Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.
Dizainpasaulei kādu brīdi atkal jauns favorīts – septiņdesmitie gadi. Un kā mēs visi labāk vai sliktāk atceramies, tā neatņemama sastāvdaļa bija makramē: pie sienas, ap puķu podiem, durvju ailēs, uz klubkrēsla un kur tik vēl ne. Labās ziņas ir tādas, ka makramē arī ir back! Turklāt, kā izrādās, pat gorillas mezglo savas mājas.
Zini to teicienu, ka optimistam glāze vienmēr būs pa pusei pilna, bet pesimistam – pa pusei tukša? Bet datorists vispār uz tumbočkas noliek divas glāzes ar ūdeni: ja nu naktī gribas padzerties un - ja negribas. Tie, protams, jociņi, bet cilvēki un lietas, kas mums apkārt, atstāj savu nospiedumu uz to, kā redzam un sajūtam pasauli. Savi īstie cilvēki katram jāmeklē pašam, taču lietas gan mēs varam piedāvāt. Tādēļ piedāvājam savu rudenīgo izlasi no mūsu interneta veikala plauktiem.
Tev šķiet, ka tavi bērni pārāk bieži vakariņās ēd cīsiņus un šķiedrvielas arī neuzņem pietiekamā daudzumā. Un sekmes vecākajam tādas, ka diez vai tiks 1. ģimnāzijā – ko tad nu darīs? Tev šķiet, ka tavās fotogrāfijās mūždien izlien kāda graujoša krunka vai nodevīga riepa ap vēderu. Mugura arī sakumpusi. Zini ko, bet vai tev nešķiet, ka vienkārši jātriec ratā savs perfekcionisms? Vai tieši tas nav pie vainas, ka visu laiku tā sirsnīgi bojā sev dzīvi bez iemesla? Mums, savukārt, šķiet, ka vasara ir labākais brīdis, kad triekt ratā Lielo P.
To PERFEKCIONISMU.
Vasaras rītiem ir tāda īpaša smarža, ko nesajauksi ne ar vienu citu: smaržo mazliet pēc rasas un solījuma, mazliet pēc vakardienas ballītes un dillēm. Un vienalga, vai sēdi uz jumta terases, lauku verandā vai uz guļamrajona balkona, skaistas lietas, kas tev apkārt, paspilgtina šo mirkli. Vai vismaz uzlabo garastāvokli, ja rīts gadījies drusku sērīgs, jo pat mūžīgās svara vērotājas gurķmaizīte uzreiz izskatās cerīgāka uz priecīga šķīvja.
Mums bija slow life (koncepcija, kas paredz dzīvošanu relaksētā tempā), hygge (dāņu versija par slow life) un lagom (zviedru versija par to pašu slow life un līdzsvaru), bet nu kārta pienākusi japāņiem ar viņu vabisabi (wabi sabi). Tā (jeb tas?) interjera un dizaina pasaulē atzīta par pēdējo gadu karstāko tendenci.
Kā dzīvot ar prieku un baudīt, kā dabūt sevī draivu un pat vīriešu noslēpumainais fetišs – "tirgus zeķubikses" – tie ir tikai daži temati, ko apspriedām Imperfekt un klīniskās psiholoģes Kristīnes Balodes rīkotajā meistarklasē "Parunāsim par to" vienā no Rīgas stilīgākajām vietām – Imagehouse.
Es uzaugu piecu bērnu ģimenē. Joprojām, kad kādam saku, ka man ir trīs māsas un viens brālis, cilvēki iepleš acis. Laikam mūsdienās vairs nav stilīgi veidot tik lielas ģimenes. Bet es varu teikt tikai vienu: ģimene ir mana vislielākā vērtība! To atbalstu, sapratni, rūpes var iemācīties tikai lielās ģimenēs, kur katra konfekte ir jādala "uz galviņām", jo visiem atļauties nopirkt nevar.
Šis nav par mani, šis ir dzīvē noskatīts stāsts. Šorīt man ir divi bērni un vīrs. Dzīvojam Pārdaugavā, dzīvoklī. Man aizvien ir pēcdzemdību atvaļinājums, jau sesto gadu pēc jaunākās meitas piedzimšanas. Vecākajai meitai šķiet šobrīd ir 14 gadi.
Atlaižu kodu saņemsi e-pastā.
