Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

Iesakām
icon-pin-

MEKSIKA - NEPARASTĀ KONTRASTU ZEME

— Imperfekt komanda

IEMĪLI, SAJŪTI, BAUDI UN IZZINI

Meksika nešaubīgi ir viena no pasaules krāšņākajām valstīm.

Košas krāsas, bagāta kultūra un vēsture, neparasta daba, karaliskas pludmales un šarmantas pilsētas. Meksikā kūsā dzīve un viss notiek pa īstam. Ceļotāji saka, ja ir jāizvēlas apskatīt tikai viena valsts Latīņamerikā, tad tā viennozīmīgi ir Meksika.

Meksika ir otrais I’mperfekt izkāpiens ārpus žurnāla lappusēm.

Kad: 20. septembris - 6.oktobris

Dodamies?

Žurnālā

Virs mums ir tikai debesis

— Zelda

Kā, kur un kāpēc gadās, ka mīlējamies zem klajas debess? Vai mums nebija citur, kur iet? Tā gribējās, ka nevarējām paciesties? Varbūt speciāli ieplānojām šo pasākumu, lai kaisle abiem norauj jumtu tur, kur jumta nemaz nav? Kādas debesis bija virs Zeldas pagājušajā tūkstošgadē un kādas – šajā? Vai divdesmitgadīgai mīlēties pie ezera ir tas pats, kas 50 gadu vecumā beidzot piepildīt sapni par seksu klusā meža ezeriņā tieši ūdenī? Zelda mazliet pastāstīs. Iespējams, kādu arī iedrošinās.


Žurnālā

Mūsdienu slimība būt slavenam

— Laura Lauziniece

Aktrise, docente un runas pedogoģe Zane Daudziņa uz katru manu jautājumu atbild ar patiesu sirsnīgumu. Viņa ir īsta, patiesa un cilvēcīga. Pirms diviem gadiem I’mperfekt rudens numura intervijā Vilis Daudziņš Zani poētiski nodēvēja par savu dubultzvaigzni. Sarunas laikā es, šķiet, ieraudzīju, kāpēc.


Žurnālā

Ratā ar to perfekcionismu!

— Inga Gorbunova

Pat, ja perfekcionisms tomēr izrādītos kaut kāds iedzimtais grēks, man it kā negribētos neko tādu atkārtot. Tāpēc cenšos tikt ar savu iekšējo kritiķi (vai kritiķēm) galā. Jāatzīst, ar visai mainīgām sekmēm. Vienīgais, kas parasti strādā, ir vienkārši saņemties, riskēt un darīt. Jo ne jau velti mēdz teikt, ka labāk nožēlot izdarīto nekā to, ko neesi izdarījis.

Imperfekt iesaka

Žurnālā

Tas ir mans Jānis

— Laura Lauziniece

Ir tādi Renāra Kaupera kvalitātes tipa cilvēki. Nezinu, kas tā ir par kvalitāti, bet Jānim tāda piemīt. Vēlāk mēs jau braucām ar riteņiem uz jūru peldēties, tad kopā cepām kanēļmaizītes. Viņā bija kaut kas ļoti pamatīgi patiess, un man patika, kā viņš mācēja kvalitatīvi baudīt mirkli. Es to nemācēju un joprojām nemāku. Skrienu pa pasauli kā fūrija un pukstu par to, ka neko nevaru pagūt. 

Žurnālā

Mani Dziesmu un deju svētki ir arī stāsts par ģimeni

— Elīna Krūkle

Tie bija mani piektie Dziesmu un deju svētki un šis koncerts no visiem svētkiem man atmiņā ir iespiedies vismīļāk. Atceros tirpiņas, kas skrēja, jūtot to nenormāli spēcīgo patriotismu, kuru, šķiet, varēja pat sataustīt. Jūtot to, ka mākam izkāpt no savām kastītēm un būt kopā netraucē ne tas, ka viens otru nepazīstam, ne lietus, kas nežēlo, ne gājienā noberztā kāja

Žurnālā

Dragā tikai meitenes!

— Dana Stuce & Irbe Šmite

Runājot par tik neviennozīmīgu tēmu kā dzimumu lomas, it īpaši latviešu valodā, kurā nav nekatrās dzimtes locījuma, mēs neizbēgami nonācām pie jautājuma, kā tad galu galā saukt drag māksliniekus. Neraugoties uz to, ar kādu seksualitāti un dzimumu sevi identificē konkrētais cilvēks, drag tēls parasti ir alter ego – atsevišķs personāžs, kurš ikreiz no jauna reanimējas, kad mākslinieks “iekāpj” savā dragampluā.

Iesakām

Abonē un pārsteidz sevi ar pavasarīgu dāvanu komplektu

— Imperfekt komanda

Abonē grāmatžurnālu gadam un, iespējams, tieši tu saņemsi imperfektu komplektu* saulainam un iedvesmojošam pavasarim.

Žurnālā

Nu tad šovasar lai man beidzot ir!

— Aija Strazdiņa

Tovakar ilgi domāju – par to, kā dzīve paiet. Un kā astoņi ar asti miljardi dvēseļu pavasari pēc pavasara skraida apkārt pa zemes virsu meklējot to vienu vienīgo otru pusīti, ar kuru sarīmēties kā podiņš ar vāciņu un dzīvot ilgi un laimīgi. Labi, atrēķinām tos, kuri misiju jau izpildījuši (mani tai skaitā) un ir pie vietas, bet – arī šādam sirdslietu komfortam ir kolorīta kalnā-augšā-no-kalna-lejā priekšvēsture, kas nav tikai rozēm kaisīta

Žurnālā

Radošuma pēdās

— Ulrika Ūpe

Mēs visi piedzimstam radoši. Šī tik bieži daudzinātā frāze, iespējams, griež ausīs, tomēr der atcerēties, ka radošums arī pieaugušā cilvēkā nekad nav neatgriezeniski zudis. Tas vienkārši ir pamests novārtā.

Elizabete Gilberte grāmatā Lielā burvība uzsver, ka radošā dzīve nav veltīta tikai un vienīgi mākslai vai ar to saistītai profesijai. Tā ir dzīve, kurā noteicošais virzītājspēks ir interese, nevis bailes.

Žurnālā

Viltvārža sindroms: kad nākas tēlot to, kas tu jau esi

— Ksenija Andrijanova

Cilvēka smadzenes ir interesants orgāns, kas joprojām nav devis zinātniekiem pilnu pielaidi saviem noslēpumiem. Tas ir pat mazliet smieklīgi – pētnieki izmanto savas smadzenes, lai pētītu smadzenes! 

Žurnālā

Kāpēc man negaršo šokolāde?

— Inga Gorbunova

Mamma studēja Medicīnas institūtā un jau tajos senajos laikos bija salasījusies visu ko par veselīgu uzturu un pareizu bērnu audzināšanu. Tāpēc man spieda dzert kaļķi un zivju eļļu, un es gandrīz vai līdz skolas vecumam nebiju pagaršojusi šokolādi. Bērnudārzā negāju un nezināju, ka “tas ir tikai pieaugušajiem” šajā gadījumā ir pilnīgs blefs.

Žurnālā

Vienmēr klausi savu sirdi, viņa runā čukstus

— Laura Lauziniece

Šoreiz saruna ar pašmāju sievišķīgākā zīmola Amoralle radītāju, dvēseli un vienkārši iedvesmojošu sievieti Inesi Ozolu. Par dzīves filozofiju, laimes definīciju un neredzamā aisberga spēcīgo daļu, kas slēpjas aiz trauslām mežģīnēm, zīda sapņiem un smaržīgām rožu ziedlapiņām.

 

Iesakām

Vasaras piedzīvojums meitenēm "Es esmu laba tieši šāda" 2023

— Imperfekt komanda

Jau piekto vasaru meitenēm būs iespēja piedalīties interesantā un iedvesmojošā nometnē. Šoreiz Talsu pusē, skaistā dabas parkā "Laumas". Mūsu nometnēs ir laba un atvērta atmosfēra, draudzīga un atbalstoša vide, ieinteresētas un zinošas vadītājas un visforšākās dalībnieces. 

Žurnālā

Soļi uz gastronomisko briedumu?

— Jānis Volkinšteins

Kolekcionējot pieredzes ķieģelīšus vīna un ēdināšanas biznesā un tiem sasniedzot niķīga tīņa gadskaitli, ir nudien aizraujoši vērot īstermiņa un ilgtermiņa tendences. Protams, nelielai valstij ar tik īsu restorānu un ārā iešanas kultūru, kas būtiski korelē ar iedzīvotāju vispārējo labklājības līmeni, pašlaik ir grūti runāt par sasniegtu minētā kultūras aspekta briedumu, tomēr es vēlētos uzsvērt dažus interesantus novērojumus tā virzienā.

 


Žurnālā

Gājputnu Ubi bene ibi patria jeb Kur labi, tur dzimtene (Latīņu teiciens)

— Laima Kota

Viens trakums, viens trakums ar cilvēci, kas notiek. To gan varu teikt, uzlūkojot pasauli no savas kanceles. Tas ir, dzīvojot pie Bosfora un vērojot, kā pa to turpu šurpu peld kuģi un kā no ziemeļiem Stambulai pārlido gājputni. Kad Facebook vietnē Latvijas draugi sāk ievietot bildes ar aizlidojošo putnu kāšiem, zinu, ka virs Turcijas tie parādīsies pēc trim četrām dienām.

Rakstu par putniem, bet domāju par cilvēkiem.


Par visu ko

Nekautrējies, atnāc!

— Imperfekt komanda

Aicinām Tevi, mīļais I'mperfekt draugs, uz lasītāju ZIEMAS satikšanos ar grāmatžurnāla autoriem un veidotājiem.

Datums: 26.janvāris

Laiks: plkst.19:00

Vieta: Āgenskalna tirgus radošā telpa, otrajā stāvā (Nometņu iela 64, Zemgales priekšpilsēta, Rīga)

Žurnālā

Laikmetīgs cilvēks laikmetīgā vidē

— Laura Lauziniece

Saruna ar klīnisko psiholoģi ar specializāciju seksoloģijā un partnerattiecību terapijā Kristīni Balodi. I’mperfekt komanda ar Kristīni plāno piedzīvojumu, kurā pavisam drīz varēs piedalīties ikviens. Par to informācija vēl sekos. Šoreiz parunājām par laikmetīga cilvēka izaicinājumiem.

Žurnālā

Mīlestība konusā

— Ulrika Ūpe

Novembrī nopūtu savas 30 svecītes. Jauna desmitgade – tas skan īpaši, arī biedējoši. Tomēr es beidzot no sevis vairs nebaidos. 


Žurnālā

Vīrieši kā izmirstoša suga

— Leonards Skudra

Jau kopš seniem laikiem sievietēm ir nācies samierināties, ka viņām jādzīvo vīriešu kontrolētā pasaulē, kur daiļais dzimums ir spiests pielāgoties vīriešu diktētiem spēles noteikumiem. Taču mūsdienās ir virkne rādītāju, kuros vīrieši arvien vairāk atpaliek no sievietēm, piemēram, izglītības līmenis un mūža ilgums.

Žurnālā

Īstajā vietā un īstajā laikā, darot pareizo lietu

— Laura Lauziniece

Vēl pāris dienu pirms lidošanas atpakaļ uz Ņujorku paspējām noķert uz sarunu animācijas filmu režisori, scenāristi un mākslinieci Signi Baumani. Šogad Starptautiskā kino festivāla Riga IFFatklāšanas vakarā pirmizrādi uz lielā ekrāna piedzīvoja Signes animācijas filma Mans laulību projekts.

Žurnālā

Par sapņiem. Taviem un maniem

— Inga Gorbunova

“Kāds ir jūsu sapnis?” – šādu jautājumu man nesen uzdeva divas žurnālistikas studentes, un ir tā, ka es joprojām nevaru beigt par to domāt. Jo tiešām – kāds ir mans sapnis? Kad vairs ne tuvu nav divdesmit, uz šo jautājumu ir diezgan sarežģīti atbildēt pat sev pašai. Īpaši, ja to uzdevis divdesmitgadnieks.

Žurnālā

Raganiņas salidoja #womanpower

— Brigita Višņevska

Manā dzīvē arvien vairāk aktivitāšu notiek ciešā kontaktā ar sievietēm. Tikai sievietēm. Un esmu atskārtusi, ka spēks, ko saņemu no šiem sabatiem, mani bagātina.

 Uzreiz gribu pateikt, ka dzīvoju laimīgā laulībā un man apkārt netrūkst patiešām foršu vīriešu, kas ik dienas sniedz man vajadzīgo enerģijas apmaiņu. Neviena sieviešu kolektīva deja manī neizraisa to satricinājumu, ko pirmajās sekundēs var panākt Es izjāju prūšu zemi dejotāju sinhronās kustības. Tomēr dažādu apstākļu sakritības dēļ esmu kļuvusi par dalībnieci dažādos sieviešu kolektīvos un kompānijās, kas nešaubīgi man ir kļuvušas par milzīgu dzīvesprieka, radošuma un draiva avotu.


Iesakām

Mīli, domā, izzini, priecājies un atļaujies būt īsta.

— Imperfekt komanda

Abonē grāmatžurnālu nākamajam gadam un iespējams tieši tu saņemsi kultūrgaršīgu komplektu* baudīgām un nesteidzīgām nedēļas nogalēm vai varbūt tikpat nesteidzīgiem darbdienu rītiem.

I’mperfekt - tavs īpašais žurnāls - labs ceļabiedrs visās dzīves situācijās un visos gadalaikos.

Žurnālā

Pirmdzimto gaidot. Vīrieša pārdomas

— Filips Lastovskis

Es tā precīzi nekad neesmu zinājis, ko īsti nozīmē kontrakcijas un kas tieši ir ūdeņu noiešana. Jā, dzirdēts, ka tādas lietas ir un tās notiek pirms dzemdībām, bet… Kas tie par ūdeņiem, un kas tur saraujas tajās kontrakcijās?! Nemaz nerunājot par to, ka tādi jēdzieni kā “augļapvalks”, “dopleris” un “kompresijas zeķes” ir tā stipri blāvi apjaušami. Un kā viens normāls cilvēks var zināt, ka, pērkot autokrēsliņu, ir jāpaskatās arī derīguma termiņš, jo tas nebūt nav mūžīgs. Gaidot pirmdzimto, skaidri zināju tikai to, ka būšu klāt dzemdībās, bet man prātā nevarēja ienākt, cik daudz jaunas informācijas jāapgūst, lai sagatavotos gan šai klātbūtnei, gan dzīvei pēc tās.