Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

Žurnālā
icon-pin-

Redaktores sleja

— Inga Gorbunova

Mūsu gudrie senči teikuši: bailēm lielas acis. Ir jau arī. Dažkārt tik lielas, ka vai nu. Tās ir bailes, kas atņem līdzsvaru un iegāž ūdenī. Bailes paralizē domāšanu un padara vāju. Bailes neļauj piedzīvot daudz interesantu lietu, bailes aptur un attur, neļaujot iet turp, kur tik ļoti gribas. Bailes ierobežo un iesprosto. Kā teica Kriss Valatons vienā no mūsu intervijām, bezbailīgu cilvēku vispār nav. Visi baidās. Tikai vieni bailes pārvar, bet citi ļauj tām regulēt dzīvi.

Žurnālā

Vēstule manai aizjūras mīlestībai

— Autors anonīms

Mūsu satikšanās bija kā milzīga emociju eksplozija, kā stāsts no banālākajiem romantiskajiem romāniem.

Žurnālā

Darbs un darbarīks. Ko man iemācīja deviņdesmitie?

— Vivita Leismane

Esmu astoņdesmit sestā gada bērns. Uzaugu bez pamperiem un veļas mašīnām. Valkāju humpalu drēbes. Piemājas veikalā varēju našķēties tikai ar divu veidu saldējumiem – plombīra vai šokolādes, un, protams, tas neaizmirstamais, leģendārais apaļais papīra gabaliņš, kas bija rūpīgi jānoplēš, lai sāktu mieloties.

Imperfekt iesaka

Žurnālā

Meklējam perfektu saimniekotāju jaunajā I’MPERFEKT viesistabā

— Imperfekt komanda

Mēs Tev piedāvājam pastāvīgu darbu mazā un draudzīgā kolektīvā, adekvātu atalgojumu, sociālās garantijas, iespēju realizēt savas idejas un darba laikā satikt daudz interesantu cilvēku.

Ja gribi būt kopā ar mums, sūti CV un motivācijas vēstuli uz hello@imperfekt.com

Žurnālā

Likumīgi aizlauzti

— Inga Gorbunova

Bija viena no šīs vasaras karstākajām dienām. Pie vārtiņiem piestāja taksometrs, un no tā izkāpa jauna sieviete ar čemodānu. Viņa neslēpa, ka ir stipri samulsusi, un arī es cīnījos ar grūti izprotamām izjūtām. Nebiju domājusi, ka mēs vēl kādreiz satiksimies. Savulaik viņa bija man tuva, un tā bija šķiršanās, kas stipri sāpēja.

Par visu ko

Kā pirkt grāmatas un nelasīt?

— Jolanta Sēnele

Tev šķiet, ka tāpat nav vērts pirkt neko drukātu, jo nav jau laika lasīt? Te izglābt var tsundoku: māksla atlikt grāmatu lasīšanu uz vēlāku laiku.

Par visu ko

Socmediju glancētās omes

— Jolanta Sēnele

“Re, kā, izrādās  - sievietes arī noveco! Un viņām ir grumbas un sirmi mati ar’!” Tā varētu iesaukties kāds, kas dienām ilgās viedtālruņa bakstīšanas laikā nejauši ir uzgājis instagramā Badiju Vinkliju (Baddie Winkle) vai Linu Sleiteri (Lyn Slater). Viņas varbūt ir populārākās, bet nav vienīgās no tām sirmajām interneta personībām, kas sevi ironiski dēvē par insta-grannies (insta-omes), bet ko mārketinga pulētāji nosaukuši par “elastīgo paaudzi”.

Foto -  @iconaccidental


Iesakām

I'mperfekt lielā ogošana tuvojas!

— Imperfekt komanda

Kad visas meža un dārza ogas jau salasītas. Kad ievārījumi uzmeistaroti un  rudens nomainījis vasaru, klāt laiks citām odziņām.

Lielā I’MPERFEKT ikgadējā ogošana ir klāt! 

Tikai reizi gadā, tikai vienu diennakti – no pusnakts līdz pusnaktij, tikai www.imperfekt.com40% skaistām, kvalitatīvām un noderīgām lietām.*

Žurnālā

I'mperfekt balsošanas padomnieks

— Imperfekt komanda

Apolitisks ceļvedis vēlēšanu džungļos

Britu valstsvīrs Vinstons Čērčils esot teicis, ka demokrātija ir sliktākā no valsts pārvaldes veidiem, bet nekas labāks diemžēl nav izdomāts. Tā kā jēdziens “demokrātija” nozīmē — tautas vara, tieši mums, tautai, nekas cits neatliek, kā vien ņemt varu savās rokās. Un sākt ar to, ka vispār aiziet uz vēlēšanām.

Žurnālā

Dieva dāvana

— Dana Sinkeviča

Gruzīni nekad nesteidzas, it īpaši, ja iepriekšējā vakarā bijusi tāda pamatīgāka supra — vakariņas ar daudziem tostiem un no tā izrietošajām sekām. Tādēļ džigiti esot mazliet nokavējuši, kad Dieviņš zemi dalījis, taču viņi tik ļoti iepatikušies galvenajam priekšniekam, ka tas atvēlējis viņiem to zemes pleķīti, kuru pats sev pietaupījis. 

Tāda ir leģenda par Gruziju. Kad šo dieva dāvanu iepazīsti, nemaz nebrīnies, kur šādi stāsti rodas.

Iesakām

12 lietas, kas pieradinās rudeni

— Imperfekt komanda

Zini to teicienu, ka optimistam glāze vienmēr būs pa pusei pilna, bet pesimistam – pa pusei tukša? Bet datorists vispār uz tumbočkas noliek divas glāzes ar ūdeni: ja nu naktī gribas padzerties un -  ja negribas. Tie, protams, jociņi, bet cilvēki un lietas, kas mums apkārt, atstāj savu nospiedumu uz to, kā redzam un sajūtam pasauli. Savi īstie cilvēki katram jāmeklē pašam, taču lietas gan mēs varam piedāvāt. Tādēļ piedāvājam savu rudenīgo izlasi no mūsu interneta veikala plauktiem.

Žurnālā

Mamutu stiepējas

— Ansis Kalējs

Saskaņā ar tradicionālo ģimenes modeli naudas pelnīšana ir galvenokārt vīrieša atbildība, taču mūsdienu ekonomikā arvien vairāk ir ģimeņu, kurās sieviete pelna vairāk (dažkārt pat krietni vairāk) nekā vīrietis. Un abiem ir vajadzīgas pamatīgas diplomāta iemaņas, lai šī kutelīgā situācija nenovestu pie attiecību kraha.

Žurnālā

Mana māja - sociālais tīkls

— Ksenija Andrijanova

Par sociālajiem tīkliem runā daudz un dikti. Tā saucamās vecās skolas pārstāvji izsaka nopietnas bažas: ko tad nu, jaunatne jau savos telefonos tik ļoti ieurbusies, ka pasauli neredz.

Žurnālā

Zilais ielāps

— Māris Teikmanis

“Būsi darbā? Man tev kaut kas jāizstāsta!” ar kādām desmit izsaukuma zīmēm beigās Krista rakstīja man ziņu visai agrā otrdienas rītā. Ierados pēcpusdienā. Viņas acis mirdzēja. Bija noticis TAS.

Žurnālā

Lietišķā mistiķe

— Inga Gorbunova

Pirmo reizi viņu sastapu, kad man bija, šķiet, divdesmit divi vai trīs gadi. Un tas iespaids bijis tik spilgts, ka pat tagad, pēc tik daudziem gadiem pirmo reizi ienākot šajās mājās un sēžot krēslainajā, vīteņ­augu noēnotajā viesistabā, kas todien ir mazs glābiņš no ārā valdošās svelmes, ­aizvien redzu tieši to sievieti. Efektīgu, rūpīgi safrizētu glītu blondīni ar spilgti ieēnotām, ļoti vērīgām un vērtējošām acīm. Vienmēr ieturētā, elegantā kostīmā. Tā laika progresīvākā lielā laikraksta galveno redaktori. Ļoti ietekmīgu un stingru. Nokļūt praksē vai ārštatā pie viņas bija katra žurnālistikas studenta sapnis, kuru realizēt ­nebija vienkārši. Bet šodien es uzzinu, piemēram, to, ka toreiz, lai cik izslavēti stingra priekšniece, dziedējusi savu mīlas likstu pārņemto darbinieču sirdis, izliekot kārtis.

“Ir sev jāpasaka, ka ir cilvēku loks, kas par mani drīkst izteikties, un ir tādi, par kuriem man vienalga. Manai vecaimātei bija tāds teiciens: "Man ar viņu bērni kopā nav jākrista."”

— Monika Zīle intervijā žurnāla Rudens numurā

Iesakām

Imperfektā Viesistaba

— Imperfekt komanda

Ja no rīta pamosties ar domu, ka gribētos sevi vai kādu citu iepriecināt ar stilīgu dāvanu, vai vienkārši pusdienlaikā atnākt ciemos un parunāt ar mums par lietām, kas nekad neiziet no modes un prāta, nāc pie mums uz Antonijas ielu!

Par visu ko

Man šodien galva sāp

— Jolanta Sēnele

Jaunākā pašbilžu poza, kas piedevām it kā esot arī glaimojoša. 

Garšas & Baudas

Vintidžs kokteiļbārā

— Jolanta Sēnele

Sezonas karstākais (vai rūgtākais?) kokteilis - Negroni.

Iesakām

Brokastis zem mākoņiem

— Imperfekt komanda

Vasaras rītiem ir tāda īpaša smarža, ko nesajauksi ne ar vienu citu: smaržo mazliet pēc rasas un solījuma, mazliet pēc vakardienas ballītes un dillēm. Un vienalga, vai sēdi uz jumta terases, lauku verandā vai uz guļamrajona balkona, skaistas lietas, kas tev apkārt, paspilgtina šo mirkli. Vai vismaz uzlabo garastāvokli, ja rīts gadījies drusku sērīgs, jo pat mūžīgās svara vērotājas gurķmaizīte uzreiz izskatās cerīgāka uz priecīga šķīvja.

Par visu ko

Klačas ir .. labas

— Jolanta Sēnele

Lai paceļ roku, kas bez grēka: mēs visi zinām, ka klačošanās nav nekas cienījams, un tikpat lielā mērā zinām, ka nekas nav tik salds, kā patrīt mēles par kādu citu. Tomēr labā ziņa ir tā, ka, ja vien jums ir spēks šajā karstajā laikā vēl arī patenkot, tas var būt pat veselīgi.

Iesakām

Kāzu svarīgie sīkumi

— Imperfekt komanda

Ja esi līgava, tev paveicies, jo, cerams, tava galvenā rūpe savā kāzu dienā ir tikai labi izskatīties. Visi pārējie iespringst par dāvanām, puķēm, dekoriem, galda noformējumu, salvešu saskaņošanu ar līgavaiņa acu krāsu... Taču no pieredzes zinām, ka to var darīt arī ar patiesu prieku un aizrautību. Rūgts!

Iesakām

Krekls bez P

— Imperfekt komanda

Tev šķiet, ka tavi bērni pārāk bieži vakariņās ēd cīsiņus un šķiedrvielas arī neuzņem pietiekamā daudzumā. Un sekmes vecākajam tādas, ka diez vai tiks 1. ģimnāzijā – ko tad nu darīs? Tev šķiet, ka tavās fotogrāfijās mūždien izlien kāda graujoša krunka vai nodevīga riepa ap vēderu. Mugura arī sakumpusi. Zini ko, bet vai tev nešķiet, ka vienkārši jātriec ratā savs perfekcionisms? Vai tieši tas nav pie vainas, ka visu laiku tā sirsnīgi bojā sev dzīvi bez iemesla? Mums, savukārt, šķiet, ka vasara ir labākais brīdis, kad triekt ratā Lielo P. To PERFEKCIONISMU.

Žurnālā

Divi. Ar mīlestību un HIV

— Mare Gauja

Marta un Aigars tūlīt svinēs gada kāzu jubileju. Nedaudz pāri četrdesmit, labi situēti, inteliģenti, iemīlējušies un... inficēti ar HIV. Ārsti mūsdienās saka: tagad tieši tā izskatās infekcijas jaunā seja. Marta HIV sev atklāja, veicot testu pašas rīkotā publiskā veselības veicināšanas pasākumā. Aigara pirmā sieva jau mirusi no AIDS. Nesen satikušies, viņi sāk visu no jauna.

“Sekss vienmēr sākas tieši acīs. Tas ir tik sasodīti uzbudinoši- skūpstīties ar skatieniem. Nenovēršos... nespēju.”

— Karīna Račko (I'mperfekt VASARA)