Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

“Es mūziku vēlos atstāt kā savu izklaidi. Tad tā man ļauj aizbraukt uz Sutru kultūras namu vai Kursīšu bibliotēku. Man pretī nav jāliek kaut kādas komerciālas izmaksas. Cik es maksāju? Ko es prasu? Un tie kultūras biznesā ir ārkārtīgi smagi jautājumi.”

— Kārlis Kazāks

Domas

Mājsēdnieču memuāri

— Imperfekt komanda

Arī šoreiz mājsēdnieču memuāros mūsu lasītājas pierakstītais mājsēdes mirklis .Šoreiz  Elīna stāsta par kādu nelielu pārpratumu.

Domas

Mājsēdnieču memuāri

— Imperfekt komanda

Arī mūsu lasītājas pievienojušās mājsēdnieču domu līkloču kolekcijas veidošanai. Ja arī tev ir ko pastāstīt, gaidām kompānijā!

Domas

Mājsēdnieču memuāri 3

— Laura Lauziniece

Pēdējā gada laikā kaķu personiskās telpas robežas ir nopietni pārkāptas un ar pārmetoši noraidošu skatienu viņi vēro ikvienu mājsaimniecības iemītnieku,

Imperfekt iesaka

Domas

Mājsēdnieču memuāri 2

— Imperfekt komanda

 Šoodien mēs visas esam mājsēdnieces. Un rakstām savus mājsēdnieču memuārus. Mazus domu uzplaiksnījumus par šī laika sajūtām un izjūtām.

Domas

Mājsēdnieču memuāri

— Imperfekt komanda

Mēs ticam, ka viss šis murgainais laiks drīz beigsies. Ka atkal dzīvosim dzīvi bez nomācošiem grafikiem, sirdi plosošiem cipariem un ārkārtas stāvokļiem. Iesim ārā tad, kad to gribam. Mēs atkal sastapsimies ar iedvesmu, prieku, pirmās pasaules problēmām. Vēlēsimies zvaigznes no debesīm, taureņus vēderā un visādas citas aizraujošas lietas. Lai ātrāk pienāk tas brīdis, kad vārds "pandēmija" vairs uz mums nekādi neattiecas, pārceļas uz vēstures grāmatām un memuāriem. Bet šodien mēs esam mājsēdnieces. Un rakstām savus mājsēdnieču memuārus. Mazus domu uzplaiksnījumus par šī laika sajūtām un izjūtām.

“Vienam ir viena atbilde, otram atkal cita, viņaprāt, pareizākā. Tas, kas mūs vieno, ir jautājumi. Tie gan visiem ir vieni un tie paši.”

— Indulis Paičs

Domas

Sarkanas lūpas te nepiestāv

— Laura Lauziniece

Vakar sākās ceturtā nedēļa pasaulē, ko mēs visi jau gandrīz vai esam pieņēmuši par normālu. Tāds kā nebeidzami ieildzis gavēnis, mūžīgi mūžos zaļā ceturtdiena, trīs reizes noberzti logi un pārkārtoti garšvielu plauktiņi. Ja tu gribi sabojāt cilvēkam garastāvokli, pajautā, vai viņš ir laimīgs. “Es taču neesmu no koka,” viņš atbildēs. Un viss. Neteiks ne jā, ne nē.

“Kamēr mēs apbrīnojām Rokija dzīves peripetijas un veiklību boksa ringā, tikmēr viņš… Viņš līdzēja Silvestram Stallonem uzturēt veselību, labu fizisko formu un saglabāt jauneklīgu izskatu.”

— Inga Gorbunova sarunā ar Kārli Ulli

“Klausies, es stāvu virtuvē, vāru kafiju, un fonā skan Ainars Mielavs, kurš dzied: tu esi mans sākums un mans gals. Un es aizdomājos, vai es maz esmu saticis cilvēku, kuram varētu teikt, ka viņš ir mans sākums un mans gals? Tu esi satikusi?”

— Laura Lauziniece

“Mums ir tīnis, kurš ne bez sāpēm šķiļas ārā no olas [..], ir divdesmitgadnieks, kurš ir savā jaunības pideralā un meklē ceļu [..] tad ir viens, kurš reizēm ir histērisks, un otrs, kurš ar savu mieru visus noliek pie vietas. Jā, tāda ir mana ģimene.”

— Baiba Sipeniece - Gavare žurnālā I'mperfekt Pavasaris

“Mēdz teikt, ka baidīties nav vīrišķīgi. Varbūt tu baidies, ka tavs vīrietis ir bailīgs. Varbūt tu meklē vīrieti, kurš nebaidītos. (..) Bet tu nekad neatradīsi vīrieti, kurš nebaidās.”

— Ilmārs Latkovskis žurnālā I'mperfekt Ziema

“Tik, tik… pulkstenis mani ir bakstījis trīs reizes un licis iziet pilnu apli, kurā es no apjukuša skuķa dzimstu par mammu. Šis ir kolosālākais un radošākais process, kuram, izrādās, nav nekāda sakara ar radošumu, neradošumu vai spēju ko interpretēt.”

— Māra Upmane-Holšteine žurnālā I'mperfekt Ziema

“Lai kūp, lai jāpūš, lai baudpilni jāelš, lai jāiekleksē krējums vai klāt vismaz jāuzkož silta maize ar sviestu. Kā tas garšo pēc ziemas pastaigām, ak vai!”

— Ieva Cipruse žurnālā I'mperfekt Ziema

“Ja tu nes mājās to mamutu, bet tev no dusmām raustās plakstiņš un tu sagaidi, ka vienā jaukā dienā tavs vīrs ambiciozi nometīs priekšautu uz virtuves grīdas un kļūs par brokeri vai miljonāru, tad es skaidri un gaiši varu pateikt, ka tāda diena nepienāks.”

— Artūra Miksona psihoanalītiķa piezīmes, Laura Lauziniece žurnālā Imperfekt Ziema

““Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama.” Man gan šķiet, ka mums vairāk piestāvētu to akmeni ar visu bēdu pasist padusē un dziedāt: “Tālāk gāju stenēdama…””

— Vineta Trimalniece žurnālā Imperfekt Ziema

“Rītos, pie tomātmaizēm, jau jūt rudeni. Septembrī jau neviens vēl īsti negrib teikt, ka ir rudens, tāpēc labāk ir teikt “jūt”. Jūt, ka ir, bet negribas atzīt, jūt, ka nāk pelēkais, jūt, ka smaržo citādi. Jūtas pret rudeni.”

— Ieva Cipruse žurnālā Imperfekt Rudens

“Pirmo reizi manā mūžā galvā valdīja pilnīga cukurvate, un vienā mirklī bija skaidrs, par ko tad īsti tie visi raksta sirdi plosošas poēmas un kā dēļ pasaulē ne reizi vien izcēlušies kari.”

— Anete Īvāne žurnālā Imperfekt Rudens

“Kā gan tu vari justies veca- vienalga, vai tev ir trīsdesmit, četrdesmit trīs vai piecdesmit gadi-, ja esi uzrāpusies kokā, sēdi tajā, šūpo kājas, ēd ķiršus un baudi ainavu?”

— Sanita Rībena žurnālā Imperfekt Vasara

“Domāt un skaļi teikt sev labus vārdus nav nekāds narcisisms. Jāaizmirst šī pieticība. Piedod, bet kurš vēl labāk pazīst tevi, ja ne tu pati.”

— Dārta Sārta žurnālā Imperfekt Vasara

“Ejiet un iegūglējiet kādu pļavu. Pavisam nopietni. Un sāciet darīt siltas naktis, slapjas upes un, ja ne ar nātru pušķiem, tad vismaz plaukstas mīkstumu uzsist citiem pa dibengalu.”

— Ieva Cipruse žurnālā Imperfekt Vasara

Domas

Un jūs vēl esat kopā?!

— Jolanta Sēnele

Akadēmiskās aprindas ir aizņemtas ne tikai ar insektu skaitīšanu, melnā cauruma izskaitļošanu vai viduslaiku manuskriptu lasīšanu, bet arī ar visparastākās mīlestības izpēti. Šoreiz apkopojām pētījumus, kas atklāj ilgstošu attiecību riska faktorus jeb kam šķiršanās draud vairāk.

Domas

Kad mēs pieaugam emocionāli?

— Jolanta Sēnele

Ieskats “tautas filozofa” Alana de Botona The Book of Life apkopotajās pazīmēs, kas varētu liecināt par tādu kā mentālu briedumu, kas var nesakrist ar fizisko briedumu. Tātad – kad var teikt, ka tu esi emocionāli pieaugusi?

Domas

Aizbraukt sajust bez tūristu gripas

— Agate Anna Grebže

Šis būs spriedelējums par ceļojumiem. Bet tādiem bez tūristu grupām (sākumā pārrakstījos “gripām” un pati sasmējos, cik jēgpilni tomēr sanāca). Par tādiem, kur pēc brokastīs apēstiem viesnīcas cīsiņiem un siermaizes pie durvīm nesagaida busiņš ar smaidīgo gidu.

“Ir sev jāpasaka, ka ir cilvēku loks, kas par mani drīkst izteikties, un ir tādi, par kuriem man vienalga. Manai vecaimātei bija tāds teiciens: "Man ar viņu bērni kopā nav jākrista."”

— Monika Zīle intervijā žurnāla Rudens numurā