Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.
Kamēr mūsu platuma grādos temperatūra lēkā no februāra siltuma rekordiem līdz slapjdraņķim un kraukšķīgam salam, iekšējam komfortam par labu nāks kaut kas sildošs un ass no karstām zemēm.
Cepts jērs ar saknēm, garšaugiem un baltvīnu – perfekta maltīte svētdienas vai jebkuras citas ziemīgas dienas pusdienām ar ģimeni vai draugiem. Ieliec cepeškrāsnī uz 4-5 stundām un tikmēr dari citas lietas.
Ja tev joprojām vai jau atkal piesakās ciemiņi, vai vienkārši gribas kaut ko garšīgu, bet vieglu, mēs iesakām divas gadiem pārbaudītas receptes: „Draudzeņu zaļos salātus” un „Mammas ābolmaizīti”, kuru ēd pat tie, kas mūždien tievē.
Pamosties un konstatē, ka pilna māja ar grādīgiem burbuļūdeņiem? Nu, pēc svētkiem tā gadās. Ko ar to visu iesākt, lai akurāt nav jālej izlietnē?
Ik gadu eksperti ar krāsu institūtu Pantone priekšgalā vienu no toņiem izsludina par “gada krāsu”. Šogad tā ir rozīgi oranžs korallis, kas tiek dēvēts par “dzīvo, dzīvīgo koralli”. Šī krāsa simbolizē vajadzību pēc optimisma un prieka.
Lasīju kādā IKEA pētījumā, ka sievietes mājas darbiem velta vidēji 26 stundas nedēļā. Mani novērojumi gan liecina, ka mājās tāpat ir hronisks bardaks — pucē, cik gribi. Un tad pēkšņi šajās svinamajās dienās piesakās ciemiņi: labākajā gadījumā draudzenes, sliktākajā – perfekto pīrāgu cepēja vīramāte. Ko darīt, ja negribas šausmīgi iespringt?
Tu jau zini: ir cilvēki, kuriem viegli atrast dāvanas un ir tādi, kur galvu izmežģīsi, domājot. Jo.. vai nu īsti nav skaidrs, kas viņiem patīk, vai arī viņiem jau it kā viss ir. Arī mums tā gadās. Taču, kā mēdz teikt, ir varianti. No sirds ceram, ka kāds trāpīs mērķī arī Tavam apdāvināmajam. Lai gan dāvanas, protams, nav galvenais Ziemassvētkos, tomēr patīkami, ja pašai prieks un arī otrs priecīgs.
Dizainpasaulei kādu brīdi atkal jauns favorīts – septiņdesmitie gadi. Un kā mēs visi labāk vai sliktāk atceramies, tā neatņemama sastāvdaļa bija makramē: pie sienas, ap puķu podiem, durvju ailēs, uz klubkrēsla un kur tik vēl ne. Labās ziņas ir tādas, ka makramē arī ir back! Turklāt, kā izrādās, pat gorillas mezglo savas mājas.
Zini to teicienu, ka optimistam glāze vienmēr būs pa pusei pilna, bet pesimistam – pa pusei tukša? Bet datorists vispār uz tumbočkas noliek divas glāzes ar ūdeni: ja nu naktī gribas padzerties un - ja negribas. Tie, protams, jociņi, bet cilvēki un lietas, kas mums apkārt, atstāj savu nospiedumu uz to, kā redzam un sajūtam pasauli. Savi īstie cilvēki katram jāmeklē pašam, taču lietas gan mēs varam piedāvāt. Tādēļ piedāvājam savu rudenīgo izlasi no mūsu interneta veikala plauktiem.
Tev šķiet, ka tavi bērni pārāk bieži vakariņās ēd cīsiņus un šķiedrvielas arī neuzņem pietiekamā daudzumā. Un sekmes vecākajam tādas, ka diez vai tiks 1. ģimnāzijā – ko tad nu darīs? Tev šķiet, ka tavās fotogrāfijās mūždien izlien kāda graujoša krunka vai nodevīga riepa ap vēderu. Mugura arī sakumpusi. Zini ko, bet vai tev nešķiet, ka vienkārši jātriec ratā savs perfekcionisms? Vai tieši tas nav pie vainas, ka visu laiku tā sirsnīgi bojā sev dzīvi bez iemesla? Mums, savukārt, šķiet, ka vasara ir labākais brīdis, kad triekt ratā Lielo P.
To PERFEKCIONISMU.
Vasaras rītiem ir tāda īpaša smarža, ko nesajauksi ne ar vienu citu: smaržo mazliet pēc rasas un solījuma, mazliet pēc vakardienas ballītes un dillēm. Un vienalga, vai sēdi uz jumta terases, lauku verandā vai uz guļamrajona balkona, skaistas lietas, kas tev apkārt, paspilgtina šo mirkli. Vai vismaz uzlabo garastāvokli, ja rīts gadījies drusku sērīgs, jo pat mūžīgās svara vērotājas gurķmaizīte uzreiz izskatās cerīgāka uz priecīga šķīvja.
Mums bija slow life (koncepcija, kas paredz dzīvošanu relaksētā tempā), hygge (dāņu versija par slow life) un lagom (zviedru versija par to pašu slow life un līdzsvaru), bet nu kārta pienākusi japāņiem ar viņu vabisabi (wabi sabi). Tā (jeb tas?) interjera un dizaina pasaulē atzīta par pēdējo gadu karstāko tendenci.
Šis ir jautājums, kas dzen izmisumā daudzus: kā svinēšanas maratonā izbēgt no neprātīgās pārēšanās? Jo vienalga, kurā pasaules malā tu atrodies – šajos svētkos cilvēki sanāk kopā pie bagātīgi klātiem galdiem, lai ēstu, dzertu un priecātos.
Protams, ja ļoti gribas, var arī kārtīgi pieēsties. Atļauties un – miers. Rasols vienreiz gadā nevienu vēl nav piebeidzis. Taču ko darīt, ja pēc tam jūties kā ronis un sirdsapziņa arī spiež vēl trakāk nekā kuņģis?
Kad ārā iestājies Lielais Pelēkais&Slapjais, vajag kaut ko siltu. Vislabāk, protams, aizšaut uz turieni, kur joprojām iespīd saule, bet, ņemot vērā reālās iespējas, varbūt vienkārši jāuzvāra zupa. Karsta, aromātiska, ar atmiņām par sauli – klasiskā itāliete minestrone I’mperfekt izpildījumā.
Sezonas karstākais (vai rūgtākais?) kokteilis - Negroni.
Šoreiz par skaistu un visādu veselīgu labumu pilnu baudu – mikrozaļumu ēšanu. Tos mīl gastronomiskās aprindas, jo īpaši tās, kas spieto Instagram. Protams, tāds pāris centimetrus pastiepies bazilika asns izskatās bezgala daiļi, uzbirdināts uz leknas mocarellas šķēles, bet šajās špickās ir ne tikai estētisks jaukums, tajās slēpjas arī tīri fizioloģisks spēks, un dažreiz pat lielāks nekā pieaugušajos ekvivalentos.
Protams, protams, pusnaktī pirms Jaunā gada var šaut vaļā dajebko, kam ir burbuļi. Tā teikt, kāda jēga iespringt, galvenais ir paukšķis. Nenoliedzami - arī variants. Taču, no otras puses, kāda jēga tērēt lielu naudu par šampanieti un dzert to siltu vai nopirkt ko tādu, kas nu nemaz negaršo?
Par mazāk dzirdētām lietām, kas jāzina par dzirkstošo vīnu pirms ballītes, jautāju specializētā vīna veikala Vīnoga.lv vīnzinim un burbuļu pavēlniekam Rolandam Rudānam.
Dzirkstošie vīni garšo pēc svētkiem, tas nu tā kā būtu skaidrs. Bet kurš dzirkstošais būs tieši jūsu gaumē? Ar ko tie atšķiras un ar ko ir īpaši? Kā atrast savus ideālos burbuļus vai piemērotāko dzirkstošo vīnu dāvanai? To piektdien, 22. decembrī Imperfekt veikaliņā t/c Spice pirmajā stāvā bezmaksas minilekcijā izstāstīs vīnu veikala Vīnoga.lv vīna baudītājs un zinātājs Rolands Rudāns.
Ir gadījumi, kad neko nevajag sarežģīt. Uzaicini draudzenes, izcep ābolmaizi un izbaudi kādu burbuļdzērienu. Te dažas receptes, ko pašas esam pārbaudījušas Imperfekt ballītē.
Kādā pēcpusdienā nolēmām, ka nevajag baidīties darīt to, ko nekad vēl neesi darījis. Jo visbēdīgāk ir tad, ja baidies pat pamēģināt. Tā kopā ar žurnāla rudens recepšu burtnīcas autori Gunu Bīlandi sarīkojām Imperfekt pirmo garšu meistarklasi.
Ko darīt Parīzē, ja jūsu rīcībā ir tikai puse brīvas dienas, bet visi obligātie tūristu objekti jau apskatīti vai neinteresē? Imperfekt šādā neapskaužamā situācijā izvēlējās doties uz Marē jeb Le Marais, kas kādreiz bija purvs, bet tagad viens no trendīgākajiem Parīzes rajoniem.
Pestomaizītes un čia sēklu pudiņš ir divi brokastu ēdieni, kas a) mums Imperfekt ļoti garšo; b) nevar nesanākt; c)vienkāršāk jau vairs nav iespējams.
Ar Ingu nolēmām, ka šie trīs pārbaudītie komponenti būs labākā kombinācija, lai totāli neizgāztos TV zvaigžņu ampluā, kad pie mums ciemojās LNT brokastis (video šeit). Bet tālāk - pēc skatītāju pieprasījuma - arī receptes.
Jauns sākums ir jānosvin! Mēs savā ballītē galdā likām un notestējām mūsu garšīgo lietu autores Līgas Ozolas Imperfekt svaigo kūku. Bez cepšanas. Bez miltiem. Droši var ēst arī svaigēdājas. Minimāla ietekme uz kleitas izmēru, maksimāla – uz garšas kārpiņām un laimes sajūtas hormoniem!
Atlaižu kodu saņemsi e-pastā.
