Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.
Iepirkties internetā ir ērti, jo nevajag doties ārā no mājas, nevajag stāvēt bezgalīgās rindās, lai iekļūtu pielaikošanas kabīnē, nevajag tērēt laiku, atkaujoties no pārdevējiem, kuri vienmēr grib palīdzēt, nevajag tērēt degvielu un maksāt par stāvvietu, nevajag iet kioskā pēc ūdens un visu šo ciešanu beigās nevajag sevi apbalvot ar kārdinoši smaržojošu karameļu saldējumu pie lielveikala izejas durvīm.
Pirmo reizi ar Dienvidkorejas kultūru saskāros vasarā pēc pirmā vidusskolas gada, nejauši uzduroties korejiešu drāmai Saules pēcteči (Descendants of the Sun). Noskatījos visu sezonu apkaunojoši īsā laika periodā, aizmirstot par visu, kas skolā tika mācīts par veselīgiem miega cikliem, un no tā brīža ar galvu pa priekšu iegāzos korejiešu kultūras melnajā caurumā – jāatzīst, bez jebkādas nožēlas. Seriālu maratoniem drīz vien sekoja korejiešu popmūzikas iepazīšana, kas man, kā droši vien daudzām lasītājām, atklājās ar Dienvidkorejas puišu supergrupas BTS iemīlēšanu.
Es vēlos tevi aicināt apņemties kļūt par buļļu apkarotāju, tāpēc turpmākajās rindkopās kā meistarīgs influenceris centīšos tev ieskaidrot, kāpēc būšana par buļļu apkarotāju ir ne tikai veselīga, bet arī makten uzjautrinoša.
Kopā ar Annu Pannu ienirsim gastronomijas pasaulē, lai tevi iedvesmotu nedaudz citādām dāvanām, kas iepriecinās ne vien ģimenes locekļus, draugus vai kolēģus, bet pat kaimiņu, kuram visu gadu jau esi gribējis pateikt paldies par to, ka viņš ir tik foršs. Ak, jā, un šo visu taču var dāvināt jebkuros svētkos.
Ar mērķi atbalstīt meitenes, kurām finansiālu iemeslu dēļ nav pieejamas higiēnas preces, “Always” sadarbībā ar biedrību Latvijas Sarkanais Krusts uzsāk akciju ZiedoMeitenēm - laikā no 22. septembra līdz 2. novembrim par katru iegādāto “Always” iepakojumu ikvienā tirdzniecības vietā visā Latvijā, tiks ziedotas higiēniskās paketes šim labdarības mērķim.
Darba plāni datorā, privātie plāni un pārdomas skaistā rokrakstā Imperfekt īpašajā plānotājā "Šodiena ir vislabākā diena".
Ja meklējat atšķirīgus risinājumus komunikācijā, radošas idejas un profesionālu izpildījumu, iespējams, tieši I'mperfekt komanda kļūs par jūsu neperfekti perfekto sadarbības partneri.
Ja tev ir vēlme kādu izcilu karantīnas epizodi izlikt uz papīra, tad droši sūti to mums uz inga@imperfekt.com vai laura@imperfekt.com !
Labākos rakstus publicēsim www.imperfekt.com
Atruna “Man nav laika” šoreiz nav pieņemama.
"Kamēr pa mājām" iedvesmas kaudzīti sagatavojušas arī Inga, Kristīne, Linda un Katrīna.
Arī mēs šobrīd pa mājām, bet turpinām darboties un rakstīt. Te esam katrs sagatavojuši mazu #paliecmājās iedvesmas kaudzīti ar saviem favorītiem - filmām, grāmatām, aplikācijām, dalāmies ar to, ko paši apņemamies un tev iesakām pamēģināt.
Saistībā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli arī mēs uz laiku mainām savu ierasto darbības veidu.
ES ESMU LABA TIEŠI ŠĀDA
Mēs, I’mperfekt komanda, pēc 2019. gada vasaras nometnes meitenēm joprojām jūtamies pozitīvi uzlādētas un iedvesmotas, tāpēc nākamajā vasarā rīkosim nevis vienu, bet veselas trīs nometnes meitenēm!
Mēs nevaram atbildēt uz filozofisko jautājumu: kur paliek laiks (jo Ziemassvētki tiešām nav aiz kalniem), toties varam atbrīvot no jautājuma: ko lai dāvina?
Lai viss par veikalu taptu skaidrāks, atbildam uz 5 populārākajiem jautājumiem, ko mums uzdod lasītāji.
Lai ar drusku vieglāku soli iesoļotu šajā rudenī, gribējām padalīties ar šo to, ko var sadarīt arī drēgnajā laikā. Šos ieteikumus sarūpējis katrs imperfektietis pats par savu iestaigāto rudens taciņu, tāpēc varam garantēt, ka būs forši! Seko mums, un varbūt kaut kur starp kļavu lapām sasmaidīsimies.
Ārēji neuzkrītošs korekts un elegants – Imperfekt īpašais plānotājs, būs perfekts aksesuārs ikvienā lietišķās tikšanās reizē.
Gadu no gada mēs atgriežamies pie jautājuma: kas būs modē šajā sezonā? Šoreiz man ir viens lielisks paziņojums: modē ir tas, kas tev pašlaik ir mugurā.
Var jau būt, ka rudens ir drusku klusāks, mazliet paguris no vasaras nebeidzamajām dzīrēm un priekiem. Iespējams, klusībā gribas izlaist visādas viesos došanās un viesu uzņemšanas. Un tad klusumā paskatīties kādu vecu un drusku smeldzīgu filmu.
Ik gadu eksperti ar krāsu institūtu Pantone priekšgalā vienu no toņiem izsludina par “gada krāsu”. Šogad tā ir rozīgi oranžs korallis, kas tiek dēvēts par “dzīvo, dzīvīgo koralli”. Šī krāsa simbolizē vajadzību pēc optimisma un prieka.
Lasīju kādā IKEA pētījumā, ka sievietes mājas darbiem velta vidēji 26 stundas nedēļā. Mani novērojumi gan liecina, ka mājās tāpat ir hronisks bardaks — pucē, cik gribi. Un tad pēkšņi šajās svinamajās dienās piesakās ciemiņi: labākajā gadījumā draudzenes, sliktākajā – perfekto pīrāgu cepēja vīramāte. Ko darīt, ja negribas šausmīgi iespringt?
Tu jau zini: ir cilvēki, kuriem viegli atrast dāvanas un ir tādi, kur galvu izmežģīsi, domājot. Jo.. vai nu īsti nav skaidrs, kas viņiem patīk, vai arī viņiem jau it kā viss ir. Arī mums tā gadās. Taču, kā mēdz teikt, ir varianti. No sirds ceram, ka kāds trāpīs mērķī arī Tavam apdāvināmajam. Lai gan dāvanas, protams, nav galvenais Ziemassvētkos, tomēr patīkami, ja pašai prieks un arī otrs priecīgs.
Dizainpasaulei kādu brīdi atkal jauns favorīts – septiņdesmitie gadi. Un kā mēs visi labāk vai sliktāk atceramies, tā neatņemama sastāvdaļa bija makramē: pie sienas, ap puķu podiem, durvju ailēs, uz klubkrēsla un kur tik vēl ne. Labās ziņas ir tādas, ka makramē arī ir back! Turklāt, kā izrādās, pat gorillas mezglo savas mājas.
Zini to teicienu, ka optimistam glāze vienmēr būs pa pusei pilna, bet pesimistam – pa pusei tukša? Bet datorists vispār uz tumbočkas noliek divas glāzes ar ūdeni: ja nu naktī gribas padzerties un - ja negribas. Tie, protams, jociņi, bet cilvēki un lietas, kas mums apkārt, atstāj savu nospiedumu uz to, kā redzam un sajūtam pasauli. Savi īstie cilvēki katram jāmeklē pašam, taču lietas gan mēs varam piedāvāt. Tādēļ piedāvājam savu rudenīgo izlasi no mūsu interneta veikala plauktiem.
Tev šķiet, ka tavi bērni pārāk bieži vakariņās ēd cīsiņus un šķiedrvielas arī neuzņem pietiekamā daudzumā. Un sekmes vecākajam tādas, ka diez vai tiks 1. ģimnāzijā – ko tad nu darīs? Tev šķiet, ka tavās fotogrāfijās mūždien izlien kāda graujoša krunka vai nodevīga riepa ap vēderu. Mugura arī sakumpusi. Zini ko, bet vai tev nešķiet, ka vienkārši jātriec ratā savs perfekcionisms? Vai tieši tas nav pie vainas, ka visu laiku tā sirsnīgi bojā sev dzīvi bez iemesla? Mums, savukārt, šķiet, ka vasara ir labākais brīdis, kad triekt ratā Lielo P.
To PERFEKCIONISMU.
Vasaras rītiem ir tāda īpaša smarža, ko nesajauksi ne ar vienu citu: smaržo mazliet pēc rasas un solījuma, mazliet pēc vakardienas ballītes un dillēm. Un vienalga, vai sēdi uz jumta terases, lauku verandā vai uz guļamrajona balkona, skaistas lietas, kas tev apkārt, paspilgtina šo mirkli. Vai vismaz uzlabo garastāvokli, ja rīts gadījies drusku sērīgs, jo pat mūžīgās svara vērotājas gurķmaizīte uzreiz izskatās cerīgāka uz priecīga šķīvja.
Mums bija slow life (koncepcija, kas paredz dzīvošanu relaksētā tempā), hygge (dāņu versija par slow life) un lagom (zviedru versija par to pašu slow life un līdzsvaru), bet nu kārta pienākusi japāņiem ar viņu vabisabi (wabi sabi). Tā (jeb tas?) interjera un dizaina pasaulē atzīta par pēdējo gadu karstāko tendenci.
Statistika rāda, ka Covid-19 ir mazāk apdraudošs bērniem. Labas ziņas! Bet mūsu bērni patlaban aug informācijas telpā, kurā nemitīgi uzskaita mirušos… Agrāk tā notika, ja kaut kur tuvumā bija karš. Vai mūsu bērni ir kara laika bērni? Kovida bērni?
Vai tas, ka mūsu bērnu iespēja fiziski saslimt ir neliela, ļauj mums atviegloti sacīt, ka pandēmija viņus neskar?
Zinātniskās fantastikas žanra rakstniekiem nereti tiek piedēvētas pravietiskas spējas. Un patiesi – nevis kādi pārdabiski talanti, bet rūpīga pasaules attīstības virzienu vērošana daudziem autoriem ļāvusi “aizsteigties laikam pa priekšu” un vismaz daļēji prognozēt, kā attīstīsies zinātnes, tehnoloģijas un sociālās struktūras, kā arī to, kāds iznākums gaidāms, ja noteikti procesi netraucēti turpinās ritēt pa ierastajām sliedēm.
Tādu cilvēku, kuri ir bez simptomiem un pārnēsā vīrusu, nav daudz. Tagad labi, ka ir šī jaunā metode, kad vīrusu var noteikt ar siekalu testu, jo tas ir vienkāršāk. Izmantojot metodi, kur tiek ņemta iztriepe no deguna un rīkles, jāzina, ka reizēm vīrusa ģenētiskā materiāla klātbūtne var saglabāties vēl astoņdesmit dienas vai pat ilgāk. Ja cilvēks saslimis, nav jēgas visu laiku taisīt testus un gaidīt, ka tagad neuzrādīsies.
Tā dēvētie kvalitatīvie seriāli pēdējos gados ir kļuvuši par nozīmīgu audiovizuālās produkcijas daļu, ko patērējam daudz un negausīgi, izmantojot dažādus video pēc pieprasījuma servisus (subscription video-on-demand jeb SVOD).
Es īsti nezinu, kā tas notiek (vai kāpēc dažkārt nenotiek). Kā var būt, ka viens mirklis, viens spēcīgs impulss un klikšķis smadzenēs, gēnos vai asinsritē, rada tik lielu, tādu gluži fiziski sajūtamu laimes klātbūtni, ka tas tā tevī paliek uz visu tālāko dzīvi.
Braucot šurp, pamanījos aizšaut garām īstajam ceļam, Waze ieveda mežā, un brīdi bija sajūta, ka gluži vai vadātājs piemeties. Iztēlē jau uzbūru ainu ar bargu, visus kontrolēt pieradušu dāmu, kura mani, kas uz tikšanos ierodas gandrīz stundu vēlāk, tūlīt vienkārši aizsūtīs atpakaļ uz Rīgu. Vai arī vienkārši uz visiem jautājumiem atbildēs tikai ar korektu “jā” un “nē”.
Virkne vīndaru, kuriem ir tuva zaļā domāšana, iesaka apsvērt tā dēvēto BIB jeb Bag in Box. Kas tad īsti ir šis Skandināvijā tik populārais “maisiņš kastē” formāts, par kuru pirms 10 gadiem vīpsnāja vairākums eiropiešu, kuri tagad sāk sekot šim trendam? Tas ir ārkārtīgi viegls iepakojums, kur kartona kastē ar dozējamu snīpīti paslēpts neitrāls maiss, kurā saldi čuč vīns, lai atmostos brīdī, kad saimnieks pa kastes snuķīti notecina nepieciešamo daudzumu.
Bērnībā viss bija kaut kā līdz banalitātei vienkārši: ja neesi pamanījusies nocopēt pumpainu klasesbiedru, jo tās ir pašas elementārākās zāles pret vientulību - aizej uz diseni, patrinies gar sienām un ja nu galīgi neštimmē, ejot pēc alus mazliet ilgāk pastāvi pie barčika un, ja plauša atļauj (kas vispār bija skaitāms par baigo bonusu!) - izej uzpīpēt. Bez šķiltavām, protams.
Uzsākot mācības vidusskolā, kad jūra bija līdz ceļiem un visi, kuriem bija 35+, tika ievietoti vienā kategorijā – “vecie”, tas ir, tajā pašā, kur tajā laikā bija mana ome un opis, es par vecumu domāju citādi.
Ha, laiki mainās!VECUMS IR GALVĀ! Es patiešām ceru, ka nekad nenovecošu savā prātā, jo tieši tas, kas notiek mūsu galvās, nosaka mūsu vecumu. Never grow old!**
Kāda ir laimīgu cilvēku konstante? Viņi nedomā par laimi, jo ir pārāk aizņemti, darot lietas, kas viņiem sagādā prieku.
Cilvēkam, kurš vēlas slīkt, es nevaru palīdzēt; es varu palīdzēt tam, kurš sauc pēc palīdzības. Viņš būs darītājs. Ja pie manis vizītē atnāk cilvēks un saka, ka maniem noteikumiem viņam laika nebūs... nu, tad uzredzēšanos! Man tas vairs nav interesanti.
Skati meitu pēc kleitas
“Drēbes neko nenozīmē, līdz kāds tajās nedzīvo.”
Marks Džeikobs
Dārgās vīrišķīgās, šlipsēs un džogīpantos tērptās dāmas – gan tās, kuras ar bezgalīgu sajūsmu pazīstu, gan tās, kuras tagad šķobās un lasot rāda skābu ģīmi! Ar jūsu atļaušanu atliksim jūs uz dažām šī iejūtīgā grāmatžurnāla lappusēm malā, svēti ticot, ka arī jums ir visas tiesības bozties un neieredzēt mini, midi un maksi, ko mēs, ēteriskās kolekcionāres, tā mīlam, ka nevaram bez ģībiena normāli paiet garām nevienam sievišķīgi noformētam skatlogam.
Bet kas gan būtu kleita bez stāsta... vai ne?
Vieni viņu sauc par mūslaiku IT boy, citi gavilē par izsmalcināto gaumi, savukārt es visvairāk apbrīnoju Kaspara iekšējo spēku, enerģiju un drosmi. Tagad viņš jau ir izveidojis KasherBloom cepuru zīmolu, sadarbojas ar Bejonsi un piedalās kaudzē projektu, par kuriem vēl skaļi nemaz nedrīkst stāstīt. Šoreiz es gribēju parādīt pasaulei Kasparu – ne to rozā gaisa balonos ietērpto multimākslinieku, bet cilvēku, kurš sēž šim balonam pie stūres.
Lai tad iet dzīve kā seriāls, vai vairāki viencēlieni: jebkurā gadījumā tas stāsts ir tieši par tevi. Pat, ja esi visas personiskās vajadzības nolikusi maliņā, skrien, rosies, ņemies, kā tāda darba skudra un jūties maza un nepamanāma - savā filmā galvenajā lomā esi tu. Un arī scenārijs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no pašas. Svarīgākais ir pašam savā filmā neiemigt no garlaicības.
Psiholoģiska prombūtne attiecībās ir visai dīvains stāvoklis – tas ir kaut kas starp partizānu karu un pasīvās pretošanās stratēģiju. Aktīvas konfliktēšanas un izskaidrošanās vietā tiek izvēlēta emocionāla izvairība un atsvešinātība. Nav sānsoļu vai centienu šķirties, bet nav arī vēlmes baudīt tuvumu.
Jo vairāk domāju par šā raksta rakstīšanu, jo vairāk tas sāka izskatīties pēc nesaliktas puzles, un puzles likšana nav mana stiprā puse. Tomēr rakstītprieks ņēma virsroku, un puzles gabaliņiem gribot negribot bija jāsāk veidot big picture, kas, iespējams, varēs atbildēt uz jautājumiem: kāpēc ierados šeit, vai tas ir tā vērts, vai atgriezīšos un kāpēc joprojām esmu šeit?
Šoreiz cits citu un paši sevi pārsteidzām ar pašizolācijas režīmā iegūtajiem talantiem virtuvē. Izdevās tiešām brīnumgardi, un garšas kārpiņas no sajūsmas gandrīz vai lēca laukā no mutes. Fantastiska ideja kopā sanākšanai ar draugiem vai kolēģiem, turklāt namamātei nebūs no rīta līdz pusnaktij vienai pašai jācīnās pa virtuvi.
Nav pareizu vai nepareizu formulu, kā dzīvot labāk, zaļāk, pareizāk vai jēgpilnāk. Taču pēdējā laikā, sēžot mājās un pārdomājot savu un citu dzīves, šie jautājumi ir saasinājušies pat tiem, kuri iepriekš pārtika no ibumetīna, nosaluša cīsiņa mīklā un septiņām take away kafijām, skrienot no vienas tikšanās uz otru.
Ar ārstu un psihoterapeitu Artūru Miksonu šoreiz parunājām par to, kam mēs visi pēdējo mēnešu laikā gājām cauri emocionāli, ar kādām grūtībām un klupšanas akmeņiem saskārāmies un kādā virzienā skatīties nākotnē.
Pagājušā gada sākumā es izdarīju vairākas radikālas lietas – aizgāju no darba, iestājos politiskā partijā un kopā ar septiņgadīgo meitu aizbraucu uz Austrāliju. Ceļojuma laikā Elza izteica novērojumu: “Mammu, ja tu arī Latvijā uz ielas, veikalos, muzejos un autobusos runāsies ar svešiem cilvēkiem, visi domās, ka tu esi ku-kū.”
Lai nu kas, bet Čaka iela ir ļoti, ļoti īsta. Te nekas nav samākslots, nopulēts vai noslēpts. Gribēju jau rakstīt, ka nav arī uzpucēts, bet, vai man dieniņ, vīrieši baltās žaketēs ar pilnīgi pliku torsu (precīzāk – kādreiz bijušu torsu), baltās garpurnu kurpēs un džinsa kļošenēs neļaus man tik traki sameloties.
Atlaižu kodu saņemsi e-pastā.
