pasaules modelis – pēkšņi galvenie ir kara likumi.

Žurnālā

Atkarība

— Roberts Ķīlis

Fizioloģiska un psiholoģiska atkarība gandrīz vienmēr rada spiedienu gan uz personu, gan tās tuviniekiem, paziņām un kolēģiem. Tas ir praktisks, sadzīvisks, finansiāls, sociāls un morāls spiediens. Iesaistītie par to pārdzīvo un dažādi cenšas noslēpt vai novērst arī tad, ja ir pilnīgi skaidrs, ka citi un citas par to jau sen zina. 


Žurnālā

Tavās acīs dziestot kvēl partizānu ugunskurs…

— Dana Stuce & Irbe Šmite

Tās ir parastu ļaužu mazās ikdienas darbības, kas neļauj tumsai uzvarēt. Ja līšana pa tranšejām tev neder un negribi atteikties no lokšķērēm un lūpukrāsas, ir opcijas, kā izrādīt pretestību jebkurā dzīves situācijā.


Žurnālā

Dzirdēt ir foršāk nekā runāt

— Laura Lauziniece

Režisore un radošā direktore Una Rozenbauma pavisam noteikti ir viena no interesantākajām sievietēm, kādu es esmu satikusi. Sieviete, kura bērnību pavadījusi padomju pagrīdes bohēmā, no rītiem vannā dzied un lasa grāmatas, sieviete, kura audzina četrus brīnišķīgus bērnus, svin svētkus un paralēli vada astoņus projektus.


Žurnālā

Redaktores sleja

— Inga Gorbunova

Kad šo rakstīju, līdz kara sākumam vēl bija divas nedēļas laika. Un vismaz nedaudz ticības, ka ārprāts tiks apturēts. Diemžēl, lai cik arī neticami tas mūsdienās šķistu, vēsture mēdz atkārtoties.

Žurnālā

Huichol šamaņi un Meksikas Huichol indiāņi

— Kārlis Ullis

 Mans atmiņu stāsts ir tikai neliels ieskats Huichol cilts indiāņu komūnā, dzīvē, ticībā. Stāsts par dziedniekiem (šamaņiem), viņu apbrīnojamajām tradīcijām un dzīvesstilu. 


Žurnālā

Ko mana fotogrāfija tev nestāsta

— Inga Gorbunova

Uzmanīgi ieskatoties, bildē var pamanīt arī mana četrgadīgā dēla ziliem taureņiem izšūto dzelteno cepurīti. 

Šo bildi redzot es joprojām brīnos par to trako māti, kas raftingā līdzi paņēma mazu bērnu.

Neērti pat atzīties taču, tolaik nezināju, ka raftings arī tūristiņā galīgi nav nekāds parasts, katram otrajam latvietim kopš bērnības pazīstams laivu brauciens. 


Žurnālā

Ko mana fotogrāfija tev nestāsta (Parīzes dārgumi zelta maisiņos)

— Laura Lauziniece

Pirmo reizi uz Parīzi aizlidoju apmēram pirms desmit gadiem. Viena pati. Pirmās pāris dienas, protams, pagāja, klīstot pa must have maršrutu “no Eifeļtorņa līdz Luvrai cauri Elizejas laukiem uz Šarla de Golla laukumu”. Tas bija pasakaini, bet, no klišejiskajiem tūristu ceļiem nogurusi, es nākamo dienu izlēmu aizvadīt šaurākos nostūros.