Iekšēji brīvai sievietei
Vienudien Facebook ieraugu šādu ierakstu (citēju pēc atmiņas): “Nopirku ballei jaunu kleitu. Ievilku vēderu, izgrozījos spoguļa priekšā un jutos tik apmierināta! Skaistule. Svinības bija lieliskas. Nupat apskatīju fotogrāfijas. Ieraudzīju sevi. Resna, veca, nesmuka govs.”
Zinu rakstītāju. Ne viņa resna, ne veca, ne nesmuka. Kur nu vēl govs. Taču paškritiska. Un ironiska. Ko var nojaust kaut vai no tā, ka šo te vispār publicēja.
Ko darīt Parīzē, ja jūsu rīcībā ir tikai puse brīvas dienas, bet visi obligātie tūristu objekti jau apskatīti vai neinteresē? Imperfekt šādā neapskaužamā situācijā izvēlējās doties uz Marē jeb Le Marais, kas kādreiz bija purvs, bet tagad viens no trendīgākajiem Parīzes rajoniem.
Man patīk mans dzīvoklis. Pašā pilsētas centrā. Mazs, kompakts, bet ar lielu skapi, glaunu vannas istabu un vienmēr ciemiņiem atvērtām durvīm. Pirms nedēļas pie manis atnāca draudzene, atnesa vīna pudeli un aizgāja pēc vieniem naktī. Vakar pa atvērtu logu ienāca zirneklis, neatnesa neko un tika izsviests ārā uzreiz. Šodien es nevienu negaidīju. Kaut kas atnāca pats.
Ir agrs pusdienlaiks. Lokālu Veldze pārpildījuši blakus esošo biroju pusdienotāji. Pie letes sēž divas divdesmitgadnieces. Stilīgas, tetovētām rokām, vasarīgās kleitas. Abas svaipo tinderi un dzer kafiju. “Paskaties uz šo,” viena saka. “Fui, es viņu ziņu.” Viņas svaipo kādu pusstundu, dodas uzpīpēt un atkal atgriežas pie bāra letes. Pēc četrdesmit minūtēm viena no viņām ir sarunājusi randiņu, bet otrai “beidzās vīrieši”.
Es ļoti mīlu latvieti kā konceptu. Un šad tad man patīk par to runāt. Latvieti kā konceptu no visām tā pusēm: šašlikiem, Dziesmu svētkiem, kūtrumu, saulgriežiem, Purvīti, antiņiem un tādā garā. Par visu no visām pusēm, arī neglītajām, un veselīgu skatu nopaijāt latvieša pašapziņu. Vienmēr piebilstot: bet tieši tāds tu man patīc, dziedošais, Ziedoni citējošais īgņa, periodiskais melanholiķi.
Pirmoreiz viņu sastapu pērnruden, kad kopā ar draugiem devāmies uz mākslas performanci Pedvālē. Kad iekāpu auto, mani iepazīstināja ar mazliet eksotiska izskata indiešu kungu, kurš, pavaicājis, ar ko nodarbojos es, teica, ka arī strādājot ar tekstiem. Drīz iznākšot kārtējā grāmata – no sanskrita tulkots senindiešu dzejas krājums.
Ja nu kāds vēl nav pamanījis, mums ir arī Imperfekt lietu veikals. Skaistākai dienai un labām sajūtām.
Lai viss par veikalu taptu skaidrāks, atbildam uz 5 populārākajiem jautājumiem, ko mums uzdod lasītāji.
Imperfekt krūze ar Elitas Patmalnieces dizainu iedvesmas pilniem vasaras brokastu rītiem un vakariem, kad nenāk miegs.
Dāvana sev. Vai labai draudzenei.
Cena: 12.38 eiro
Pestomaizītes un čia sēklu pudiņš ir divi brokastu ēdieni, kas a) mums Imperfekt ļoti garšo; b) nevar nesanākt; c)vienkāršāk jau vairs nav iespējams.
Ar Ingu nolēmām, ka šie trīs pārbaudītie komponenti būs labākā kombinācija, lai totāli neizgāztos TV zvaigžņu ampluā, kad pie mums ciemojās LNT brokastis (video šeit). Bet tālāk - pēc skatītāju pieprasījuma - arī receptes.
Skaistākai dienai un labākām sajūtām
Runājot par perfekti neperfekto. Vai neperfekti perfekto. Reizēm arī viens mazs punktiņš uz i var izrādīties izšķiroši svarīgs. Viena lieta, viens notikums vai viens vārds var izskatīties tā, kā uz to paskatās. Un arī Imperfekt var pārtapt I’m perfect.
